Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Novadu robežas veselības aprūpi nemaina

Druva
23:00
25.09.2007
22

Novadu reforma ievieš teritoriālas izmaiņas Piebalgā. Jaunpiebalgai pievienojas Zosēni, sākotnēji tika spriests, ka arī Drustu pagasts pievienosies diviem iepriekšminētajiem. Bet Drusti izteica vēlmi apvienoties ar Cēsīm un iekļāvās lielajā 12 pašvaldību novadā.

“Druva”, interesējoties, ko administratīvi teritoriālā reforma mainīs dažādās nozarēs, kā mainīsies pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, iztaujāja arī veselības aprūpes speciālistus.

Ingrīda Brante, ģimenes ārste Jaunpiebalgā: – Mūsu darbā nekas nemainās. Apkalpoju un apkalpošu pacientus, kuri pie manis ir pierakstījušies, neatkarīgi no tā, vai viņi ir no Drustiem, Zosēniem vai Jaunpiebalgas. Pie manis pierakstījušies 2300 iedzīvotāji, un tas tiešām nav maz. Manus pacientus ne vienmēr vilina arī veselības aprūpes iestādes Cēsīs. Viņi meklē speciālistus ambulatori Smiltenē, kāds dodas uz Gulbeni, Madonu, jo tās ir gandrīz tuvāk nekā Cēsis. Kāds pacients atzīst, ka viņam izdevīgāk un ātrāk aizbraukt uz konsultāciju Rīgā. Kurp cilvēks vēlas, turp viņš brauc, viss atkarīgs no finansiālām iespējām. Mums jāstrādā ļoti plašā, izstieptā teritorijā, taču līdz ar reformu jau medicīna nav ielikta rāmī. Reformai ir arī mērķis pietuvināt pakalpojumu cilvēkiem? Tas nesanāk pilnīgi nekādi. Strādāsim tie paši mediķi, kas strādājām, un novada izveides dēļ jau nepieaugs pakalpojumu skaits.

Vienīgais, varbūt novadā satiksmi varētu organizēt labāk. Kaut vai maršrutā no Zosēniem uz Jaunpiebalgu, jo cilvēkiem ir problēmas, lai tiktu pie ārsta. Vasaras mēnešos, skolu brīvdienās nekursē arī skolēnu autobuss. Ja pacients no Zosēniem atbrauc pie manis uz pieņemšanu no paša rīta, tad visa diena jāpavada Jaunpiebalgā. Kāpēc tā? Ko lai cilvēks te dara? Valstī daudz vairāk būtu jādomā par lauku cilvēku interesēm, bet uzskatu, ka mūsu sfēru nesakārtos. Arī tas, ka Jaunpiebalga ir novada un attīstības centrs, veselības aprūpes sfēru un šo pakalpojumu pieejamību nevar izmainīt.

Biruta Zvejniece, ārsta palīdze Zaigas Zariņas ārsta praksē Drustos: -Mēs ar novadu reformu esam ļoti apmierināti. Drustēnieši gribēja, lai pagasts pievienojas Cēsīm. Tas bija svarīgi arī veselības aprūpes jomā. Cēsis ir mūsu medicīnas centrs. Pacientiem ir svarīgs pilsētas tuvums, jo bieži nepieciešama tālāka izmeklēšana, laboratorijas pakalpojumi, speciālistu konsultācijas, ārstēšana. Esmu medicīnā nostrādājusi 35 gadus un vienmēr esmu jutusi, kā pagastu ārsti, feldšeri sadarbojas ar speciālistiem pilsētā. Viņi darbojas centrā, mēs esam kā filiāles. Domāju, ka jaunā novada izveide arī dakteres Zariņas praksei ļaus attīstīties. Kam būtu jāpievērš vislielākā uzmanība? Drustos ir laba ārsta prakse, un gribētu just atbalstu, arī finansiālu, lai mūsu pacientiem uz vietas varam piedāvāt palīgizmeklēšanas metodes. Pats svarīgākais būtu laboratorija. Lai to izveidotu, jāievēro stingri noteikumi, nepieciešamas arī atbilstošas, sertificētas telpas. To pašlaik ir grūti nodrošināt, jo remonts nepieciešams doktorāta ēkai, tek jumts. Vajadzētu kapitāli remontēt arī telpas. Vēl sasāpējis ir transporta jautājums. Jau prasījām līdzekļus mašīnas pirkšanai, lai operatīvi varētu izbraukt pie visiem pacientiem. Daktere taču dodas arī uz dziļiem laukiem, ļoti bieži ir mājas vizītes. Pagaidām jāizmanto personiskais auto.

Pie dakteres Zaigas Zariņas ir pierakstījušies vairāk nekā 1800 iedzīvotāji. Ne tikai drustēnieši, daudzi no Zosēniem. Ārste reizi nedēļā pieņem arī kaimiņpagastā, kas tagad būs arī kaimiņu novadā. Man gribētos, lai mūsu, Cēsu novadā, padomā par tīri praktiskām vajadzībām, kādas ir lauku iedzīvotājiem un laukos strādājošajiem. Es ļoti priecātos, ja mūsu prakse atplauktu līdz ar novada attīstību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mūsdienu jaunieši un patriotisms - citāds, bet joprojām īsts

09:17
18.11.2025
16

Svētku laikā, kad domāju par Latviju un tās nākotni, bieži prātā ienāk jautājums – kā mūsu valsti uztver jaunieši, vai viņiem ir svarīgi, ka dzīvojam neatkarīgā valstī. Brīžiem var šķist, ka tas vairs nav tik būtiski – jaunieši daudz ceļo, daļa izvēlas dzīvot ārzemēs un dažkārt tur jūtas pat labāk. To nevar noliegt – lai […]

Patriotiskie burkšķētāji

09:15
18.11.2025
13

Jociņi, kas ietver nu jau folklorizējušos teicienu “viss ir slikti” ir samērā populāri. Nereti, ja kāds par kaut ko sūdzas, atrodas viens cits, kurš iestarpina frāzi “viss ir slikti”. Pēdējā laikā vairākās sarunās iznācis pieskarties šai tematikai. Īsti neizskaidrojamu iemeslu dēļ mums patīk iedomāties, ka citur dzīve ir labāka, īpaši, ja runa ir par vecās […]

Ievainojamība – pretimnācēja, kolēģa, mana un tava

09:17
17.11.2025
19

Nav jau tā, ka nekad par to neaizdomājamies. Par to, ka esam ievainojami un it viegli kādā brīdī vairs nevaram darīt to, ko līdz šim esam uztvēruši kā pašsaprotamu. Varam nonākt slimnīcā, varam iekļūt ugunsgrēkā, varam vienkārši palikt bez darba vai uzticama drauga. Tomēr – ik reizi, par to atceroties, gribas noskurināties. Attapties. Mēs visi […]

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
33

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
66
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
37

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
34
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi