Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Nemiers, laiks un kaujaslauki

Druva
23:00
01.05.2007
9

Nedēļa Latvijā

Pulksteņus griezīsim arī turpmāk. Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas (EM) atzinumu par vasaras un ziemas laika ietekmi uz tautsaimniecību, pagājušajā nedēļā valdība atbalstīja arī turpmāku pāreju uz vasaras laiku (un atpakaļ).

EM, konsultējoties ar citām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām secinājusi, ka pulksteņu grozīšana būtiski neietekmē enerģētikas un transporta nozari, tomēr tā ir labvēlīga tūrismam, kā arī paplašina darba un atpūtas iespējas.

Ziņojumā atrodams arī iedzīvotāju viedoklis. Pāreju uz vasaras laiku neatbalsta aptuveni 60 procenti atbilžu sniedzēju, tomēr saņemts daudz gan pozitīvu, gan negatīvu atsauksmju par šo kārtību. Arī ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” skaidroja, ka šie dati nav uzskatāmi par visas sabiedrības viedokli, jo interneta aptaujā viens un tas pats cilvēks varēja balsot vairākas reizes. Tomēr sabiedrības viedokļa noskaidrošanai nauda piešķirta netika, tāpēc šis ir vienīgais apkopotais viedoklis.

Eiropas Savienības visās valstīs pāreja uz ziemas un vasaras laiku notiek vienlaicīgi, lai izvērtētu šīs normas ietekmi uz dalībvalstu tautsaimniecību, līdz aprīļa beigām visiem ES dalībniekiem bija jāiesniedz ziņojums Eiropas Komisijai. Savukārt līdz gada beigām Eiropas Komisija sagatavos ziņojumu par situāciju un vajadzības gadījumā sniegs priekšlikumus par iespējamiem grozījumiem pulksteņu grozīšanas jautājumos. Jaunajiem speciālistiem dzēš kredītus. No valsts budžeta līdzekļiem šogad paredzēts dzēst studiju un studējošo kredītus 663 jaunajiem speciālistiem, ziņo aģentūra LETA.

Ministru kabinetā izskatīšanai iesniegtie Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu projekti ietver speciālistu skaitu un profesiju sarakstus, kam mācību kredītus dzēsīs.

Studiju kredītiem – aizņēmumiem mācību maksas segšanai – šogad norakstīs 32 190 latus, studējošo kredītiem – aizņēmumiem dzīvošanai – 25 468 latus. Līdz 2016. gadam studiju un studējošo kredīta dzēšanai valsts budžetā būs nepieciešami 538 378 lati.

Kredītus dzēsīs speciālistiem, kas pēc studiju beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai valsts un pašvaldību iestādēs, ārstniecības iestādēs, kurās veselības aprūpes pakalpojumus sedz valsts budžets, kā arī nevalstiskajās organizācijās, kas pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.

Savukārt profesijas, kuru kredītus apmaksā valsts budžets, izvēlas, ņemot vērā ministriju priekšlikumus un skatījumu par konkrēto jomu nodrošinājumu ar speciālistiem. Šo profesiju sarakstā ir skolotāji, sociālie pedagogi, psihologi, arī lektori, asistenti, laboranti un citu specialitāšu pārstāvji.

Kopš 1999./2000. mācību gada, kad studiju un studējošo kredītus sāka izsniegt bankas un citas kredītiestādes, noslēgto aizņēmuma līgumu skaits sasniedzis 69 044. Studentu kredītu izsniegšanas sākuma posmā – no 1997. gada – aizdevumu līdzekļu avots bija valsts budžets.

Nedēļa pasaulē

Aizsaulē aizgājis Boriss Jeļcins. „Jeļcins bija pēdējais varonis. Pašlaik mums ir tikai cilvēki,” atskatoties uz mirušā Borisa Jeļcina dzīvi, pagājušajā nedēļā rakstīja laikraksts „Vremja Novostej”. „Varoņa galvenā īpašība nav viņa vēsturiski labās vai sliktās īpašības, to neveido arī kļūdu, uzvaru un sakāvju skaits. Varonim svarīgs ir diženums, pat ja tas ir biedējošs,” norāda laikraksts.

Šādos vai piezemētākos toņos daudzu valstu, arī Latvijas masu saziņas līdzekļi pauda cieņu aizsaulē aizgājušajam pirmajam Krievijas pēcpadomju prezidentam. Samierināšanās starp Latviju un B. Jeļcinu notika pērn, kad viņš ieradās saņemt Triju Zvaigžņu ordeni, no kura savulaik bija atteicies. 2000. gadā nevēlēšanos saņemt šo apbalvojumu B. Jeļcins skaidroja ar to, ka Latvijā iedzīvotāji tiek dalīti „pirmās un otrās šķiras cilvēkos”.

Par spīti tam, ka tieši B. Jeļcinam ir izšķirošā loma Baltijas valstu neatkarības atzīšanā, arī viņa prezidentūras laikā Krievijas un Latvijas attiecībās bija pacēlumi un kritumi. Prezidentūras beigās 1999. gadā bija dzirdami arī pārmetumi par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā un Igaunijā saistībā ar „krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju” un solījumiem pieprasīt politikas koriģēšanu. Tomēr zīmīga ir B.Jeļcina teiktā atkāpšanās runa 1999. gada 31. decembrī. Toreiz viņš atvainojās par pieļautajām kļūdām, kā uzsver laikraksts „Izvestija”, no Krievijas līdera šādi vārdi bija kas nedzirdēts.

Par B.Jeļcina aiziešanu nesēro Čečenija, jo pēc viņa pavēles Krievijas armija sāka apspiest tās neatkarības centienus. Atšķirībā no Baltijas valstīm, Čečenijai neatkarība netika dāvāta. Krievija norādīja, ka Čečenija PSRS sastāvā nebija autonoma vienība, kā citas Kaukāza un arī Baltijas valstis, tāpēc tai nav tiesību uz neatkarību. Turklāt čečenu neatkarība varēja izraisīt lavīnveidīgu efektu, arī daudzas citas separātiskas etniskās grupas varētu asāk pieprasīt līdzīgas tiesības. Un juku laikos Krievijas vienotība jau tā bija apdraudēta.

„Es nevaru runāt par šo cilvēku, viņš ir izraisījis tik daudz ciešanu,” intervijā aģentūrai „Reuters” sacīja Čečenijas galvaspilsētas Groznijas iedzīvotājs Ruslans Mancajevs. „Drīzāk vajadzētu izsludināt sēru dienu tiem, kuri miruši no viņa rokas – gan čečeniem, gan krieviem”.

Pavēli par iebrukšanu Čečenijas republikā B. Jeļcins deva 1994. gada 11. decembrī. 1996. gadā Krievijas prezidents ar Čečeniju parakstīja miera līgumu, tomēr jaunajā republikā mieru nodibināt neizdevās. 1999. gadā notikušo Maskavas daudzdzīvokļu māju spridzināšanu Krievija izmantoja par ieganstu, lai atsāktu uzbrukumus jaunajai republikai. Pašlaik liela daļa nemiernieku ir apspiesta, vara nodota Maskavai lojālas administrācijas rokās.

B.Jeļcina mantojums ir pretrunīgs. Viņa laiks iezīmēja atteikšanos no sociālistiskā kursa un nosliekšanos mežonīgā kapitālisma virzienā, turklāt tas notika bez asinsizliešanas. Vairāki komentētāji un arī politiķi ir norādījuši uz B. Jeļcina lielo lomu visas Austrumeiropas vēsturē.

Bušs ar demokrātiem cīnās par armijas izvešanu no Irākas. Finansējums karadarbībai Irākā tiek piešķirts tikai gadījumā, ja ASV savu karaspēku no turienes izvedīs līdz nākamā gada aprīlim – šāda pamatdoma ir likumprojektam, ko pagājušajā nedēļā apstiprināja Demokrātu partijas kontrolētais ASV Senāts. ASV prezidents Džordžs Bušs jau solījies izmantot veto tiesības, lai likumu bloķētu.

Likums paredz militārajām operācijām piešķirt 124,2 miljardus ASV dolāru, vairāk nekā 90 miljardi tiks lietoti karadarbībai Irākā un Afganistānā. Šī summa ir pat lielāka, nekā pieprasīja prezidenta administrācija, norāda aģentūra „AFP”.

Demokrātu partijas pārstāvis senators Roberts Bērds, komentējot likumprojekta pieņemšanu, norādīja, ka Dž.Buša kampaņa Irākā cietusi neveiksmi. Šīs valsts iedzīvotājiem miers un stabilitāte nav nodrošināta. „Ir pienācis laiks vest mūsu karaspēku mājās,” teic senators. Arī publiskā viedokļa aptaujas liecina – lielākā daļa amerikāņu netic, ka uzvara Irākā ir iespējama. 55 procenti amerikāņu atbalsta datuma noteikšanu, līdz kuram jāizved karaspēks.

Šo sabiedrības viedokli izmanto arī kandidāti, gatavojoties nākamgad gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām. Piemēram, Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone savas kampaņas laikā, tiekoties ar potenciālajiem vēlētājiem, sola, ja uzvarēs vēlēšanās, pieliks punktu Irākas karam. Līdzīgu nostāju pauž arī citi Demokrātu partijas prezidenta amata kandidāti.

Dž.Bušs ir republikāņu pārstāvis, savukārt pagājušā gada novembrī notikušajās kongresa vēlēšanās uzvarēja demokrāti, un to izpratne daudzos jautājumos, tai skaitā par karadarbību Irākā, krietni atšķiras no ASV prezidenta un viņa administrācijas uzskatiem. Tāpēc sagaidāms, ka arī turpmāk līdz Dž.Buša pilnvaru beigām ASV parlamenta (Kongresa) un prezidenta starpā saglabāsies spriedze.

Paredzams, ka pieņemto dokumentu Dž.Bušs bloķēs šonedēļ. Viņš uzskata, ka Irākas pamešanas termiņu noteikšana vēl vairāk iedrošinās irākiešu nemierniekus, kas traktēs šādu soli kā padošanos.

Tikmēr arī irākiešu vadoņi par nevēlēšanos noteikt aiziešanas datumus pauduši kritiku. Viens no radikālajiem garīdzniekiem Moktada es Sadrs izplatītajā paziņojumā norāda, ka amerikāņu „okupācija ir neattaisnojama, tā ir diktatūras paveids, kas cilvēkus ved nebūtībā”. Garīdznieks norāda, ka amerikāņu karaspēks Irākā atrodas tikai Buša stūrgalvības dēļ.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
5

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
26

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
29

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
38

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
24

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
50

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
14
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
10
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
7
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
10
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi