Ceturtdiena, 18. jūlijs
Vārda dienas: Aleksis, Aleksejs, Alekss

Nepatika un tās upuri

Druva
23:00
04.06.2007
1

Nedēļa Latvijā

Prezidente vēršas pret „Saskaņas centru”. Lai gan Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pret abiem nākamā Valsts prezidenta kandidātiem bija solījusi izturēties vienādi un nesliekties par labu kādam no viņiem, tomēr īpašu kritiku saņēmuši vēlēšanās zaudējušā Aivara Endziņa virzītāji – politiskā apvienība „Saskaņas centrs” (SC). Šo partiju prezidente apsūdzējusi lojalitātes trūkumā un finansējuma nebūšanās. Apvienība kritiku uzskata par nepamatotu un apsver iespēju taisnību meklēt tiesā.

Pagājušajā trešdienā intervijā Latvijas radio V.Vīķe-Freiberga SC raksturoja kā partiju, „ko mēs saucam par kreisu, bet par kuras finansējumu man kā prezidentei ir zināma konfidenciāla informācija, kas man savā ziņā rada bažas par viņu lojalitāti Latvijas valsts interesēm”. Iespējams, ka šie vārdi saistīti ar to, ka savos izteikumos prezidente lielāku kritiku pauda tieši A.Endziņam, uzsverot viņa komunistisko pagātni. Līdz ar to arī viņu izvirzījusī partija iemantoja V.Vīķes-Freibergas nepatiku. Izteikumos par Valdi Zatleru, kuru Saeima pagājušajā nedēļā ievēlēja ar 58 balsīm, viņa bija krietni iecietīgāka.

Sākumā SC lūdza prezidenti paskaidrot, kas tie par finanšu avotiem, kas radījuši viņas bažas. Intervijā aģentūrai LETA SC līderis Nils Ušakovs solīja nogaidīt vēl šo nedēļu un, ja paskaidrojumi netiks sniegti, aizstāvēt savas pozīcijas ar advokātu palīdzību. Pēc konsultēšanās ar juristiem N.Ušakovs secinājis, ka partijai ir izredzes iespējamajā tiesvedībā uzvarēt. Viņš arī norādīja, ka prezidentes izteikumi ir pretrunā ar viņas solījumiem būt neitrālai, vērtējot sava pēcteča kandidatūru.

Domājams, ka V.Vīķes-Freibergas pozīcija jautājumā par SC nemainīsies, jo vēl svētdien viņa saistībā ar nesenajiem izteikumiem paziņoja: „Es savus vārdus neatsaucu, un tādi viņi paliek.” Tanī pašā laikā prezidente atzina, ka gadījumā, ja likumu sargājošajām iestādēm par kādu partiju būtu pieejama konkrēta informācija, tās jau sen būtu attiecīgi rīkojušās. Taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienests, kas šajās dienās pabeidzis pārbaudi par SC vēlēšanu kampaņas gaitu un finansēm, nopietnus pārkāpumus nav atklājis.

Protestējot pret prezidentes izteikumiem, SC arī nolēmis, ka partijas frakcijas deputāti nepiedalīsies V.Vīķes-Freibergas prezidentūras noslēguma pasākumā. Savukārt pagājušajā sestdienā SC dome nolēma sākt kampaņu par tautas vēlētu prezidentu, šo nostāju argumentējot ar pārliecību, ka pašreizējā prezidenta kandidātu izvirzīšanas, apspriešanas un ievēlēšanas kartība neatbilst tautas vairākuma viedoklim.

Prezidenta vēlēšanu dienā – 31. maijā – V.Vīķe-Freiberga nebija Rīgā, jo devās vizītē uz Latgali. Politikas vērotāji izteica versiju, ka šādā veidā viņa pauž attieksmi pret viņas pēcgājēja vēlēšanām, savukārt prezidentes pārstāvji skaidroja, ka vizīte bijusi jau iepriekš ieplānota un tam, ka prezidente ceturtdien nebija Rīgā, nav nekāda zemteksta.

Nedēļa pasaulē

Krievijas lielākā naidniece – Igaunija. Nesen veiktā publiskā viedokļa aptaujā atklājies, ka Igaunija ir atņēmusi Latvijai pret Krieviju visnaidīgāk noskaņotās valsts statusu. Latvija ir „tikai” trešā nedraudzīgākā valsts, pa priekšu palaižot Igauniju un Gruziju, savukārt vislabākās attiecības Krievijas iedzīvotāji saskata ar Kazahstānu, Baltkrieviju un Vāciju.

Joprojām Krievijai saglabājas tendence par visnaidīgākajām valstīm uzskatīt bijušās Padomju Savienības republikas. Ar to statusu nevar sacensties arī ASV, kas citkārt uzskatāma par lielāko Krievijas konkurenti starptautiskajā arēnā. ASV par draudzīgu valsti uzskata seši procenti aptaujāto, savukārt par nedraudzīgu – 35 procenti. Piektajā vietā pēc naidīguma ir Lietuva.

Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu to cilvēku skaits, kas Igauniju uzskata par naidnieci, ir palielinājies vairāk nekā divas reizes. Pagājušajā gadā šo kaimiņrepubliku par naidīgu uzskatīja 28 procenti, šogad – 60 procenti aptaujāto. Domājams, ka Krievijas iedzīvotāju nepatiku izraisījuši Igaunijas Bronzas karavīra nemieri, jo aptauja tika veikta maija vidū, kad Tallinā un Maskavā norisa protesti saistībā ar padomju karavīriem celtā pieminekļa pārvietošanu. Pārējām Baltijas valstīm ir klājies labāk – par desmit procentiem samazinājies gan Latvijas, gan Lietuvas nedraugu skaits. Latviju par naidīgu valsti pērn uzskatīja 46 procenti Krievijas iedzīvotāju, turpretim šogad tādu ir 36 procenti.

Pētījuma veicēji – Jurija Levadas analītiskais centrs – gan norāda, ka pamata priekam par tendencēm nav, jo priekšstati par „slikto” valsti ir mainīgi un var ātri mainīties. „Atkarībā no pastāvošās politiskās situācijas naidnieka tēls veikli maina atrašanās vietu,” teikts organizācijas pētnieku komentārā. To, cik viegli mainās iedzīvotāju uzskati par valsti atkarībā no politiskajām aktivitātēm, parādīja ne tikai Igaunijas atrašanās naidīgo valstu pirmajā vietā, bet arī Baltkrievijas noslīdēšana no pirmās uz otro vietu draudzīgo valstu sarakstā.

Nīderlandē televīzija spēlējas ar ētikas jautājumiem. Nīderlandes televīzija pagājušajā nedēļā pārraidīja „Lielo donoru šovu”, kura ideja ir šāda – mirstoša sieviete izraugās vienu no trim kandidātiem, kam pēc nāves ziedot savu nieri. Telekanāls „BNN”, kurš šovu pārraidīja, saņēma pārmetumus par ētisko normu pārkāpumu, tomēr pagājušajā sestdienā raidījuma veidotāji paziņoja – viss ir bijis inscenējums. „Nieri mēs šeit nevienam nedosim,” realitātes šova pēdējās minūtēs pavēstīja tā vadītājs Patriks Lodjē. „Tas būtu pārlieku daudz arī mums.”

Sieviete, kas tika pieteikta kā potenciālā donore, izrādījās esam aktrise. Viņas loma paredzēja to, ka sievietei pēc smadzeņu audzēja atklāšanas dzīvot palicis vien pusgads, un viņai bija jāstāsta, ka par donori kļūt izšķirties palīdzējis pašas pieredzētais, proti, kāds tuvs draugs miris no nieru mazspējas.

Savukārt trīs potenciālie nieres saņēmēji gan esot bijuši īsti. „Viņi ir īsti nieru slimnieki, un viņu stāsti ir nāvējoši nopietni,” sacīja raidījuma vadītājs. Raidījuma dalībnieki bijuši informēti, ka izrāde nav īsta un piekrituši sadarboties, lai aicinātu cilvēkus reģistrēties par donoriem un piekrist pēc nāves nodot savus orgānus citiem.

Nīderlandes kultūras ministrs Ronalds Plasterks, kurš nedēļas sākumā nosauca šovu par neētisku un nosodīja par nepiedienību, pēc raidījuma sacīja, ka televīzijas kanāls izvēlējies gudru veidu, kā pievērst uzmanību donoru problēmai valstī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
8

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
29

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
18

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
30

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
39

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
44

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
22
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
19
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
13
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
19
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
26
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi