Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Nemeklēsim politiku tulpes ziedā

Druva
00:00
08.03.2008
23

Latvijas lauku sieviešu apvienības rajona koordinatore

Neatkarīgi no tā, kas notiek pasaulē, sievietei vienmēr jābūt savā vietā.

Man patīk atziņa – mājai ir četri stūri un trīs no tiem tur sieviete. Var piebilst, reizēm viņai jāstutē arī ceturtais. Kādreiz peļņā devās vīri, sievietes gādāja par pavardu, audzināja bērnus. Cik ģimenēs Latvijā tieši sievietes ir devušās peļņā, sūta naudu, uztur ģimeni? Ko dara vīri? Gaužas par dzīvi, meklē labāku darbu. Labi, ja viņi rūpējas par bērniem, kamēr mātes peļņā, bet biežāk to dara vecvecāki, ja ne – jaunā paaudze klīst savā vaļā.

Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, uzņēmēju vidū ir ļoti daudz sieviešu. Viņas mācās, atver uzņēmumus, rada darbavietas. Viņas ir aktīvas un, ja būtu lielāks valsts atbalsts, vairāk būtu mazo uzņēmumu, kuri pieder sievietēm.

Pēdējos gados aktīvi darbojas Latvijas lauku sieviešu apvienība. Tā pulcē dažādu paaudžu un sociālo slāņu sievietes. Pulcē tās, kuras vēlas būt sabiedrībā, celt savu un ģimenes labklājību. Iesaistāmies dažādos projektos, lai varētu mācīties, pilnveidot sevi, celt pašapziņu. Pēc mācībām projektā ”FEM: Sieviešu uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā” vairākas rajona sievietes nodibināja savas firmas, kļuva par individuālajām komersantēm. Ir tikai jādod iespēja, un sievietes to pratīs izmantot. Ne tikai savā, bet ģimenes, sabiedrības un valsts labā.

Rīkojot dažādus kursus, kuru mērķpublika ir lauku sievietes, pārliecinos, ka aizvien biežāk vēlēšanos mācīties izsaka arī pilsētnieces. Lauku sieviešu organizācijas aktīvi darbojas pagastos, kuri ir tālāk no pilsētas. Tā ir iespēja pagastā sanākt kopā, dalīties dzīves gudrībās. Pēdējos gados

laucinieces ir kļuvušas pašpārliecinātākas, viņas ir gatavas un spēj risināt ne tikai ikdienas problēmas. Nākamnedēļ Latvijas lauku sieviešu apvienības pārstāves tiksies ar Saeimā ievēlētajām sievietēm un runās gan par aktualitātēm sabiedrībā, gan uzņēmējdarbībā, gan ģimenēs.

Pēdējā laikā izskanējusi informācija, ka visās ES valstīs sievietes vidēji pelna mazāk par vīriešiem. Vislielākā algu dzimumatšķirība ir Kiprā, kur 2004. gadā sievietes pelnīja par 25% mazāk nekā vīrieši. Vismazākā šī atšķirība ir Maltā (4%).” Saskaņā ar Eurostat publicētajiem datiem, Latvijā sievietes 2004. gadā saņēma par 15% mazāku atalgojumu stundā nekā vīrieši. 2005. gadā šis rādītājs diemžēl palielinājās līdz 17% un pēc pagājušā gada Eiropas Komisijas pētījuma datiem, šis rādītājs nav mainījies. Tie ir fakti. Paldies Dievam, ikdienā vismaz rajonā neesmu dzirdējusi, ka

sieviete un vīrietis par vienu un to pašu darbu saņemtu dažādu atalgojumu. Protams, jāņem vērā, ka, piemēram, fizisku darbu darot, vīrietis spēj paveikt vairāk. Lai arī kā, manuprāt, šo pieredzi esam pārņēmuši no Eiropas, kurā tik ļoti daudz runā par dzimumu līdztiesību.

Mājas rūpes ir un būs uz sievietes pleciem, lai arī par kādu līdztiesību mēs runātu. Jaunās māmiņas vēlas atgriezties darbā, dot savu ieguldījumu valsts labklājības celšanā, bet valsts nenodrošina bērnudārzus. Tā ir valsts attieksme pret sievieti, ģimeni, jauno paaudzi. Vai tiešām sievietes darba rokas un prāts nav vajadzīgs? Daudzās ģimenēs tēvi meklē labāk apmaksātu darbu, citās, ja vecmāmiņas jau pensijā, atvasi var uzticēt viņām. Algot aukli var atļauties retā ģimene. Pēc vairāku gadu pārtraukuma ne vienā vien nozarē atgriezties darbā ir problēmas, jo viss tik strauji attīstās, mainās.

Aizvien biežāk izskan doma, ka sievietes glābs pasauli, spēs atrisināt tās problēmas, kuras radījuši vīrieši. Baltijas sieviešu tikšanās reizē Lietuvā kāds Seima deputāts teica: ”Pasauli valda vīrieši, bet vīriešus vada sievietes.” Sievietei ir Dieva dota intuīcija. Sievietes klātbūtnē vīrieši vēlas kļūt labāki. Viņai ir sava misija – būt nācijas turpinātājai.

Tas jāatzīst, Austrumu zemēs sievietes vairāk ciena. Bet, mēs pašas esam vainīgas – gribam pierādīt, būt līdztiesīgas. Pati nekad neesmu jutusies kā vājais dzimums. Bet tāpēc man nav jādzen nagla sienā. To dara vīrs. Es mazgāju traukus. Mēs katrs darām to, ko labāk mākam. Tā ir mūsu līdzāspastāvēšana.

Žēl, ka kādreiz nebija Mātes dienas, žēl, ka vairākus gadus oficiāli netika atzīta Sieviešu diena. 8.marts ir Starptautiskā Sieviešu diena, un nevajag to politizēt.

Pierakstījusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
28

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
61
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
32

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
30

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
32

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
31

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
23
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
29
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
18
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi