Nedēļa Latvijā
Diskusija par valsts valodu. Latvijas Universitātes profesore un partijas „Jaunais laiks” valdes locekle Ina Druviete, paziņojot, ka Latvijas tradicionālo mazākumtautību valodām nepieciešams noteikt minoritātes valodas statusu, ir izraisījusi viedokļu sadursmes.
Viņā portālā „Delfi” norāda, ka mazākumtautību – poļu, baltkrievu, krievu, leišu un citu valodu statuss Latvijas tiesību aktos nav noteikts, un šādu „juridisku vakuumu” nepieciešams novērst. Nenoteiktība par valodas statusu rada pamatu spriedelējumiem par mazākumtautību valodu – it īpaši krievu valodas – lomu Latvijā, kā arī nepamatotus aicinājumus piešķirt krievu valodai oficiālās valodas statusu.
Krievijas Ārlietu ministrijas tautiešu sadarbības departamenta vadītājs Aleksandrs Čepurins paziņoja par Maskavas plāniem panākt, lai Latvijā krievu valodai tiktu piešķirts valsts valodas statuss. Bijušās izglītības un zinātnes ministres viedoklis par jelkāda statusa piešķiršanu šim izteikumam piešķīra lielāku svaru nekā jau pierastajiem Krievijas pārstāvju izteikumiem.
Pēc šī izteikuma apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atgādināja par sevi, paziņojot, ka nekādas otras valsts valodas nebūs. „Kamēr koalīcijā atradīsies TB/LNNK, krievu valodas kļūšana par valsts valodu Latvijā nav apspriežama,” sacīja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.
Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu harta, uz kuru runās par minoritāšu valodām atsaucas I.Druviete, paredz, ka minoritātēm ir tiesības savā valodā iegūt visu līmeņu izglītību, turklāt hartu parakstījušās valstis nodrošina, ka administratīvās institūcijas lietotu minoritāšu valodas attiecībās ar personām, kas pie tām vēršas.
Par to, vai Latvijā krievvalodīgajiem nepieciešams dot šāda veida brīvības, vēl būs daudz diskusiju, tomēr jāatceras, ka Latvija Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu nav nedz parakstījusi, nedz ratificējusi, tāpēc lēmums par valodas statusu būs tikai mūsu politiskās elites iniciatīva.
Štokenbergs sola uzlabojumus. No Tautas partijas izslēgtais Aigars Štokenbergs kopā ar domubiedriem nodibinājis organizāciju „Sabiedrība citai politikai tiesiskā valstī”. Tā nebūšot politiska partija, bet gan biedrība ar versiju politiskās un ekonomiskās situācijas uzlabošanai Latvijā. A.Štokenbergs preses konferencē norādīja, ka svarīgāk par partijas dibināšanu ir piedāvāt savas idejas un redzējumu.
Organizācijas dibinātāju vidū ir Tautas partiju atstājušais bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks, bijušais Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis, bijusī „Hansabankas” vadītāja Ingrīda Blūma un citi – kopā vairāk nekā 70 cilvēki.
„Citas politikas” pieteikums neizslēdz iespēju iesaistīties politikā, taču patlaban viņiem apvienošanās biedrībā ir izdevīgāka, gan lai distancētos no savas pagātnes, gan lai ļautu koncentrēt publikas uzmanību uz savu darbību, nevis politiskas organizācijas pastāvēšanu kā tādu. Turklāt līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vēl gana laika, lai izdomātu popularitātes veicināšanas stratēģiju. Kāds ir plāns situācijas uzlabošanai, cerams, drīz redzēsim. Nedēļa pasaulē
Darbu sāk jaunā Polijas valdība. Pagājušajā piektdienā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis apstiprināja premjerministra amatā Donaldu Tusku, vēlēšanās uzvarējušās liberālās partijas „Pilsoniskā platforma” līderi.
Līdz šim opozīcijā esošās partijas vadītājs sola būtiskas pārmaiņas Polijas politikā – izbeigt pastāvīgos ķīviņus ar Eiropas Savienības (ES) valstīm, īpaši ar kaimiņvalsti Vāciju, kā arī mazināt saspīlējumu attiecībās ar Krieviju. Tāpat viņš plāno izvest Polijas karaspēku no Irākas, kur patlaban dienē 900 poļu karavīri. D.Tusks arī sola stingrāku nostāju saistībā ar ASV plāniem izvietot pretraķešu sistēmu Polijā.
Iekšpolitikā jaunais premjers piedāvā izrēķināties ar birokrātiju, atsākt privatizāciju, kā arī veikt reformas veselības aprūpes sistēmā. Viņa liberālā nostāja sola mazāku valsts iejaukšanos ekonomikā, straujāku tās izaugsmi, kas, iespējams, atsauktu mājās daļu no pusmiljona poļu, kas devušies migrācijā uz citām ES valstīm.
D.Tuskam kļūstot par Polijas premjeru, tiek izbeigta sistēma, ka valstī augstākos – prezidenta un premjera – amatus ieņem vienas ģimenes locekļi, šajā gadījumā – dvīņu brāļi Lehs un Jaroslavs Kačiņski. Lehs Kačiņskis Polijas prezidenta amatā būs vēl trīs gadus.
Arī Lietuvā problēmas ar inflācijas apkarošanu. Gada inflācija Lietuvā nākamgad varētu sasniegt desmit procentus, tamdēļ no vietējiem speciālistiem ir izskanējuši pārmetumi, ka inflācijas savaldīšanas plāns ir pārlieku vājš.
Naudas lietu zinātāji norāda, ka cenas Lietuvā aug straujāk nekā rietumvalstīs, un īpašs cenu kāpums gaidāms nākamgad. To ietekmēs cenu celšana par dabasgāzi, kā arī tabakas un alkohola akcīzes nodokļa pieaugums. „SEB Vilniaus bankas” prezidenta padomnieks intervijā Lietuvas televīzijai norāda, ka inflācijas apkarošanas plānā gan ir noteikts, ko nedrīkst darīt, bet nav paredzēts, kas būtu darāms, lai apturētu cenu celšanos.
„Lietuvas pretinflācijas plāns ir daudz vājāks par Latvijas plānu. Mūsu politiķi vēl nav līdz galam aptvēruši draudu mērogus. Ciktāl man zināms, šis plāns vispār veidots no atsevišķiem fragmentiem – vienas Lietuvas Bankas vēstules, Finanšu ministrijas izstrādātiem gabaliņiem,” norādījis analītiķis.
Lietuvas premjers Ģedimins Ķirķils šādu kritiku noraida. „Lai kāds nāk un pasaka, kādi vēl dabā un sabiedrībā pastāv līdzekļi, ko mēs varētu izmantot, taču neizmantojam,” saka Ģ.Ķirķils. Inflācija Latvijā – 13,5 procenti – tomēr ir augstākā Baltijas valstīs.
Negrib Beļģijas šķelšanos. Nedēļas nogalē aptuveni 25 000 cilvēku pulcējās Briselē, lai paustu atbalstu Beļģijas vienotībai. Pēdējos mēnešos izveidojusies politiskā krīze, sāk izskanēt versijas, ka nesaskaņu dēļ valsts sadalīsies flāmu un franču daļā.
Akcijas dalībnieki nesa Beļģijas karogus, kā arī plakātus ar uzrakstiem „Par vienotību!” un „Rokas nost no manas Beļģijas!” franču, flāmu un vācu valodā. Trīs mēnešus ir notikusi parakstu vākšana petīcijai par vienotību, un to parakstījuši aptuveni 140 000 cilvēku. Vairāk nekā piecus mēnešus pēc parlamenta vēlēšanām beļģu politiķi nav spējuši izveidot valdības koalīciju.
Idejas par valsts sadalīšanu ir izskanējušas vairākkārt. Piemēram, pērnā decembrī Beļģijas sabiedriskā televīzija RTBF ziņu pārraidē izplatīja nepatiesu informāciju par šķelšanos. Šo soli raidsabiedrībai BBC viņi skaidroja ar vēlmi raisīt debates, un toreiz tas, spriežot pēc politiķu sūdzībām un skatītāju reakcijas, arī izdevās.
Komentāri