Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Par Cēsu tirgu izsakās tirdzinieki

Druva
00:00
23.03.2006
4

Dzintra un Jānis Bērziņi atbildēja: -Tirgu nākotnē mēs saskatām kā slēgtu teritoriju ar vienstāva ēku apbūvi pastāvīgajiem uzņēmējiem, kā arī ar teritorijas daļu, kuru var pārveidot sezonas tirdzniecībai ( nojumes, galdi). Arī rūpniecības preču tirdzniecība būtu iekļaujama, jo tā piesaista mazāk nodrošinātus iedzīvotājus (tomēr lētāka prece nekā pilsētas veikalos). Tirgus nākotni redzam kā SIA “Cēsu tirgus” darbību, kas organizē mājražotāju, lauksaimnieku un citu mazo uzņēmēju iespējas veikt uzņēmējdarbību, saglabājot jau esošās darba vietas.

Mums lielveikali konkurenci nerada. Sortiments saistīts ar lauksaimniecību, specifisks- minerālmēsli un citas preces.

Tirgus projekts neapmierina, jo pašvaldība cenšas lielās celtnes sablīvēt pilsētas centrā. Šī politika padarīs Cēsis līdzīgas Rīgai, ēku rindas augs un augs, tikai zaļumi un skvēri pamazām iznīks. Skvēru trūkums pavisam nav raksturīgs mazpilsētai. Lielveikaliem apbūves gabalus vajadzētu piedāvāt pilsētas nomaļu virzienā.

Česlavs Grohovskis: – Tirgu nākotnē redzu kā jaunu vienstāva ēku. Neapmierina gadatirgi, jo tie traucē mūsu tirdzniecību. Gribētu, lai tirgus ir vairāk sakopts, lai nav tā, ka drēbes izkarinātas ārā, lai tās būtu slēgtās telpās un atrastos normālos apstākļos. Man šķiet, ka lielveikalu Cēsīs ir par daudz. Tas neļauj attīstīties mazajiem uzņēmējiem, jo visu politiku valstī jau diktē lielveikali.

Jaunajā tirgus projektā nepatīk , ka rūpniecības preču tirdzniecība paredzēta otrajā stāvā. Telpas piederēs lielveikalam, tas arī noteiks cenu politiku. Uzskatu, ka pašvaldībai vairāk jādomā par mazajiem uzņēmējiem.

Astrīda Auziņa:- Lai viss būtu stendos, lai būtu, kur tirgot gan lauksaimniekiem, gan amatniekiem, lai būtu sajūta kā tirgū. Vēlētos, lai tirgotājs justos civilizēti, viss būtu stendā, lai tiktu nodrošinātas visas pārējās tirgus komunikācijas, nepieciešamības. Raugos, ka pilsētā ir aizvien vairāk lielveikalu, tas mani ietekmē nedaudz. Raugoties uz viņu ne pārāk kvalitatīvajām precēm, man personīgi gribas strādāt labāk vēl un vēl. Domāju, ka puse Cēsu domnieku ieklausās tirgotājos.

Jānis un Sigita Kokini: –

Domājam, ka tirgus var mierīgi konkurēt ar lielveikaliem, jo tirgū cenas ir elastīgas, salīdzinot ar veikaliem. Tirgū arī pircējiem pievērš vairāk uzmanības nekā veikalos (pārdevēja stāv un runājas) , bailes pat jautāt viņām kaut ko. Protams, to nevar teikt par visām. Tirgum jābūt savā vietā, jo tas ir katras pilsētas vizītkarte. Tirgum jābūt vizuāli pievilcīgam, jo Cēsu tirgus ir viens no labākajiem Vidzemē.

Lielveikali ietekmē jūtami, ja ir konkurence, paaugstināsies arī kvalitāte. Cilvēki ies tur, kur būs labas preces par saprātīgu cenu. Aija Ozola:

– Es nākotni saskatu kā tirgotājiem un pircējiem mūsdienīgu, ērtu, sanitārām prasībām atbilstošu tirgu. Katras pilsētas seja – tirgus! Tas bija un būs! Manā izpratnē tirgus ir vietējie lauksaimniecības ražojumi- stādi, augļi, dārzeņi, ziedi, mājražotāju izstrādājumi. Jaunajā projektā nepatīk, ka būs vēl viens lielveikals blakus tirdzniecības vietām pie tirgus. Pašvaldība tirgotājos neieklausās, tas pierādījās jautājumā par maksas autostāvvietām.

Gatis Strazdiņš:

– Tirgus nākotnē- slēgta teritorija ar vienstāva ēku apbūvi. Pastāvīgajiem uzņēmējiem, kā arī ar teritorijas daļu, kuru var pārveidot sezonas tirdzniecībai (nojumes, galdi). Arī rūpniecības preces varētu iekļaut šajā teritorijā, jo tā piesaistītu mazāk nodarbinātos iedzīvotājus. Balto būdu vietā varētu būt pazemes stāvvietas.

Tirgus nākotni es redzu kā SIA “Cēsu tirgus” darbību , kas nodarbotos ar lauksaimniecības preču, mājražotāju, rūpniecības preču un dabas velšu pārdošanu. Mani lielveikalu klātbūtne Cēsīs netraucē. Jo vairāk objektu, jo lielāka konkurence un pilsēta kļūst sakoptāka.

Man jaunajā projektā simpatizēja tirdzniecības centra izvietojums. Cēsnieki būs tikai ieguvēji, jo pagrabstāvā tiks izbūvētas pazemes stāvvietas, pirmajā stāvā “Rimi”. Šajā tirdzniecības centrā pieejami saloni, kafejnīcas, restorāni un vēl daudz kas cits. Pašvaldība rīko publisko apspriešanu, bet iedzīvotāji paši ir kūtri domu izteicēji.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
17

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
8

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
56

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
51

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
28

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
31

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi