Sestdiena, 9. novembris
Vārda dienas: Teodors
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Par pārkāpumiem ziņo aktīvāk

Druva
00:00
25.03.2009
7

Cilvēktiesību ievērošana ir būtisks rādītājs demokrātijas līmenim. Vaicājām Tiesībsarga biroja konsultantu daļas juriskonsultēm Gitai Miruškinai un Zeltītei Kurzemniecei, projektu vadītājai Sabīnei Viļumsonei, vai cilvēki izprot, ko nozīmē cilvēktiesības un kādi ir aktuālākie šo tiesību pārkāpumi.

Speciālistes vērtē, ka izpratnes, kas ir cilvēktiesības, vēl aizvien trūkst. Daudziem grūti izšķirt, vai pārkāptas cilvēktiesības vai tas ir privāttiesisks strīds, piemēram, viens kaimiņš ko nodarījis otram. G. Miruškina skaidro: „Cilvēktiesības nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi, tajās viens no spēlētājiem būs valsts vai pašvaldība. Ja noticis personas pamattiesību prettiesisks ierobežojums no valsts vai pašvaldības puses, tas ir cilvēktiesību pārkāpums.

Ja kaimiņš manā dārzā izrok grāvi, strīds būs ar kaimiņu, kas ir tāda pati privātpersona kā es, tad nevar runāt par cilvēktiesībām. Ja grāvi dārzā izraktu pašvaldība, tas būtu cilvēktiesību aizskārums.

Visas cilvēktiesības, izņemot spīdzināšanas un verdzības aizliegumu, noteiktos apstākļos, ievērojot nosacījumus, var tikt ierobežotas, arī tiesības uz dzīvību, brīvību un īpašumu. Tomēr, lai cilvēktiesības ierobežotu, jābūt leģitīmam mērķim – lai aizsargātu citu tiesības, demokrātisku valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Cilvēktiesību ierobežojums tiek noteikts ar likumu, bet pašvaldību saistošie noteikumi cilvēktiesības nedrīkst ierobežot. Diemžēl reizēm pašvaldības „grēko”, izdodot saistošos noteikumus, kas ierobežo indivīda tiesības, piemēram, pāri indivīdam piederošajai lauksaimniecības zemei būvē ceļu. Taču šāda tiesību ierobežošana būtu leģitīma, ja šī būtu vienīgā iespēja, kā no viena ciemata nokļūt otrā.

Tiesību ierobežojums demokrātiskā sabiedrībā var būt nepieciešams situācijās, ja tas ir neatliekami sociāli vajadzīgs, ja tas ir samērīgs – sabiedrības ieguvums no tiesību ierobežošanas ir lielāks nekā indivīdam nodarītais kaitējums, līdzeklis ir piemērots mērķa sasniegšanai, kā arī nav citu mazāk ierobežojošu līdzekļu.”

S. Viļumsone atklāja, ka gada laikā birojs saņem apmēram piecus tūkstošus sūdzību, puse ir rakstveidā. Ar katru gadu iesniegumu kļūst aizvien vairāk. Z. Kurzemniece uzsver: „Iesniegumu skaita palielināšanos nevar skaidrot ar to, ka Latvijā būtu vairāk cilvēktiesību pārkāpumu. Cilvēki ir kļuvuši informētāki, vairāk pastāv par sevi un raksta iesniegumus, ja tiesības pārkāptas. Taču ne visi iesniegumi ir pamatoti.”

Visvairāk iesniegumu ir par sociālajām un ekonomiskajām tiesībām, piemēram, tiesībām uz mājokli, sociālo nodrošinājumu, pensijām un pabalstiem. Tiesībsarga birojs saņem daudz iesniegumu par tiesībām uz taisnīgu tiesu, iesniegumus raksta arī ieslodzītie. Tiek saņemti arī iesniegumi par diskriminācijas aizliegumu, labas pārvaldības pārkāpumiem.

Z. Kurzemniece min vairākus piemērus cilvēktiesību pārkāpumiem, kuros birojs palīdzējis: „Tiesībsarga birojā vērsās kundze, kādas sociālās aprūpes iestādes kliente, vēlējās reģistrēt laulību ar vīrieti, kurš arī ir aprūpes iestādes klients. Abas bija rīcībspējīgas personas, taču iestādes direktors vīrietim neizdeva pasi, liegdams iespēju iesniegt iesniegumu laulības reģistrācijai. Kad tikāmies, direktors bija pat lepns par savu rīcību, neizprotot, kādēļ šiem cilvēkiem jāprecas. Viņš uzskatīja, ka viņi salaulājoties tikai vēlas sev radīt labvēlīgākus apstākļus salīdzinājumā ar citiem aprūpes iestādē. Norādījām uz rupju iejaukšanos privātajā dzīvē, un pārkāpums tika novērsts.

Tiesībsargs reiz saņēma iesniegumu par vēl kādu sociālās aprūpes iestādi, kurā vēlēšanu dienā klientiem stingri un kategoriski bija noteikts, ka jābalso par sarakstu, kurā bija iestādes direktors un pagasta padomes priekšsēdētājs. “Pareizi” balsojušie saņēma dāvanas. Lieta nonāca līdz pat tiesai.

Diskriminācijas aizliegums ir vienīgās cilvēktiesības, kurās obligāti nav jābūt indivīda attiecībām ar valsti, šis var būt pārkāpums arī starp divām privātpersonām vai juridisku personu. Kāds vīrietis ar invaliditāti, kurš pārvietojas ar ratiņkrēslu, vēlējās noformēt aizņēmumu kādā kredītiestādē, tā atradās otrā stāvā. Nebija ne lifta, ne pacēlāja. Kad vīrieša māte lūgusi, lai iestādes darbinieki nokāpj pie vīrieša, viņi bija atteikušies, uzskatot, ka tā ir vīrieša paša problēma. Šis ir viens no gadījumiem, kad jautājums tika ļoti pozitīvi atrisināts un vīrietis saņēma arī kompensāciju.

Iesniegumos diskriminācija tiek piesaukta bieži, taču ne vienmēr notikušo patiešām var arī attiecināt uz diskrimināciju. Nereti diskriminācija notiek darba attiecībās, tomēr ne vienmēr darba devēji to apzinās.”

G. Miruškina atminas diskriminācijas piemēru, kad kāds vīrietis gados atsaucies uz darba sludinājumu, kurā meklēta oficiante vasaras kafejnīcā. Darba devēja noteikusi – ko tad jūs nākat, mums taču vajag jaunas meitenes ar garām kājām.

Tiesībsarga biroja speciālistes atzina, ka, pateicoties iesniegumiem un personu aktivitātēm, iespējams uzzināt par dažādajām cilvēktiesību problēmām valstī. Turklāt būtiski, ka aizvien vairāk iedzīvotāji uzzina par iespējām un vēlas pastāvēt par savām tiesībām. Lai gan Tiesībsarga biroja lēmumam ir rekomendējošs raksturs, tajā lielākoties ieklausās un ņem vērā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kad sāksim izskaust Kanādas zeltgalvīti

19:27
07.11.2024
17

Pirms gadiem trīsdesmit šķita, ka ierobežot latvāņus nav iespējams. Varenais un cilvēkiem diezgan bīstamais augs gāja uz priekšu, pārņemot aizvien lielākas platības. Nevarētu teikt, ka tagad tas būtu iznīcināts un mūsu zemi vairs nepiesārņotu, tomēr vismaz ceļmalās to redzam aizvien retāk. Kur savulaik vilnīja īsti latvāņu meži, tagad no tiem vairs ne miņas. Tātad ar […]

Cik atliekam nebaltām dienām

10:46
05.11.2024
25

Kamēr valsts vīri un sievas cenšas pieņemt nākamā gada valsts budžetu, arī katrs iedzīvotājs domā, kā plānot savus tēriņus tā, lai mēneša beigās makā nesvilpotu caurvējš. Kaut minimālā alga palielināsies par 40 eiro, par ļoti daudz ko būs jāmaksā dārgāk, piemēram, tehnisko apskati automašīnai, par pasi vai ID karti, ja beigsies dokumenta derīguma termiņš, būs […]

Troksnis par troksni. Tas jāregulē

10:45
04.11.2024
34
1

Gadalaiki Latvijā jau nosaka – vasara atpūtai, ziema darbam un miegam. Tā pēdējā gadsimtā esam pieraduši. Īpaši jau pilsētās.    Izklaide, plaša vai neliela mēroga, vienmēr saistīta ar troksni.    Tiesa gan, kas vienam troksnis, kas traucē, citam ir patīkama atpūta. Par to tiek runāts un spriests gadu desmitus un vēl ilgāk. Tiesībsargs atzinis, ka izklaides […]

Par uzticēšanos

10:44
03.11.2024
30
1

Uzticēšanos kaut kam vai kādam, protams, pirmām kārtām ietekmē emocijas, apstākļi un dažādas situācijas. Tikai pēc tam civlēks sāk vērtēt arī darbus. Tas nav nekas ārkārtējs un nesaprotams – ne velti mēdzam sacīt, ka neesam mašīnas. Šoreiz ieskats aptaujās, kas liecina par Latvijas, Ukrainas un Krievijas iedzīvotāju uzticēšanos varas institūcijām un partijām. Uzreiz jāteic, ka […]

Bezmaksas sieriņa vilinājums

10:20
01.11.2024
37

Preses konferencē, ko pagājušajā nedēļā rīkoja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vadība, liela uzmanība bija pievērsta krāpniecībai un tās daudzveidīgajām izpausmēm. Šogad no iedzīvotājiem izkrāpti jau vairāk nekā 600 tūkstoši eiro! Plašāk jau izskanējušas ziņas par krāpnieku tehnoloģisko nodrošinājumu un prasmēm, iesaistot līdzdalībniekos arī mākslīgo intelektu un tā spēju kopēt balsis. Aicinājums ātri, ātri pārskaitīt […]

Kad plāns neatbilst reālai situācijai

15:58
30.10.2024
32

Līdz ar tuvošanos gada izskaņai arvien skaļāk sāk zvanīt trauksmes zvani, kas liecina – plāns ne tuvu neatbilst reālai situācijai. Un šoreiz ar to es domāju situāciju veselības aprūpē. Cēsu klīnika jau laikus informējusi, ka iedzīvotājiem nepieciešamie valsts apmaksātie ambulatorie pakalpojumi ir nepietiekamā skaitā, tāpēc gada nogalē tie vairs nebūs pieejami. Tas nozīmē, ka rindas […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
15
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
11
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
12
16
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
14
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
9
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi