Par uzticēšanos

Uzticēšanos kaut kam vai kādam, protams, pirmām kārtām ietekmē emocijas, apstākļi un dažādas situācijas. Tikai pēc tam civlēks sāk vērtēt arī darbus. Tas nav nekas ārkārtējs un nesaprotams – ne velti mēdzam sacīt, ka neesam mašīnas.

Šoreiz ieskats aptaujās, kas liecina par Latvijas, Ukrainas un Krievijas iedzīvotāju uzticēšanos varas institūcijām un partijām. Uzreiz jāteic, ka pēdējie dati par Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos ir par partiju reitingiem oktobrī. Lai gan SKDS aptauja ir par partiju izvēli, tā tomēr arī liecina, kam iedzīvotāji uzticas, kādi vārdi un darbi rosinājuši izvēli – tātad arī savā ziņā uzticību. Pirmajā vietā ir atgriezusies “Jaunā Vie­notība”, otrajā ir Nacionālā apvienība, bet trešajā vietā – Šlesera vadītā “Latvija pirmajā vietā”. Ja Sa­eimas vēlēšanas būtu rīt, tajā iekļūtu astoņas partijas – tātad visas pašlaik Saeimā strādājošās partijas un vēl arī “Saskaņa”.

Protams, šobrīd nav iespējams prognozēt, kuras partijas iekļūtu Rīgas Domē un kurš kļūtu par Rīgas mēru. Tomēr iespēja, ka tajā noteikti strādātu Ainārs Šlesers ar saviem domubiedriem, ir pat ļoti ticama. Grūti izskaidrot, kādēļ cilvēki tik ļoti uzticas šim politiķim, kurš savulaik slavēja Krie­viju, pēc agresorvalsts pilna mēroga iebrukuma Ukrainā runāja par “labajiem draugiem” Ķīnu, bet tagad kā uzticamus sabiedrotos slavē arābu valstis. Iemesls Šlesera popularitātei nav tikai samērā lielais to pilsoņu skaits, kuru dzimtā ir krievu valoda. Acīmre­dzot arī latvieši ir dusmīgi, nav pārliecināti, kas notiks rīt, un grib uzticēties skaistiem vārdiem un solījumiem. No otras puses, savā ziņā situāciju radikalizē un sabiedrības šķelšanos veicina arī nacionālās apvienības karš ar vēsturi un kultūru. Proti, stāsts par pieminekļu aizvākšanu un sazāģēšanu, ielu pārdēvēšanu ir spilgts piemērs tam, ka Rīgai savā ziņā tiek atņemta vēsture. Protams, Barkla­ja de Tolli un arī Andreja Upīša pieminekļiem nav jāatrodas goda vietā, var “karot” arī ar Turgeņe­vu. Jautājums, manuprāt, ir, vai stāsts ir par teritoriju, zemi, Lat­vijas valsti un tās vēsturi un kultūru, vai stāsts tikai un vienīgi par latviešiem. Tādā gadījumā taču būtu jānojauc arī baznīcas un Latvijai nav vajadzīga arī Run­dāles pils – tā taču netika celta latviešiem un nepiederēja latviešiem. Īsi sakot, sabiedrības radikalizēšana un šķelšana nekad nav novedusi pie laimes, miera un labklājības.

Kara dēļ daudz vienkāršāk saprast, kam uzticēties, ir ukraiņiem. 28. oktobrī grupas “Рей­тинг” publiskotās aptaujas dati liecina, ka Ukrainā visvairāk uzticas Nacionālajai Gvardei – 86 procenti. Otrajā vietā ir Ukrainas Drošības dienests, kuram uzticas 73 procenti iedzīvotāju. Abām šīm institūcijām uzticēšanās kopš pagājušā gada ir palielinājusies. Valsts robežsardzei uzticas 54 procenti aptaujāto. Savukārt Na­cionālajai policijai un Aiz­sar­dzības ministrijai uzticas 48 procenti iedzīvotāju, bet neuzticas attiecīgi 51 un 38 procenti. Na­cionālajam antikorupcijas birojam, Ģenerālprokuratūrai un Valsts muitai uzticas vien 33 procenti ukraiņu, bet vairāk nekā 60 procenti neuzticas. Viszemākā uzticēšanās Ukrainā ir tiesu varai – tai uzticas vien 25 procenti, bet neuzticas 72 procenti Ukrainas iedzīvotāju.

Krievijā pēc 2022. gada, kad strauji palielinājās uzticēšanās valsts institūcijām, nekas īpaši nav mainījies. Levadas Centra 24. oktobrī publicētie aptaujas dati liecina, ka visvairāk iedzīvotāju uzticas prezidentam (80 procenti), armijai (69 procenti), valsts drošības dienestiem (63 procenti), baznīcai (58 procenti), labdarības organizācijām (52 procenti) un valdībai (57 procenti). Savukārt vismazākā uzticība ir partijām (38 procenti), arodbiedrībām (33 procenti) un lielajam biznesam, bankām (31 procents). Savstarpējā uzticēšanās kopš 2018. gada joprojām ir zema. Šogad septembrī 26 procenti Krievijas iedzīvotāju uzskatīja, ka pret cilvēkiem vienmēr jāizturas ar piesardzību, 56 procenti sacīja, ka piesardzība attiecībās ar cilvēkiem vienmēr nāk tikai par labu, un vien četri procenti iedzīvotāju atzina, ka praktiski cilvēkiem vienmēr var uzticēties. 14 procenti aptaujāto domāja, ka parasti cilvēkiem uzticēties var. Ar vārdu sakot, visdrošāk ir nevienam neuzticēties. Intere­santi, ko uz jautājumu par uzticēšanos atbildētu Latvijas iedzīvotāji?