Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Jāņi pienāks ātrāk!

Jānis Gabrāns
11:45
29.03.2023
12

Cilvēki dažkārt pukojas par pulksteņa laika grozīšanu, kas izsit no dzīves ritma un tamlīdzīgi, bet var vienmēr uz to skatīties no pozitīvās puses. Proti, tagad Jāņi pienāks par stundu ātrāk, tāpat citi svētki, kāds gaidīts notikums, kas ieplānots šajā pavasarī, vasarā, rudenī, līdz pat nākamajai pulksteņa rādītāju griešanai.

Piekritīsiet, ka dzīvojam tik straujā laikā, ka vairāk domājam par to, kas būs, jo dzīvot šim brīdim īsti nav laika. To, kas rīt, vajag jau šodien, bet vēl labāk, ja būtu – vakardien! Tad nu, lūdzu, būs viss ātrāk! Tikai par stundu – bet tomēr, kā teikt, sāksim ar mazumiņu.

Tik daudz no optimistiskā skatījuma, bet, ja paraugos reāli, atzīšos, ka īsti neizprotu, kam mūsdienās šī laika bīdīšana turp atpakaļ ir vajadzīga. Tikai cilvēku kacināšanai!

Kādreiz, kad bija milzu rūpnīcas, lieli kantori ar neskaitāmiem kabinetiem, kad kvēlspuldzes elektrību tērēja kā Latvijā alkoholu, kur esam pasaules līderos, tādi taupības soļi bija saprotami. Tagad, kad visur pārsvarā esam pārgājuši uz ekonomiskajām spuldzēm, kad vairs nav mega ražotņu un daudzskaitlīgu biroju, ja nu vienīgi ministrijās, nezin vai kaut ko ļoti ietaupām. Šobrīd to daudz vairāk nosaka elektrības cena biržā. Arī speciālisti atzinuši, ka ekonomiskais ieguvums ir mazāks nekā ietekme uz cilvēku veselību. Atzīšos, pats īsti neizjūtu diskomfortu, bet ticu mediķiem, kuri saka, ka no medicīniskā viedokļa pulksteņa laika maiņa ir kaitīga veselībai – galvenokārt imunitātei. Vesels, jauns cilvēks tādām pārmaiņām pielāgojoties nepilnu piecu dienu laikā, bet veciem un slimiem vajadzēs krietni ilgāku laiku, un tas saistīsies ar dažādām problēmām.

Speciālisti pat iesaka cilvēkiem, kurus ļoti jūtami ietekmē šī stundas pielikšana vai atņemšana, uz to pāriet pamazām, pāris nedēļu laikā, ikdienu pakāpeniski izmainot par desmit minūtēm, pierodot, un tad – nākamās desmit.

Varam jau lūkoties savos laikrāžos, censties dzīvot pēc tiem, bet patiesībā dzīves ritmu lielā mēra nosaka cilvēka iekšējais bioloģiskais pulkstenis. Ja to pēkšņi izjaucam, tas sākotnēji ietekmē miegu, tad atstāj sekas arī nervu sistēmas darbībā. Tāpēc pirmajā nedēļā pēc pulksteņa laika maiņas jābūt saudzīgākiem pret kāda kolēģa neierasto noskaņojumu, aizkaitināmību. Īpaši rītos, jo ļoti iespējams, ka pēc bioloģiskā pulksteņa viņš vēl dus saldā miegā.    Dodiet viņam laiku adaptēties, un viss atkal būs kārtībā.

Protams, viss ir izdarāms, ja pie tā piedomā, tam pievērš uzmanību, bet atklāts paliek jautājums – kam tas vajadzīgs? Kad tas mainīsies, nav zināms, jo, kā vēsta informācija, jautājums par sezonālās laika maiņas atcelšanu Eiropas Savienības valstīs ir atlikts uz nenoteiktu laiku.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
21

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
27

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
23

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
33
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi