“No rīta pieceļoties, es pilnīgi noteikti zināju, par ko negribētu rakstīt,” sākot savas pārdomas, citēju žurnāla “Ieva” redaktori Danu Sinkēviču. Protams, ļoti negribētos rakstīt par “Covid-19”. Vai tas izdosies, nezinu, jo nepārtraukti pienāk jaunas un jaunas ziņas par šo globālo nelaimi. Tomēr mēģināšu, atceroties 2019. gada vasaru, kad par korona vīrusu neviens vēl neko nezināja. […]

Nemaz tik atšķirīgi jau mēs, cilvēki, neesam, par spīti tam, ka dzīvojam dažādās valstīs ar atšķirīgu kultūras, reliģisko un sociālo pieredzi. “Uzskatam, ka aizkaitinājumu izraisa vīruss, līdz galam neizzinātais un nesaprastais apdraudējums, ir pamats. Tomēr no fokusa grupās dzirdētā un internetā lasītā var secināt – pat ja dziļākie tā cēloņi ir tumšie dabas spēki, aizkaitinājuma […]

Brīdī, kad rakstīju šo sleju, valdība pieņēma lēmumu par stingrākiem ierobežojumiem, iesākto atliku, jo pieņemtie lēmumi “Covid-19” ierobežošanai norezonēja arī manī. Valdība lēmumu pieņēma ļoti strauji, jo no rīta vēl runas skanēja tikai par skolām, kā tajās ierobežot vīrusa izplatīšanos, ņemot vērā, ka jau gandrīz 60 izglītības iestādēs ir konstatēti inficēšanās gadījumi, savukārt tuvāk pēcpusdienai […]

Valsts un pašvaldību īstenotā politika uzņēmējdarbības atbalstam gan krīzes brīdī, gan ilgtermiņā ir apsveicami soļi, turklāt – arī pašu varas pārstāvju interesēs. Tomēr uzņēmēji nedrīkst aizmirst par vienu no šīs saimnieciskās darbības dzīvesstila stūrakmeņiem – tas ir un paliek pašu risks un atbildība veidot drošības spilvenus, būt, mūsdienīgi sakot, proaktīviem un ļoti, pat ļoti elastīgiem […]

Viens no Latvijas lielākajiem sporta pasākumiem ir Rīgas maratons, kas šogad no “Covid-19” cietis divreiz. Pavasarī to pārcēla uz rudeni, bet pagājušajā nedēļā, dienu pirms starta, valdība pieņēma lēmumu atcelt to arī šoreiz, neļaujot veikt kaut maratona distanci, kurai sportisti gatavojušies un kurā varēja nopelnīt ieskaites punktus Tokijas olimpiādei. Lai arī epidemiologi atzina, ka rīkotāji […]

Nav jāpaiet ilgam laikam, lai teiktu toreiz un tagad. Kā bija 13.martā, kad tikko bija sākusies ārkārtējā situācija, un kā ir 13. oktobrī, kad vairāk nekā simts inficēšanās gadījumi ar koronavīrusu dienā nav pārsteigums, bet Latvija aizvien ir viena no drošākajām valstīm Eiropā. Toreiz cilvēkos bija apmulsums, arī piesardzība, bailes un, protams, neizpratne. Tagad daudziem […]

Viens no Latvijas šīs nedēļas notikumiem ir Saeimas deputāta Alda Adamoviča izdošana kriminālvajāšanas uzsākšanai. Tiem, kuri šo faktu palaiduši garām, var paskaidrot, ka kriminālprocess sākts saistībā ar transporta un dzīvojamo telpu īres kompensācijām. Deputātam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) inkriminē vairāku tūkstošu eiro lielas dzīvojamo telpu īres un aptuveni 83 eiro lielas transporta izdevumu […]

Visu nākamo gadu katru nedēļu četras reizes pastkastītē saņemt “Druvu” jau izvēlējušies daudzi. Redakcijas reklāmas nodaļā, kurā noformē arī laikraksta abonementu, apmeklētāju netrūkst, kolēģēm jāstrādā raiti, ne pārāk bieži gadās tukšāks brīdis. Katru rudeni, sākoties oktobrim, Latvijas Pasts izsludina preses abonēšanas kampaņu nākamajam gadam. Tā jau ir tradīcija. Protams, tradīcijas vairāk kopj vecākā paaudze, bet […]

Par melīgajām ziņām rakstīts un runāts tik daudz, ka, no vienas puses, cilvēki lāgā vairs netic nekam. No otras puses, daudzi ir neapmierināti un tic tikai tam, ko paši saka un domā. Protams, “Covid-19” jau labu laiku ir jautājums, kas kļuvis arī par politiku, ko izmanto katrs, kuram nav slinkums izklaides vai kādu interešu dēļ. […]

Pakāpeniskās pārmaiņas ikdienas skrējienā parasti neievērojam, tikai laika distance vai kāda negaidīta frāze reizi pa reizei liek aizdomāties – kas tieši tagad ir citādi. Un to, kā jutāmies pirms un pēc šīm pārmaiņām, lai vai kādā jomā tās ceļā stājušās – vai tā būtu pašu novecošanās, pilsētas arhitektoniskie vaibsti, vai tādas vizuāli nu jau netveramākas […]

Par cilvēciskajām attiecībām nereti mēdz teikt, ka tās nostiprinās ne tikai laika pārbaudē, bet kopā izdzīvotajās grūtībās. Vai ko simboliski līdzīgu varam teikt par sevi kā indivīdiem, kā sabiedrību un valsts iekārtu pēc tā saucamā “Covid-19” pirmā viļņa “pārlaišanas”? Izrādās, piecas zinātniskās institūcijas – Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte (LU), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Elektronikas un datorzinātņu […]

Labklājības ministre ceturt­dienas rīta “Panorāmā” uz jautājumu, vai pašvaldībām pietiks līdzekļu, lai visā valstī nodrošinātu vienādu sociālo pakalpojumu grozu, norādīja, ka pašvaldībām jāizvērtē prioritātes, kas svarīgāks – cilvēks vai asfaltēts laukums. Pateikt jau viegli – izvērtēt prioritātes -, bet vai pati gribēs braukt pa sliktām ielām? Tad atkal būs pārmetumi, ka pašvaldības neprot parūpēties par […]

Diplomātijā nemēdz runāt par ienaidniekiem, bet ir zināms pieņemtu frāžu kopums, kas skaidri pauž kādas valsts vai valstu nostāju ar ārpolitiku saistītos jautājumos. Francijas prezidenta Ema­nuela Makrona vizītes laikā Latvijā paustais, ka, neatsakoties no Baltijas valstu drošības aizsargāšanas, Francija vēlas izvērst stratēģisko dialogu ar Krieviju, raisījis ne vienu vien sacītā vērtējumu. Šis aicinājums jau ticis […]

Krāsainās lapas kā paklāji jau sedz zemi. Priecājamies, ka skaisti, un tūlīt ķeram rokā grābekli, lai skaistumu sakasītu kaudzē, sabāztu maisos. Tāds tas cilvēks ir. Nobirusi lapiņa, ar ko koks sūta sveicienu, nokrītot uz zemes, kļūst par skaistā izpratnes grāvēju. Bet koks to nometa, lai ziemā nesaltu saknes. Protams, tā nav cilvēka problēma. Rudenī, veidojot […]

Valsts prezidents Egils Levits ceturtdien Saeimā iesniedza likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”. Uzrunājot parlamentu, Valsts prezidents uzsvēris, ka “tā mērķis ir stiprināt iedzīvotāju piederību vietējām kopienām un latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemei, Latgalei, Sēlijai, Zemgalei un Vidzemei”. Egils Levits teicis: “Lat­vietība nav plakana un standartizēta, kā mums to mēģināja iestāstīt un kādu politiku veidot okupācijas […]

Manā dzīvē televizora nav jau sen – šķiet, drīz būs desmitgade. Taču, protams, tās cilvēciskās alkas, kuras šī iekārta apmierina, un nepārtrauktās skaņas, klātesamības sajūtas spēju atmiņā atsaukt gana dzīvi un spilgti. Līdz ar to arī iztēlē dzima mana šī gada pēc-atvaļinājuma pārdomu metafora. Atvaļinājums ir teju sinonīms vārdam “iespēja”. Tā ir iespēja, ko var […]

Lai diskutētu, kā Latvijā uzlabot drošību uz ūdens, vakar Latvijas Universitātes Zinātņu centrā notika starptautiska konference “Cilvēkdrošība uz ūdens – vai stratēģija var izglābt dzīvības?”. Konferencē piedalījās eksperti no Īrijas, Norvēģijas, So­mijas, kā arī mūsu kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas – valstīm, kur, ilgtermiņā plānveidīgi strādājot, mazināti nolīkšanas riski un traģiskā statistika. Šogad Latvijā pēc Valsts […]

Lai kā valsts stieptu pensionēšanās vecuma pagarinājumu, nav, kas strādā. Šoruden tas redzams kā uz delnas. Sabiedrībai beidzot skaļi un uzstājīgi tiek darīts zināms šokējošs fakts, ka Latvijā trūkst skolotāju. Ja līdz šim kā ar uguni tika meklēti dabaszinātņu – fizikas un ķīmijas – skolotāji, tad šajā rudenī gan lielām un maksātspējīgām pašvaldībām, gan mazām […]

Priecājos, ka manā lokā ir daudz sieviešu, kuras gaida nākam pasaulē savus mazulīšus. Jā, izskatās, ka pandēmijas laiks ir darījis savu, cerams, beidzot piedzīvosim dzimstības pieaugumu. Vēl vasarā runājot ar vairākām dzimtsarakstu nodaļu vadītājām, arī viņas teica, ka, iespējams, šis laiks, kad cilvēki vairāk laika pavadīja mājās, ģimenēs, nevis allažiņ bija darbos, pasākumos un ceļojumos, […]

Baltkrievijas diktatora inaugurācija notikusi. Lielākā daļa pasaules valstu viņu par prezidentu neatzīst, bet izrēķināšanās ar opozīciju tādēļ nebeigsies. Varētu teikt, ka Baltkrievijas nākotne ir kā miglā tīta. Atmodas laikā mēdzām sacīt – ar gara spēku pret karaspēku. Pēc trīsdesmit gadiem tagad tā notiek Baltkrievijā, cilvēki iet miermīlīgos protesta gājienos, un viņiem stājas pretī apbruņoti vīri, […]

Par sapņiem var tikai brīnīties, tā arī neizprotot, kāpēc esi nosapņojis konkrēto stāstu, notikumu. Tā šonedēļ sapņoju, ka kopā ar Putinu ejam pa Cēsu ielām, pikojamies (acīmredzot tas notika ziemā), darām citas ēverģēlības. Sapnis izbeidzās brīdī, kad iegājām paēst bijušajā ARR ēdnīcā. Tātad sapnis vēl par laikiem, kad tā darbojās. Pamodos un tā arī nesapratu, […]

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) vērtē, ka vasarā ērču aktivitāte bija vidēja, augusta beigās zema, tomēr kā katru rudeni iespējama ērču aktivizēšanās, tāpēc, dodoties ogot un sēņot vai vienkārši baudot atpūtu pie dabas, piesargāties aizvien nepieciešams, lai izvairītos no ērču pārnēsātām infekciju slimībām. SPKC Vidzemes reģiona nodaļas vecākā epidemioloģe Aina Muskova informē, ka vēsturiskajā […]

Ja tā padomā, visa dzīve saistīta ar pacietības trenēšanu. Sākot no bērnības, kad grūti sagaidīt, līdz izaugšu liels un darīšu, ko gribēšu, līdz vecumdienām, kad nevar sagaidīt pensijas gadus. Bet pa vidu tik daudz, kas prasa pacietību, pacietību un vēlreiz pacietību gan katram individuāli, gan sabiedrībai vai tās grupām kopumā. Protams, protams, šobrīd visa pasaule […]

Nodokļu režīmu daudzveidība tika iedibināta, lai veicinātu uzņēmējdarbību, bet drīz vien izrādījās, ka to vēl veiksmīgāk izmanto arī spēcīgi uzņēmumi, kas šādi legāli optimizē nodokļus. Tātad labi domātais izkropļoja darba tirgu. Un radīja vēl citas papildu problēmas, vissāpīgākā no tām – šajos īpašajos režīmos strādājošo sociālā aizsargātība. Darba nespējas (slimības), bērna kopšanas atvaļinājumiem, pensijas kapitālam […]

Pēdējās dienās ziņās atkal satraukumu rada “Covid-19” saslimušo skaits Latvijā. Tas nekas, ka pasaulē esam starp tām valstīm, kur saslimstība viszemākā, vīruss nav devies ne atvaļinājumā, ne pārcēlies uz dzīvi citur. Tas ir tepat. No vakardienas mājas karantīnā ir piecas Olaines 2.vidusskolas klases, jo vienam skolas darbiniekam, ar kuru skolēni bija saskarsmē, atklāja saslimšanu. Skolēni […]

Grūti teikt, vai zināmais teiciens – kas lēni nāk, tas labi nāk – attiecināms arī uz vietējo pašvaldību referendumu likuma izstrādi, kas turpinās jau kopš 1997.gada. Ik pa laikam celts gaisā, atkal nolikts atvilktnē, bet joprojām nav ticis līdz izšķirošajam balsojumam. Esošā Saeima bija gatava to darīt, taču ņēma vērā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības […]

Pēdējā laikā sabiedrībā bieži dzirdam, ka nepieciešams restarts – uzņēmējdarbībā, izglītībā, attiecībās, katram pašam savi. Tiek piedāvāti kursi, semināri, citas mācības, un cilvēki gatavi tērēt naudu, lai iemācītos izmainīt savu ikdienu, savu dzīvi. Taču patiesībā viss panākams bez maksas, bez kursiem, vien ar savu iniciatīvu. Vismaz Cēsīs. Atsākot darba ikdienu pēc atvaļinājuma, ģimenē nolēmām, ka […]

Mēdz sacīt, ka visu var novērtēt tikai salīdzinājumā. Piemēram, ja salīdzinām, cik liels ir iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, tad, salīdzinot IKP skaitļus dažādās valstīs, labi redzams, kuras valstis ir turīgākas. Tāpat ir arī ar daudz apspriestajām investīcijām, atliek vien salīdzināt skaitļus uz 10 vai 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Jau sarežģītāks ir jautājums par to, […]

“Ventas Balss”, Ventspils puses vietējās avīzes, redaktore nokļuvusi lielo mediju krustugunīs. Viņa redaktora slejā apšaubījusi “Covid-19” esamību un Latvijas nostāju par notikumiem Baltkrievijā, apgalvojot, ka tur demokrātija esot lielāka nekā daudzviet citās Eiropas valstīs. Tāpat noliegta sejas masku valkāšanas nozīmība, lai slimības uzliesmojuma gadījumā samazinātu ļaunā vīrusa apriti. Laikrakstā izteiktās ļoti diskutablās, lai neteiktu, melīgās, […]

Lai arī vienmēr būs darbi, kas jādara reālā vidē ar rokām un amata prasmēm, arvien lielāka ikdienas daļa pārceļas uz digitālo vidi. Un, jo vairāk tajā darba, jo vairāk vajag kvalitatīvu speciālistu, kuru joprojām trūkst. Šis ir laiks, kad jāskatās pat trīs soļus uz priekšu, lai nenokavētu digitālā laikmeta ātrvilcienu. Tāpēc arī pašvaldības ITK jomai pievērš […]

Aizvadām pēdējās siltās dienas, jo ceturtdien temperatūra solās strauji pazemināties, lai dienas laikā sasiltu tik vien, cik līdz šim siltas bija naktis. Bet par rudens iestāšanos liecina arī arvien agrāk satumstošie rīti un vēl jo vairāk vakari. Nesen, pēcpusdienā ar divriteni aizbraucot ciemos, atpakaļceļā tumsa mani pārsteidza nesagatavotu. Biju pieradusi, ka tumsa iestājas vien tad, […]

Nedēļas nogale pagāja Dzejas dienu zīmē. Tās piederas septembrim un saistās ar Raini. Pirmā Dzejas diena tika rīkota 1965. gada 11. septembrī, atzīmējot Raiņa 100. dzimšanas dienu. Togad Rīgā, Esplanādē, arī atklāja pieminekli Rainim. Nākamā gadā Latvijas Rakstnieku savienība nolēma Dzejas dienas rīkot katru gadu, tā iedibinot jaunu tradīciju. Padomju gados Dzejas dienas bija vērienīgi […]

Ja ļaudīm nav vēlams čupoties, tas var izrādīties neveselīgi, tad sēnēm tas nav liegts. Tu, cilvēk, vienatnē, divatā vai ar ģimeni kā vienas mājsaimniecības pulciņš ielūkojies priežu mežā un ko redzi? Šoruden sēnes tikpat kā neievēro distancēšanos. Tās dažā mežā pie Jaunraunas un Raunas, kā arī Ungura un Alauksta ezera krastos un priežu silos Cēsu […]

Sociālajos medijos pēdējās nedēļās apspriestākais notikums ir “Pasažieru vilciena” jaunā identitāte, jaunais nosaukums “VIVI Latvija”. Kad to izlasīju pirmo reizi, domāju, ka kārtējā viltus ziņa, jo nevar būt, ka nopietns uzņēmums izvēlēsies tādu, kā vakar rīta “Panorāmā” teica premjers Krišjānis Kariņš,- jancīgu nosaukumu. Taču izrādījās, jau maijā “Pasažieru vilciens” reģistrējis šo nosaukumu, kas man liek […]

Mēdz sacīt, ka daudzas lietas var saprast, tikai salīdzinot. Nereti Baltkrievijā notiekošais tiek skaidrots arī ar to, ka izaugusi paaudze, kurai bijusi iespēja salīdzināt un saprast, kas notiek citviet pasaulē. Savukārt diktators Lukašenko, šķiet, joprojām dzīvo pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Viņa izturēšanās un skaidrojumi valstī notiekošajam brīžam atgādina anekdoti, un pirmajā mirklī pat negribas ticēt, […]

Skolas visā Latvijā un arī mūspusē ļoti rūpīgi gatavojušās jaunajam mācību gadam klātienē, ievērojot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) ieteikumus, lai mazinātu riskus saslimt ar “Covid-19”. Tomēr jau pirmajā mācību nedēļā kādā no izglītības iestādēm vienam skolēnam atklāta jaunā vīrusa infekcija. Skolēna tuvākajām kontaktpersonām – trīs pedagogiem un 14 klasesbiedriem – noteikta mājas karantīna, […]

Jau vairāk nekā mēnesi neapklust sarunas par notikušo Bruknas muižā, kur, kā izrādās, nelikumīgi un ar apšaubāmām metodēm notikusi pusaudžu un jauniešu rehabilitācija, palīdzot viņiem atbrīvoties no atkarībām, palīdzot saskatīt dzīves vērtības. Jau tas vien, ka ar Bruknas muižu saistīto viedokļi par notikušo ir diametrāli pretēji, norāda uz jautājuma neviennozīmīgumu. Savu artavu lietas izpētē mēģina […]

Aizvien skaļāk publiskajā telpā izskan aicinājums samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) svaigai gaļai, zivīm, piena produktiem un olām, saglabāt to Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem. Nule arī vairākos medijos publicēta informācija, kāda PVN likme pārtikas produktiem ir citās Eiropas Savienības valstīs. Jāatzīst, nesamazināta, salīdzinot ar citām preču grupām, tā ir tikai Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Bulgārijā […]

Reizēm, lai ar mašīnu nokļūtu nepieciešamajā vietā, jāizmanto navigācijas programma un jāuzticas tās norādītajam ceļam. Tā dod iespēju redzēt arī jaunas vietas un iepazīt Latviju ceļos, pa kuriem ikdienā netiek braukts. Tā reiz šī programma mani veda pa mazmazītiņiem lauku ceļiem, man radās sajūta, ka esmu nekurienes vidū. Un tad pēkšņi ceļa vidū galds, tālāk […]

Par ko negribas domāt piektdienā, nedēļas nogalē? Par krītošo IKP, par to, kā situācija Baltkrievijā ietekmēs Latviju, par likumdevēju darba kvalitāti, par… Jā, par daudz ko negribas domāt. Varbūt vērts pāris dienu neieslēgt ziņu un diskusiju pārraides dažādos elektroniskos medijos, presē nelasīt tos gabaliņus, kas par politiku, tuvāku vai tālāku, bet, piemēram, apaut lietus necaurlaidīgus […]

Ārkārtas Rīgas domes vēlēšanas ir beigušās, bet patiesībā nekas vēl nav beidzies. Tas, kuras partijas ieguvušas deputātu mandātus, visticamāk, mainīties nevar. Var mainīties vietu sadalījums, jo nav skaidrības par vairāk nekā 600 vēlēšanu biļeteniem, kuri izrādījušies nederīgi. Ja abos “neuzmanīgajos” iecirkņos notiks atkārtotas vēlēšanas, nav zināms, vai vēlētāji vēlreiz balsos, piemēram, par “Jauno Vienotību” vai […]

Brīdī, kad šķetinu domu pavedienu radošam darbam, atskan zvans un atnes vēsti, ka mūžībā devies labi zināms cilvēks. Viņu ielāgoju jau no bērnības manu vecāku draugu lokā. Pusaudzes gados, iespējams, tieši caur viņa rīcību apjautu, ko nozīmē vīrišķība teicienā – vīrs un vārds. Deviņdesmit mūža gadi – tik ilgi dzīvojis nule mūžībā aizgājušais vīrietis. Varen […]

Tas jau sen zināms, ka nav nevienas valsts pasaulē, kur iedzīvotāji slavētu vai vismaz būtu apmierināti ar nodokļu sistēmu. Protams, daudz kas atkarīgs no audzināšanas. Ja ieaudzināta izpratne, ka nodokļi, lai arī kādi tie ir un cik muļķīgi šķiet, ir jāmaksā, tad sabiedrības loceklis dara to, kas jādara, – maksā. Pie mums laikam tikai slavas […]

Ja arī var likties, ka Rīgas domes vēlēšanas uz mums neattiecas, tā tomēr nav. Tas, kas notiek galvaspilsētā, kaut kādā mērā skar visu valsti, ietekmējot gan ekonomiku, gan iekšējo migrāciju. Laikā, kad Rīgas attīstība stagnēja, daudzas ģimenes izvēlējās pārcelties uz mazpilsētām, to­starp Cēsīm. Palielinoties galvaspilsētas potenciālam, attīstoties tās ekonomikai, rodoties jaunām darbavietām, iespējams, var pieaugt […]

Piedalīties vai nepiedalīties sabiedriskos pasākumos ir katra brīva izvēle. Tomēr izvēle un uzskati ir atkarīgi no tā, ko cilvēki zina vai nezina, arī no personīgām interesēm. 23. augustā Baltijas valstīs un daudzviet pasaulē, atceroties Baltijas ceļu, kas notika pirms 31 gada, tika rīkotas akcijas Baltijas ceļš – Brīvību Baltkrie­vijai. Šī Brīvības ceļa akcijas rīkotājus un […]

Nule lasīju kādā žurnālā, ka mūsdienu cilvēka izcelsme jo tālāk senatnē, jo vairāk sazarojas, pirms miljoniem gadu uz planētas dzīvojuši daudzu humonoīdu atzari, mūsu tāltālie senči. Kā tie, kas ir tiešākie mūsu priekšteči, izdzīvoja, gan, protams, ir tikai versijas. Viena no tām – esam bijuši saticīgāki, miermīlīgāki un labāk sapratušies. Tas radījis iespēju sadarboties. Un […]

Katrai valstij ir savi vājie punkti. Tajā pašā ASV ar skaudru regularitāti mirst automašīnās pārkarsuši bērni, šogad tādi ir jau 17. Mums gadījumi, kad bērns būtu jānogādā slimnīcā pārkaršanas dēļ mašīnā, ir ļoti reti. Toties Latvijā bērni regulāri gūst sadzīviskas traumas, braucot ar velosipēdiem, skūteriem, skrejriteņiem vai vienkārši lēkājot pa batutu – darot pavisam ikdienišķas, […]

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, aktualizējas daudzi ar skolu saistīti jautājumi. Tuvākajā apkaimē labu laiku nekas nav minēts par skolēnu formām. Tieši un personīgi mani šis jautājums neskar, tomēr vairākkārt par to domāt iznācis, piekrītot tai pusei, kura ir “par” skolēna formas obligātumu izglītības iestādē. Tādēļ ar zināmu atvieglojumu uzņēmu meitas pausto, klusībā priecājoties arī par […]

Aktuālās ziņas nāk kā jūras viļņi. Tu jūti draudīgi tuvojamies vienu, kas aug un aug aizvien redzamāks, un – kas to zin’ – varbūt tas vilnis šoreiz izaug tik liels, ka triecienā uz krastu pat aizskar tevis paša pēdas. Un tad tas, ātram skatienam gandrīz nemanāmi nomainījis krasta virsmu, atgriežas pārējo viļņu jūklī, līdz pāri […]

Cik netiek runāts – lai valstī kaut ko mainītu, jāiet politikā. Latvijas iedzīvotāji nesteidzas. Visbiežāk aizbildinoties, ka negrib būt viens no viņiem, ar to domājot ne vienu vien sabiedrībā pazīstamu politiķi vai varas eliti. 2017. gadā aptuveni 1,5 % balsstiesīgo personu Latvijā bija kādas politiskās partijas biedri. Diezin vai triju gadu laikā kas būtiski mainījies. Pavisam Latvijā […]

Uzreiz jāteic, ka tas nav par apzīmējumu “reālpolitika”, ko mēdz lietot ar zināmu nosodījuma un nicinājuma pieskaņu. Šo jēdzienu parasti lieto gadījumos, kad principi tiek mērīti ar izdevīguma cenu gan naudā, gan graudā un tiek aizmirsti. Šoreiz par to, ka principus, ko esam deklarējuši, nevar pārkāpt arī laba, pat svēta mērķa dēļ. Un arī par […]

Aizvien biežāk nākas saprast, ka nekas nav un nebūs tā, kā esam pieraduši, pazūd tas, ko gadu desmitos esam iepazinuši ne tikai tehnoloģiju jomā. Mainās pati domāšana, uztvere, izpratne. Dzīve vairs neplūst kā upe vasaras vidū, bet skrien kā pavasara laikā, un pat ledus kalni pa brīdim veidojas, tad viss plūst uz visām malām. Kā […]

Piecgadīgais puika spriņģo pa dārzu. Dārzs nav neko liels. Vagas īsas un to nav daudz. Šodienas pilsētnieki – ģimenes ar maziem bērniem – netiecas pēc lieliem dārziem, neveido garum garas vagas. Veikali visos gadalaikos pilni dārzeņu. Ne vienmēr latviskas izcelsmes, ne vienmēr latviešu zemē izauguši. Ģimenēm ar bērniem svarīgākais, ka dārzeņi un ogas ir. Piecgadīgais […]

Latvietim grūti iedomāties ēdienreizi bez maizes. Tā labi sader ar visiem ēdieniem. Tradicionālā rudzu maize ir svarīga materiālās un garīgās kultūras daļa, kas saistās ar tautas identitāti un ir tās nozīmīgs simbols. Gadsimtiem ilgi rudzu maize bijusi dienišķā maize. Kad latvietis brauc ciemos pie radiem uz ārzemēm, ciemkukulim allaž tiek ņemta latviskā rupjmaize. Bieži vien […]