Tāda savāda sajūta laikā, kad karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā divus mēnešus. Tas, kas vēl pirms pāris mēnešiem šķita neiespējams, tagad kļuvis par nežēlīgu ikdienu – redzam kara šausmas, kas notiek 21. gadsimtā, redzam tautu, kas mums tepat kaimiņos sargā savu brīvību, un cenšamies palīdzēt, cik vien varam. Un latviešu vēlme palīdzēt jau aprēķināta […]

Partiju pēdējie reitingi liecina, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā partija “Saskaņa” zaudējusi pirmo vietu reitingu sarakstā, kurā atradās teju mūžīgi, un nu palikusi 4. vietā. Toties Latvijas Krievu savienība (LKS) reitingos pakāpusies. Ja balsstiesīgie nobalsotu tā, kā solījuši marta aptaujā, arī LKS iekļūtu Saeimā. Pirmajā brīdī tas var šķist savādi – vai tad “Saskaņa” nav […]

Nesen, mērojot ceļu uz Latvijas izteiktāko un, šķiet, Austrumu kaimiņu iemīļotāko tūrisma kūrorta galamērķi Lat­vijā – Jūrmalu, izdarīju dažus secinājumus Eiropā esošās ģeopolitiskās situācijas atblāzmā. Iebraucot Siguldā no vienas vai otras puses, sagaida milzīgs plakāts dzelteni zilā krāsā, paužot atbalstu Ukrainai un tās tautas ciešanām. Gandrīz pie katra piektā nama vai kādā publiskā, kaut nelielā, […]

Klāt 4.maijs, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena. Diena, kas šogad atkal aicinās ļaudis uz pasākumiem, lai atcerētos notikumus pirms 32 gadiem, lai liktu padomāt par neatkarības vērtību. Svinot šo dienu, viens no aicinājumiem – ģimenei sanākt pie balti klāta svētku galda. Svinot Latvijas valsts simtgadi 2018.gadā, tika rosināta jauna tradīcija – Baltā galdauta svētki. Nepieciešamība […]

Šodien ir kāda starptautiski atzīmējama diena, kas pēdējo mēnešu dramatisko notikumu kontekstā vēl spilgtāk parāda, cik tās jēga– Pasaules preses brīvība – ir ne vien nozīmīga, bet pat izšķiroša. Protams, prese jau sen vairs nav tas vienīgais informācijas kanāls, kas sabiedrībai stāsta par notikumiem, kas ļauj uzzināt ļoti ietekmīgu un mazāk ietekmīgu personu viedokļus un […]

Pirms 36 gadiem 26. aprīlī Ukrainā, Pripjatā, uzsprāga Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) ceturtā bloka kodolreaktors. Šī kodolavārija kļuva par lielāko miera laika pasaulē līdz pat šim brīdim un par apstiprinājumu tam, ka meli, dezinformācija, agresija, nulles vērtība cilvēku dzīvībām ir padomju režīma neatņemama sastāvdaļa. Krievija ir Padomju Savienības mantiniece, tādēļ nepārsteidza, ka agrā 26. aprīļa rītā […]

Latviešu valodas alfabētā ir 33 burti, 32. – Zz. Krievu valodas alfabētā tādas rakstu zīmes nav, bet skaņu, ko mēs apzīmējam ar burtu z, izsaka krievu alfabēta 9.burts З з . Tātad simbols “Z”, ko Krievijas armija izmanto, apzīmējot savu militāro tehniku cīņā pret Ukrainu, tikai vizuāli sakrīt ar latviešu alfabēta burtu. Tomēr arī tas […]

Lāsts – ļauna novēlējums – nav nekas tāds, ko vajadzētu pieminēt avīzē. Taču gan jau katrs zina ko nejauku, ko varētu lielu dusmu brīdī pateikt. Iesaku tam pievienot vēl vienu ļauna vēlējumu – kaut tu par politiķi kļūtu! Saprotu, ka daudziem nepatiks tas, ko teikšu, bet man radies iespaids, lai ko politiķi – valsts vai […]

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā divus mēnešus. Politikas pētnieki, sociologi, psihologi, žurnālisti un daudzi citi atgādina – vissliktākais, ja demokrātiskā pasaule pieradīs pie kara, ja cilvēku un valstu uztverē tās briesmas, kas notiek Ukrainā, pamazām kļūs par tādu kā nolemtības notikumu. Taču labā ziņa – mēs nepierodam. To apliecina gan aizvien lielākais […]

Zināma situācija, ka klausoties, ko par tevi runā citi, var uzzināt to, ko pats nemaz nezināji. Savukārt par dzīvi Latvijā nezināmo varam uzzināt, paklausoties, ko publiskajā telpā pauž Krievijas un Baltkrievijas vadītāji un šo valstu propagandas mašinērija.    Gluži vai sensacionālus jaunumus pareizticīgo Lieldienās uzzinājām no pašpasludinātā Baltkrievijas prezidenta Lukašenko. Uzrunājot cilvēkus kādā baznīcā, cita […]

Šī gada Pasaules Zemes dienas tēma ir “Investē mūsu planētā”. Ja tā padomā, cilvēce pēdējos pārsimts gados vairāk planētas resursus izsūc, nekā cenšas atjaunot, tāpēc ir svarīgi pieminēt tādu dienu nozīmīgumu dzīvās radības kopējās mājvietas ilgt­spējīgā saglabāšanā. Nav svarīgi, cik daudz izvēlamies investēt, šobrīd patiesi ir svarīgi uzsvērt planētas resursu atjaunošanas nozīmīgumu. Tā kā klimata […]

Neskatoties uz informācijas pārbagāto mūsdienu pasauli, pētījumi arvien liecina, ka sieviešu zināšanas par drošu kontracepciju ir viduvējas. Ja savulaik tādas zināšanas varēja iegūt tikai ģimenē, tad mūsdienu jaunatne par šo tematu var būt ļoti izglītota, saņemot plašu informācijas klāstu arī ārpus tuvinieku loka. Pozitīvi, ka arī skolās nereti tiek rīkotas izglītojošas nodarbības, kurās pieaicina speciālistus. […]

Divus gadus tūrisma industrija Latvijā cīnījās ar Covid-19 pandēmijas ietekmi, kad ceļošana bija stipri ierobežota, kad ārvalstu tūristu plūsma uz mūsu valsti gandrīz pilnībā apsīka. Uzsvaru nācās likt uz iekšējo tūrismu. Labi, ka iedzīvotāji bija gana naski apceļot dzimto zemi, un, ja bija iespēja, brauca arī uz tuvajām ārzemēm – Lietuvu, Igauniju. Daudzas Latvijas vietas […]

Sniegotos mežus nomaina pavasara toņi – pelēkais, brūnais, bēšais, violetais, aizvien vairāk zaļā un dzeltenā. Daba uzsāk jaunu gadskārtu ciklu. Un cilvēks tāpat. Gribas vairāk saules, svaiga vēja. Lai pie tā tiktu, cilvēki dodas dabā, staigā pa dabas takām, iet pārgājienos vai vienkārši paklaiņo pa mežu. Lai kā noliegtu civilizācijas sasniegumus un ērto dzīvi pilsētās, […]

Otrajās Lieldienās Ukrai­nas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka kopš kara sākuma nogalināti vismaz 205 bērni un vēl vairāk nekā 362 guvuši dažādus ievainojumus. Ukrainā ziņās ir publiskots arī cits skaitlis – kopš kara sākuma ievainojumus ir guvuši 560 bērni. Savukārt Ukrainas Drošības dienests kopš brīža, kad 15. martā stājās spēkā likums par kriminālatbildību saistībā ar kolaboracionismu, ir […]

Kad ikdienā norijam emocijas un cenšamies apslāpēt instinktus, parasti jau neaizdomājamies, ko tas var nodarīt ilgtermiņā. Vai kādreiz esat juties tā, it kā soļotu caur grimstošajām smiltīm, jo dvēseli smacē smagas, spiedošas emocijas? Vai esat juties fiziski iztukšots un noguris tikai tādēļ, ka nācās būt ilgstošā bezdarbībā un garlaicībā? Vai esat jelkad aiz prieka bijis […]

Lieldienas seko pavasara saulgriežiem, kad saules un gaismas kļūst vairāk, un gaisma – tā ir dzīvība un auglība. Viens no Lieldienu simboliem ir ola – dzīvības nesēja. Latviešu Lielā diena nozīmē, ka diena kļuvusi lielāka (garāka) par nakti. Kristīgajā pasaulē Lieldienas, kad tiek godināta Jēzus Kristus augšāmcelšanās, apliecina Kristu kā pasaules glābēju, kas uzvarējis grēku […]

Lieldienas. Brīvdienas vai sevis meklēšanas un izpratnes laiks? Kādas būs četras brīvās dienas mūsu darbos un sajūtās? Tiem, kuri kopj kristīgās vērtības, domāju, Lielā Piektdiena, Klusā Sestdiena un Pirmās un Otrās Lieldienas ir īpaši piepildītas. Tas ir tiešs laiks kopā ar Dievu, laiks, kas liek vairāk iedziļināties sevī, vairāk domāt, izprast un meklēt paļāvību. Tie, […]

Pavasaris ir vētīšanas un vērtēšanas laiks. Vieni pārkravā pieliekamos kambarus un bēniņus, citi grāmatu plauktus, vēl kādi ķeras pie klētiņām, šķūnīšiem un garāžas. Ieplīsušo, nobružāto prom, lai vieta brīva un nāk kas jauns! Uz pārdomām par senu lietu saglabāšanu un vērtību rosināja ziemā Cēsu Vēstures un mākslas muzejā skatītā fajansa trauku izstāde. Neticami, ka tāds […]

Redzot nesen publicētās fotogrāfijas pēc Bučas pilsētas atbrīvošanas no okupantu spēkiem, krūtīs aug ass dusmu un agresijas vilnis – kāpēc? Ko šie cilvēki ir nodarījuši krieviem, Krievijas varai vai Putinam personīgi? Redzot šos foto, nākas apbrīnot tos mūsu sabiedrībai piederīgos, kas joprojām uzticīgi paļaujas uz propagandas indīgajiem maldiem. Šodien sarunājos ar sievieti, kas ieradusies Cēsīs […]

Kā ik gadu 7. aprīlī, vakar tika atzīmēta Pasaules Veselības diena. To ieviesa Pasaules Veselības organizācija (PVO). Mērķis -    veicināt iedzīvotāju veselību un rūpes par vidi, popularizējot veselīgu dzīvesveidu, iespēju atteikties no kaitīgiem ieradumiem, vēršot uzmanību problēmām veselības aprūpē. Ar šogad izraudzīto tēmu “Mūsu planēta, mūsu veselība” PVO vēlas akcentēt, cik cilvēka veselībai ir […]

Ir brīži, kad par kādu notikumu uzzini no sekām, ko tas izraisījis. Tā arī es par Latvijas Televīzijas šova “Ko tu proti, Latvija?” vienas no vadītājām, gados jaunās meitenes Beātes Bērziņas jeb Betas Beidz pausto komentāru uzzināju no sašutuma viļņa, kas pēc tam pār viņu pārvēlās. Vadītāja šova dalībniecei, kura veiklo Rubika kubika likšanas prasmi […]

Svētdien, 3. aprīlī, visas pasaules ziņu aģentūras un medijus aplidoja foto un video no Krievijas okupantu atbrīvotajām Kijivas piepilsētām: Bučas, Irpiņas un vēl dažām citām apdzīvotām vietām. Jāpiebilst, ka otrdien, 5. aprīlī, Ukrainas Ģenerālprokuratūra paziņoja par to, ka kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī Ukrainā bojā gājuši 165 bērni. Pasaules valstu līderi, arī NATO ģenerālsekretārs atklāti […]

Pasaule vairs nebūs tāda, kāda tā bija. Šos vārdus tagad bieži dzird ikdienas sarunās, kuras, gribam vai negribam, neizbēgami skar arī karu Ukrainā. Pieļauju, līdzīgi vārdi skanēja arī pēc Otrā pasaules kara, kas mainīja tik ļoti daudzas dzīves.    Līdz tam karam Eiropa bija dzīvojusi mierā tikai pāris desmitgades, bet karu starplaikā bija izveidojušās jaunas, […]

Aprīlis ir joku mēnesis. Arī šogad 1.aprīlī joku netrūka, vien daži no tiem bija ar rūgtuma pieskaņu, jo tie bija veltīti karam, izsmēja Krieviju, tās vadoni Putinu. Viena no smieklīgākajām anekdotēm: “Putins uz savu slepeno bunkuru izsaucis gaišreģi un jautā: “Kādu jūs redzat manu nākotni?” Gaišreģe atbild: “Redzu, kā jūs braucat cauri Maskavai. Ielās sapulcējušies […]

Martā kāds Latvijas iedzīvotājs tīmekļvietnē bija ievietojis Rīgā uzņemtu foto ar ekskluzīvu pilnpiedziņas auto, kam Ukrainas numurzīme. Dīvānekonomisti un dīvānpolitiķi tūlīt sarīkoja vētru sociālajos tīklos: Kā tā? Tie ir bēgļi? Tik bagāti! No kā bēg? Pārskatot ierakstus, nācās atzīt nepatīkamu faktu – kādai sabiedrības daļai ir priekšstats, ka Ukraina ir nabadzīga valsts, kuras iedzīvotāji šādus […]

“Beidzot varēs maskas izmest miskastē!” priecīgi skan balsis kādas paziņas darbavietā, bet paziņa neslēpj sašutumu, ka cilvēki tik bezrūpīgi priecājas par ierobežojumu atcelšanu. Saprotams, visi esam noguruši no pandēmijas, no vīrusa, no nemitīgās roku dezinficēšanas uz katra stūra un visvairāk jau no masku valkāšanas. Tomēr jājautā – kāds šiem visiem pasākumiem bija iemesls? Šķiet jau, […]

Tikko Latvijā sāka nostiprināties paaudze, kas izaugusi jau neatkarīgā valstī, kas dzīvo ar pārliecību, ka dzīve ir stabila un pēctecība nodrošināta. Un, man šķiet, ir pirmā Latvijas pilsoņu paaudze, kas jau var just savu vecvecāku, vecāku krātā darba augļus. Ir, uz kā balstīties, lai ietu tālāk, nav jāpiedzīvo posts un jāsāk viss no nulles. Tanku […]

Par Krieviju ir rakstīts daudz, vēl pirms Krimas aneksijas daudzi eksperti, politologi un žurnālisti prognozēja to, kas notiek šodien. Vēl vairāk – daudziem SKDS aptaujas rezultāti bija pārsteigums, jo uz jautājumu, kuru no pusēm atbalstāt Krievijas karā pret Ukrainu, 20% no tiem, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda, atbildēja, ka atbalsta Krie­viju. Tagad pārmetam Eiropai, […]

Patiesībā jau nav pareizi teikt – cilvēks un daba. Cilvēks ir daļa dabas, sevi izdalot, jau tiek pateikts, ka tas ir ārpusē, tas ir kas cits. Miljoniem gadu radība, dabas daļa – cilvēks – centies izdzīvot cīņā ar dabu: zvēriem, salu un karstumu, plūdiem un zemestrīcēm. Un izdzīvojis. Ar prātu un pieredzi to, kas kaitē, […]

Pēdējie trīs gadi nesuši pārbaudījumus gandrīz katrā dzīves aspektā: no ģimenes laika plānošanas ar attālinātajām mācībām, līdz neskaidrībām par pareizāko vakcīnu vai sejas masku izvēli. Tajā visā pa vidu – polarizēti viedokļi starp radiem, tuvākiem ģimenes locekļiem, nemaz nerunājot par kolēģiem darbavietās un draugiem. Medicīnas izgudrojumu atbalstītāji un antivakseri ar dažādām teorijām par vakcīnu efektivitāti […]

Kad pirms nu jau vairāk nekā pārdesmit gadiem uzsāku mācības Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas skolā, biju nez kāpēc iedomājusies, ka spēlēšu vai nu vijoli, vai flautu. Vecākā māsa jau tolaik vairāku gadu garumā apguva klavierspēli, tāpēc skaidri zināju, ka gribu citu instrumentu. Tomēr vecāki bija citās domās, un tā nu arī es – vienu vai […]

Šis ir laiks, kad vēl vairāk nekā citkārt tiek izvērtēts, kādiem pasākumiem notikt un kādiem tomēr ne. Aizvadītajās dienās mani spilgti uzrunāja divi no tiem, kas tomēr notika: Cēsu teātra izrāde “Lākturu dedzinātāji” Teātra dienā, kā arī Labklājības ministrijas organizētā sociālā darba konference “Viņi ir mēs”. Mums ir ļoti svarīga latviskā un savas vietas identitāte, […]

Demokrātija ir dārga – tas regulāri tiek atgādināts, kad kaut kas tiek darīts, šķietami nesamērīgi ilgi uzklausot, diskutējot, aicinot ekspertus, spriežot, vērtējot. Ne katrs saprot, kāpēc partijām piešķir naudu, lai tās darbotos. Bet šī brīža lielākais tēriņš demokrātijai ir parakstu vākšana. Pēc 36 Saeimas deputātu rosinājuma, lai nepieļautu grozījumus likumā par ostām, Saeimas vairākums lēma […]

Krievijas armija nespēj cīnīties ar Ukrainas armiju tā, kā to vēlētos Putina režīms, tādēļ karš ir kļuvis par civiliedzīvotāju masu slepkavību. Protams, šī nežēlība nepasargā okupantus no zaudējumiem, un tie ir milzīgi. Pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem iebrucēju zaudējumi līdz 23. marta rītam ir 15 600 karavīru, 509 tanki, 103 lidmašīnas un 123 helikopteri. Šie […]

Notikumi pasaulē šobrīd mainās tik strauji, it kā mēģinot pielāgoties tempam, kādā attīstās tehnoloģijas, kādā notiek ziņu un informācijas apraide. Jautājums par “Covid- 19” pazudis no svarīgākajām ziņu listēm ar vienu vēzienu, lai gan pats vīruss vēl nebūt nav iznīcis. Nebijām gatavi, ka varētu notikt mūsu prātus vēl kas satricinošāks. Bet ir, un atkal esam […]

Patlaban pulksteņu laiku ik pavasari un rudeni maina septiņdesmit sešās pasaules valstīs, sākuma un beigu datumi gan gandrīz katrai atšķiras. Par pulksteņa laika mainīšanu uz priekšu un atpakaļ viedokļi atšķiras: ir cilvēki, kurus tas šķietami neietekmē nemaz, un tad ir daļa skeptiķu, kas nebeidz sūkstīties, cik ļoti šī viena stunda šurpu turpu viņus izsit no […]

Civilā aizsardzība. Paaudzei, kas dzīvojusi padomju laikā, šie vārdi vēl nesen raisīja tādu kā smīnu. Kurš gan skolas solā nav sēdējis civilās aizsardzības mācību stundās, piedalījies nodarbībās? Nezinu, cik daudzi tolaik mācīto glābšanos no atomsprādziena, gāzmasku vilkšanu, cietušo glābšanu uzskatīja par nopietnām nodarbībām, man tās vairāk atmiņā palikušas ar zināmu jautrību, kā tādu piespiestu brīvstundu […]

Reizēm sleju nav viegli uzrakstīt, it īpaši kopš 24.februāra, kopš Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā. Meklēju tēmas, kas uzmundrina, iedrošina, rosina darboties, kas dod cerību, pierakstu citātus, bet tas nenāk viegli. Aizvadītās nedēļas nogalē bija Starptautiskā laimes diena. Savādi ko tādu svinēt uz kara fona Ukrainā, taču uz to var palūkoties arī citādi. Jānovērtē katra nodzīvotā […]

Pavasaris straujiem soļiem beidzot atnācis arī pie mums – pēdējo nedēļu priecē skaidras, zilas debesis, pat mākoņu nav! Daba mostas, atgriežas gājputni, šorīt virs mūsu mājām kliegdama riņķoja dzērve. Klajākos laukos enerģiju uzņem zosu bari, kas gatavojas doties tālāk. Piejūras priežu mežā manījām arī pirmos dzeltenos tauriņus – krūkļu balteņus. Neapšaubāmi, manot saulītē apžuvušās pļavas […]

Manā bērnībā un jaunībā gan mākslas, gan dokumentālās filmas par karu un hitleriešiem bija daļa no ikdienas dzīves. Prātā palikuši sabombardēto pilsētu skati – izdedzinātā zeme, drupas un mirušie. Tagad tiešraidēs Ukrainas karā redzētais neatšķiras no šiem vēsturiskajiem kadriem, kas vēstīja par absolūto ļaunumu. Bo­jāgājušo civiliedzīvotāju skaits Ukrainā nav zināms, jo ne viena vien mirstīgās […]

Kad pandēmija bija pilnā sparā, meita teica, ka nu būs, ko stāstīt bērniem un mazbērniem. Kad sākās karš Ukrainā, viņa teica, ka nu jau ir par daudz, pietika ar pandēmiju. Laikam jau katrai paaudzei jāpieredz kāds pārdzīvojums, jābūt kādu pārmaiņu lieciniekiem. Mani vecāki vēl pieredzēja 2.pasaules karu, manā laikā notika karš Afganistānā, kas ilga desmit […]

Kaimiņam deg māja, viņš lūdz palīdzību, bet tu saki – man pašam galds jūk laukā un nav ziemas zābaku. Tāda līdzība man nāk prātā, redzot sociālajos medijos ierakstu, ka Latvijas iedzīvotājiem daudz kā trūkst, ka pandēmijas un vakcinācijas prasību dēļ ne vienam vien būtiski mazinājusies labklājība, bet valdība atvēl naudu Ukrainas atbalstam, palīdz kara bēgļiem. […]

Neskatoties uz to, ka vēsturiski nav pieredzēts tik liels atbalsts vienai valstij un tiesībām uz tās neatkarīgu pastāvēšanu, lai kā mums gribētos un lai cik tas demokrātiskā valstī šķistu pašsaprotami, zinām jau, ka ne pilnīgi visi atbalsta Ukrainas cīņu par savu zemi. Un izskatās, ka tāpat nav iespējams, ka visi atbalsta to palīdzību, kas tiek […]

Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā strauji pieaugušas degvielas cenas, dīzeļdegvielas cena pasaules biržā palielinājusies aptuveni par 70% un benzīna cena par 48%, ikviens iedzīvotājs, kurš izmanto personīgo auto, dažās pēdējās dienās izjūt krasu degvielas sadārdzinājumu, jo cena palielinājusies par vairākiem desmitiem centu litrā. Vakar Cēsīs, degvielas uzpildes stacijā “Neste” pie pilsētas stadiona, dīzeļdegviela maksāja 1,877 […]

Dabas vērtības būs pēdējās, kuru zudumus uzskaitīs un novērtēs pēc kara. Atmiņā spilgti palicis sen skolas ekskursijā redzētais milzu tīrums, kur ik gadu vairāk par kartupeļiem un labību no zemes auga šāviņu šķembas no II Pasaules kara kaujām. Cik vēl tonnu metāla slēpa un turpina slēpt meži? Un otra vieta – Plitvices ezeri, kur Horvātijas […]

Cilvēki priecājas par uzkritušo sniegu, jo to var savākt, izkausēt un tā tikt pie ūdens, lai padzertos. Sešgadīga meitenīte iet bojā no atūdeņošanās, ūdens trūkuma. Arī pārtikas, medikamentu, elektrības un siltuma Mariupolē, ielenktajā Ukrainas pilsētā, nav. Visā Ukrainā ūdens, pārtikas, medikamentu, siltuma un elektrības pēc ukraiņu sniegtajiem datiem trūkst vai vispār nav aptuveni 900 apdzīvotās […]

Kad video sižetos un attēlos līdz mums sāka nonākt ziņas par Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, nevienam vien radās jautājums, kāpēc okupanti Ukrainā kā atpazīšanas zīmi izmanto burtu “Z”. Un tas vērsās plašumā. No Putina atbalstītāja, vingrotāja Ivana Kuļaka, kas uz apbalvošanas podesta stāvēja līdzās Ukrainas sportistam, līdz smagi slimiem bērniem onkoloģijas nodaļā Kazaņas pilsētā, kur […]

Pēdējās nedēļas laikā krietni audzis patērētāju pieprasījums pēc sāls un nu arī pēc sērkociņiem. Notiekošais Ukrainā, šķiet, padomju laikus pieredzējušajai sabiedrībai atsauc atmiņā nedrošību, kad veikalos trūka daudzu preču vai to pārdošana bija limitēta. Veikalu tīkla “Elvi” komercdirektore Laila Vārtuka­p­teine situāciju komentē šādi: “Latvijas sabiedrībā ir vērojams fenomens, ka līdz ar potenciāla apdraudējuma sajūtu strauji […]

Tagad katru rītu mostamies neziņā, ko nesīs jauna diena, kas nakts aizsegā būs noticis mūsu kaimiņos esošajā valstī Ukrainā. Lai arī paši nepiedzīvojam karu, trauksmes līmenis ir būtiski palielinājies: kāds nespēj koncentrēties darbam, kādam zūd jēga tam, kas parasti bijis svarīgs, kāds tieši mobilizējies, lai palīdzētu gan ukraiņiem, gan sev apkārt esošajiem. Šajās dienās ne […]

Starptautiskā sieviešu diena ik gadu atgādina par sieviešu sasniegumiem visdažādākajās jomās. Šis datums arī atgādina par dzimumu līdzvērtību un sieviešu tiesībām. Gadu gaitā sievietes un vīrieši tikuši gana daudz salīdzināti gan pēc ienākumiem, gan izglītības, nemaz neminot daudzas citas ikdienišķas parādības. Lai nu kā, laikam ejot, sievietes ir spējušas izcīnīt pasaulē sev līdzvērtīgu vietu ar […]

Smiltenes novadā nedēļas nogalē ātri izplatījās pašvaldības ziņa, lai netic, ka    Smiltenē ir 22 bērni no Ukrainas un viņiem steidzami nepieciešami ziedojumi. “Šī ziņa radusies no sagrozītas informācijas, ko radījusi haotiska ziņu izsūtīšana pa visu Latviju bez pavadteksta. Kad domājām, ar ko to salīdzināt, tad grūti izlemt, vai ar domino efektu vai kūlas ugunsgrēku. […]

Pagājusi vairāk nekā nedēļa, kopš pasaule mainījusies. Mēs piedzīvojam vēsturi un rakstām vēsturi. Tā nav traka videospēle vai šausmu filma, ko var izslēgt. Karš nav “kaut kur tālumā”, bet pietiekami tuvu. Visi notikumi pirms tam, visi sadzīves sīkumi un grūtības ieguvuši citu vērtību vai kļuvuši maznozīmīgi. Radio personība un pasākumu vadītājs Valdis Melderis trešdien sociālajā […]

Šķiet, ka Krievijas iebrukums Ukrainā vislabāk parādīja, cik spēcīga, vai, pareizāk sakot, bezspēcīga ir Apvienoto Nāciju organizācija. Izveidota tūlīt pēc 2.pasaules kara ar mērķi nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru. Tās devīze lasāma organizācijas mājaslapā: “Miers, cieņa un vienlīdzība uz veselīgas planētas.” […]