Protams, kāds malu zvejnieks droši vien paguva īstenot savus tumšos darbus, tomēr kopumā situācija lašupēs vērtējama kā laba. Zivju bija daudz, nārstoja tās labi. Vienu brīdi nārstam nedaudz patraucēja laika apstākļi, bet novembra otrajā pusē pēc lietiem viss noritēja labi. Mūsu mērķis jau nebija par katru cenu noķert iespējami vairāk malu zvejnieku, bet nosargāt nārstu. Sirdi vairāk priecē nevis aizturētie, bet tas, ka upēs bija dzīvība, ka nārsts bija sekmīgs.
Upju nosargāšana ir kopā veikts darbs, kurā piedalījās ļoti daudzi. Paldies zemessardzes 27.kājnieku bataljonam, Cēsu rajona policijas pārvaldei, ar kuriem šogad sadarbība bija labāka nekā citus gadus. Šogad pirmo reizi pie Braslas upes izveidojām pastāvīgo zemessardzes posteni, kas arī deva rezultātu. Reidos piedalījās arī valsts robežsardzes Valmieras pārvaldes darbinieki, bet trīs nedēļas upju sargāšanā iesaistījās jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektori no Daugavpils un Rēzeknes kontroles sektoriem. To, ka Cēsu rajonā maluzvejnieku nebija daudz, apliecina arī šo kolēģu darbs. Daugavpils inspektori, kuri darbojās neatkarīgi no mums, ļoti gribēja noķert kādu maliķi, tomēr tas neizdevās, viņu nebija. Braucot prom, viņi atzina, ka te upes ir drošībā, un tas ir vislabākais mūsu kopīgā darba novērtējums.
Oktobrī un novembrī veikti 57 reidi, neskaitot tos, ko veica Rēzeknes un Daugavpils inspektori. Izņemti 22 tīkli, seši žebērkļi un aizturēti 11 cilvēki, no kuriem diviem ierosinātas krimināllietas. Divus reidus Braslas upē rīkoja arī makšķernieku klubs “Salmo”. Nedaudz sadarbojāmies ar Gaujas Nacionālā parka inspektoriem, bet, cik zināms, viņi aizsardzības pasākumus veica atsevišķi.
Šogad aizturēto, salīdzinot ar pagājušo rudeni, ir vairāk, bet pērn mums gadījās lielais loms – tā dēvētie Raunas elektriķi, kuri nodarbojās ar elektrozveju. Nupat viņi stājās tiesas priekšā, un galvenajam elektriķim tiesa piesprieda reālu brīvības atņemšanu – pusotru gadu. Manā darbības laikā tas ir pirmais gadījums, un ceru, ka arī tas citiem liks padomāt par sekām.
Arī šogad bija informācija, ka dažās vietās notiek elektrozveja, bet pārbaudes nedeva rezultātus. Signālu par malu zvejnieku darbu šogad bija krietni mazāk. Gribas cerēt, ka aug sabiedrības apziņa, bet šķiet, ka maliķus vairāk ietekmē bailes no iespējamā soda. Aizturot vainīgo ar zivīm, tiek ierosināta krimināllieta, arī soda naudas ir lielas. Paši maliķi atzīst, ka upes tiek sargātas ļoti nopietni un nav nekādas vajadzības iekulties nepatikšanās. Domājams, palīdzēja arī publikācijas “Druvā” par mūsu darbību akcijas laikā.
Kad uzsniga pirmais sniegs, varēja redzēt, kāda ir tautas aktivitāte pie upēm. Īpaši daudz pēdu bija pie Kumadas upes. Saprotu, ka ne jau visi nāca skatīties nārstu, tikai intereses dzīti, gan jau bija arī kādi ar sliktākiem nodomiem. Bet nezinām, vai kāds arī tika pie nelikumīgā loma. Šī varbūt bija skumīgākā situācija akcijas laikā, bet arī šajā upē bijām strādājuši aktīvi un maliķi bija iebaidīti.
Akcija “Lašiem būt” noslēgusies, bet tas nenozīmē, ka var nelikumīgi zvejot zivis, jo lašu un taimiņu makšķerēšana Gaujā un tās baseina upēs ir aizliegta. Ja pieķeras lasis vai taimiņš, jāatlaiž atpakaļ upē. Tas, ka lašveidīgo zivju aizsardzības periods beidzies, nenozīmē, ka mēs vairs uz upēm neiesim. Uzraudzība turpināsies. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka vīri sarosās šajā laikā un par viņu lomu kļūst laši un taimiņi, kuri pēc nārsta atgriežas uz jūru.
Komentāri