Svētdiena, 16. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Par nemainīgajām vērtībām

Sallija Benfelde
21:59
25.02.2022
13

Pandēmija ir mainījusi daudzu cilvēku ikdienu un paradumus, arī uzņēmējdarbībai nācies piemēroties ierobežojumiem, un kopumā šī situācija nav viesusi vairāk miera un saticības.

Arī Krievijas agresija rada pastāvīgu spriedzi, un grūti prognozēt, kā rīkosies Putina režīms. Tomēr nekas nav apstājies, Latviju ne vienmēr vērtē pēc nopelnāmās naudas daudzuma, un dzimtā puse joprojām daudzus sauc atpakaļ, par spīti tam, ka pandēmija ir sarežģījusi daudzu praktisko lietu kārtošanu.
Kā zināms, 2018. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ( VARAM) izveidoja piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, nodrošinot vienu reģionālo koordinatoru katrā plānošanas reģionā: Rīgā, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Koordinatori palīdz aizbraukušajiem atgriezties mājās, bet pašvaldībām – atgūt savus iedzīvotājus.

Vērtējot to, cik cilvēku ir atgriezušies Latvijā, jāzina, ka ne visi, kuri par to interesējas, atgriežas, un ir arī ģimenes vai atsevišķi cilvēki, kuri pārceļas atpakaļ uz dzīvi dzimtenē, bet nav izmantojoši remigrācijas koordinatoru palīdzību. Tādēļ kopējie skaitļi par tiem, kuri interesējušies un kuri tiešām ir atgriezušies, var nesakrist, ja saskaita interesentu un remigrējušo cilvēku daudzumu Latvijā.

Vidzemes reģiona remigrācijas koordinatore Eva Meijere saka, ka Vidzemē 2021. gadā atgriezās 74 cilvēki, bet remigrantu skaits noteikti ir lielāks: “Bieži vien cilvēki sadarbojas ar koordinatoru, viņiem tiek sagatavoti piedāvājumi (informācija), taču atgriežoties cilvēks par sevi ziņu vairs nedod.” Koordinatore arī atzīmē, ka ir tendence lūkoties lauku īpašumu virzienā, iemesls – svaigāks gaiss, labāka vide bērniem. Vairumā gadījumu atgriešanās iemesls ir bērni. Vecāki vēlas, lai viņi aug Latvijā, lai mācās Latvijā. Viņas sacītajam par iemesliem, kāpēc cilvēki atgriežas Latvijā piekrīt arī kolēģe, Rīgas reģiona koordinatore Daina Šulca: “Atgriežas, jo ir vēlēšanās, lai bērni uzaug Latvijā. Tieši ilgas pēc Latvijas, ģimenes un draugiem, kā arī pilsoņa statuss sabiedrībā mudina atgriezties. Latvijā jau pats par sevi tu esi savējais, citās valstīs migranta vai iebraucēja statuss var radīt atšķirtību no vietējiem. Mūsu cilvēki savās mītnes zemēs galvenokārt kontaktējas latviešu grupās: kopā atpūšas, palīdz cits citam, sniedz padomus, kā iedzīvoties; braucot uz Latviju, izpalīdz, nogādājot paciņas tuviniekiem, atved žāvētas vistiņas, biezpiena sieriņus vai šprotes. Tā ir realitāte. Mūsu cilvēki, lai arī ilgstoši, gadus 5-7-10 dzīvodami ārzemēs, nav aizmirsuši Latvijas rupjmaizes un pīrāgu garšu.”

Protams, Latvijā netrūkst neatrisinātu jautājumu, ko pandēmija ir tikai saasinājusi, un brīžiem ziņas par inficētajiem un saslimušajiem aizēno citus jautājumus. Politiķi to nereti izmanto, pārvēršot ar “Covid-19” saistītos lēmumus par politiskiem, ar epidemi­oloģiju maz saistītiem.

Nesen izlasīju Edija Vucena, cilvēka, kurš cīnās ar vēzi, žurnālam “Ieva” intervijā sacīto: “Ap­stiprinājumus var atrast gan labajam, gan sliktajam, bet tu izvēlies, kam tici, un tas ir ne tikai par slimību. Vai tu baro to melno vai to balto vilku (kā indiāņu teikā).”

Manuprāt, mums biežāk vajadzētu atcerēties par balto vilku – mūsu folklorā vilku dēvē par Dieva suni, par viņa izredzēto karotāju pret ļaunumu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Miera "pirkšanas un pārdošanas plāns"

16:43
16.02.2025
8
2

ASV prezidents Donalds Tramps katru dienu paziņo par jauniem lēmumiem, vēlmēm un pasākumiem. Grenlandes, Panamas kanāla un Gazas pirkšanas plāns, Meksikas līča pārdēvēšana un nu jau arī paziņojums par likumprojektu, kas prezidentam ļaušot pārdēvēt Grenlandi par “Sarkano, balto un zilo zemi”, un, protams, virkne rīkojumu par muitas tarifiem, masveida darbinieku atlaišanu valsts iestādēs, izlūkdienestu “revidēšana”, […]

Lai mācītos autorizēties elektroniski, jāautorizējas … elektroniski

20:22
12.02.2025
34

Vai otrdienas rītā nevajag mazu devu, par ko pasmaidīt? Noderēs taču! Smaidam piedāvātais gan būs saprotams tikai cēsniekiem un tiem, kas no Cēsīm kaut kur dodas ar sabiedrisko transportu. Lūk, no 10.februāra maršrutā Kalnmuiža-Cēsu autoosta-Priekuļi vairāki reisi tiks sākti no pilsētas centra pieturas “Stacija”. Līdz šim pietura bija Cēsu autoosta, un Autotransporta direkcija ziņo, ka […]

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
23

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
39

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
44

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
27

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
21
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi