Svētdiena, 15. jūnijs
Vārda dienas: Tija, Saiva, Sentis, Santis, Saivis

Runas zaļas, rīcība, iespējams, pragmatiska

Sarmīte Feldmane
09:36
27.10.2020
9

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, vides draudzīga saim­niekošana un industriālās lauksaimniecības attīstība pastāv blakus, bet daudzu prātos tās ir kas pretējs. Laikā, kad aizvien skaļāk izskan par zaļo kursu, ilgt­spēju un vides saudzēšanu, dzīvē viss notiek, kā notiek – runā vienu, dara ko pavisam citu. Jaunais Eiropas Vides aģentūras ziņojums “Dabas stāvoklis Eiropas Savienībā” oficiāli apstiprina, ka nav sasniegti Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2020. gadam izvirzītie mērķi. Kā būtiskākie iemesli minēti noplicinošā lauksaimniecība un mežsaimniecība, pilsētu paplašināšanās un piesārņojums.

Secinājumi neraisa šaubas – biotopu stāvoklis Eiropas Savienībā (ES) ir graujošs – 81% ir “vājš” vai “slikts”, un vairāk nekā viena trešdaļa turpina pasliktināties. Sugu izvērtējums atklāj līdzīgas tendences – vairāk nekā 60%  sugām ir “vājš” vai “slikts” statuss, un tikai 6% ir vērojamas uzlabošanās tendences, taču vienai trešdaļai sugu stāvoklis joprojām pasliktinās.

Gatavojoties jaunajam ES plānošanas periodam, domājot par nākotni, dažādos līmeņos izskanēja, ka lauksaimniecībā lielāks atbalsts būs zaļajiem projektiem un saimniekošanai. Runas, pārrunas, sarunas ir viens, pavisam kas cits Eiropas Parlamenta lēmums. ES lauksaimniecības ministri Luksemburgā un Eiropas Parlaments Briselē vienojušies, kā uzskata vides organizācijas, vismaz divas trešdaļas no ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta tiks piešķirts tādiem lauksaimniekiem, kuru darbībā netiek ievēroti vides nosacījumi vai tie ievēroti minimāli. Desmitiem miljardi eiro sabiedriskā finansējuma tiks novirzīti augstākais vienam procentam zemes īpašnieku.

Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Andrejs Briedis teicis: “Iespējams, ka par zaļāku lauksaimniecību varam aizmirst nākamos septiņus gadus, jo vakar gan Eiropas Parlaments, gan Ministru padome lēma, ka nav nepieciešamas būtiskas izmaiņas nosacījumos par atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem. Pieņemtie lēmumi ir klajā pretrunā ar Eiropas Komisijas solījumiem Zaļajā kursā. Protams, nelieli uzlabojumi vēl iespējami, taču tas vairāk izskatās pēc spīdīgas krāsas uz bezcerīgi sarūsējušas mašīnas virsbūves. Ja Eiropas Komisija Zaļā kursa mērķus vēl joprojām uzskata par nopietniem, tad vienīgais pareizais risinājums būtu apturēt paš­reizējo farsu un sākt Kopējās lauksaimniecības politikas reformu no jauna, tās pamatos liekot Zaļā kursa uzstādījumus. Citādi dalībvalstis, tostarp diemžēl arī Latvija, izmantos visas iespējas, lai turpinātu maksāt subsīdijas par ražošanas industrializāciju un dabas iznīcināšanu.” Skarbi vārdi. Vides speciālisti dažādās ES valstīs pauduši viedokli, ka tā diena, kad pieņēma šo lēmumu, bijusi drūma videi, ilgtspējīgai lauksaimniecībai un arī sugu izdzīvošanas nākotnei. Lauksaimniecība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē vidi.

Droši vien var teikt, ka arī Eiropā politiķi viedokļus maina vienā naktī, jo cilvēki vien ir. Bet līdztekus zaļajai domāšanai un zaļajam kursam, kas neapšaubāmi videi un cilvēkiem ir būtisks, ne mazāk svarīgi ir pabarot cilvēkus. Ne tikai Eiropā. Un bez lauksaimniecības tas nav izdarāms. Viss attīstās, arī lauksaimnieciskā ražošana. Tas, kas tika darīts, lai iegūtu lielākas ražas vēl pirms desmit gadiem, šodien jau ir pagātne. Pārķimizētie lauki Latvijā, būsim godīgi, ir retums, jo zemnieks neizšķiedīs naudu veltīgi. Arī indes, ķīmiskie mēslojumi kļūst aizvien draudzīgāki videi un cilvēkiem. Varbūt tomēr nevis aizliegt, bet attīstīt tās nozares, kas palīdz izaudzēt lauksaimniecības produkciju.

Ir balts, melns, un ir arī pelēks, pelēkzaļš, zaļpelēks. Vai, noliedzot intensīvo lauksaimniecību, pietiks pārtikas? Iespējams. Bet cik tā maksās? Ražas nelielas, lai tās iegūtu, pa lauku tāpat brauks kombains, traktors, atstās izmešus. Jebkuram grāvim ir divas malas, un no katras tas izskatās citāds. Kaut vai atkarībā no tā, vai saule pusdienlaikā vai rietā.
Pasaules, arī tās zaļās, kas ikvienam svarīga, pastāvēšana vispirms jau atkarīga no cilvēka saprāta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Demokrātijas un ģimenes svētki

19:31
14.06.2025
5

Vēlēšanu rezultātu apkopošana izraisījusi lielu jezgu – tiek prasīta dažādu atbildīgo personu    demisija, politiskie spēki izmanto iespēju apstrīdēt rezultātus, un pat krāpnieki iemanās gūt labumu sev no šādas situācijas. Es atceros sajūtas, kādas raisīja cilvēki, ko sastapu vēlēšanu iecirknī. Cik dažādi tie bija, un cik atšķirīgā noskaņojumā viņi ieradās! Priecājos, ka nāk ģimenes ar […]

Vasaras dzīves stāsts

19:30
13.06.2025
18

Karā pret Ukrainu kopš 2022. gada 24. februāra Krievija zaudējusi vairāk nekā miljonu militārpersonu, kuras ir gājušas bojā vai ievainotas. Uzlidojumi Ukrainas pilsētām, ciemiem un infrastruktūras objektiem kļūst aizvien nežēlīgāki. Īpaši smagi cietusi Harkiva. Jau agrāk esmu tulkojusi Harkivā dzīvojošās ukraiņu žurnālistes, suņa Hektora saimnieces Annas Gīnas rakstīto. Viņa raksta vienkārši, bet tekstā var sajust […]

Pārpildītas rindas un tukši kabineti

19:39
10.06.2025
47

Latvijā gadiem tiek runāts par garajām rindām uz valsts apmaksātiem speciālistiem un izmeklējumiem, tas nav nekāds jaunums ne galvaspilsētā, ne reģionos, arī Cēsu novadā. Tomēr, kad Bērnu klīniskās universitātes slimnīca ziņo, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos nav izmantotas vairāk nekā septiņi tūkstoši ambulatorās vizītes, rodas jautājums – kā tas iespējams, ka pacienti rindā gaida […]

Vieniem prieki, citiem - asaras

19:11
09.06.2025
27

Pēc mēneša, 5.jūlijā, atklās XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. Notikums, kuram dalībnieki gatavojas vairākus gadus, kuru savos skolas gados daudziem jo daudziem nav pat izredžu piedzīvot arī tad, ja ir kora vai deju kolektīva dalībnieki. Notikums, kurš priecēs gan tā dalībniekus, gan skatītājus un klausītājus. Ļoti nozīmīgs notikums latviešu tautas kultūrā, kas nedēļas […]

Pasaules karš un miera nesēji

19:10
09.06.2025
22

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā vispārcilvēciskās vērtības un starptautiskie likumi, konvencijas ir apdraudētas. Diplomātija nav nesusi stabilu mieru Ukrainā un pat ne uguns pārtraukšanu, jo agresorvalsts Krievija jūt, ka paliks nesodīta un neapstāsies bez nopietna spiediena. Tā pēc nesenās ASV prezidenta Donalda Trampa un Krie­vijas prezidenta Vladimira Putina telefonsarunas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to […]

… gluži kā ar attiecībām

13:55
05.06.2025
31

Runājot par attiecībām, mēdz teikt, ka nav tāda viena ideālā, ar ko tās veidot, jo katrs esam ar savām stiprajām un vājajām pusēm. Tādēļ ir liela māksla atrast to, ar kuru kopā justies vislabāk. Un, lūk, ar partijām ir līdzīgi – nav tādas vienas ideālās partijas, par ko novēlēt, jo katrai ir savi plusi un […]

Tautas balss

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
10
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
12
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
30
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Svarīga sadarbība

19:42
10.06.2025
16
Novadniece raksta:

“Ļoti iepriecināja, ka uz pašvaldības vēlēšanām aizgāja tik daudzi. Redzams, ka cilvēkus interesē, kas notiek viņu pilsētā, pagastā. Tagad tikai jāgaida, lai jaunievēlētie deputāti vēl vairāk sadarbojas ar iedzīvotājiem, lai saikne ir vēl ciešāka. Tikai uz vietas dzīvojot, katrs redz, kas viņa apkaimē vairāk vajadzīgs, kā pietrūkst,” pauda novadniece.

Sludinājumi