Mūždien daudzinātais teiciens – laime ir tevis paša rokās – var šķist nudien līdz riebumam notriekts, nodeldēts un dzīves prozā jau sen noslīcis. Pat šobrīd, to rakstot, nekādas maigās jūtas pret šiem vārdiem manī neiesilst. Tomēr jāatzīst, sensenajā gudrībā ir kas vēl lielāks par pārlaicīgu viedumu. Tas ir kā glābiņa ābece, kad un kā sevi izvilkt no dubļiem, no ikdienas skrējiena, no pārprasti it kā uzspiestas aizņemtības.
Laime ir manās rokās. Un kājās. Vispār – jau visā ķermenī. Kad šīs visas ķermeņa daļas sākam pilnvērtīgi kustināt, laime visās tās iespējamajās formās burtiski ieskrien mūsos. Ar vārdu “pilnvērtīgi” es šoreiz domāju gan dažādību, gan pārdomātas kustības, lai kaut ko, protams, nesatraumētu. Šoreiz vēlos dalīties ne sašutumā, ne kritikā vai kādos citos aizrādījumos, bet gan tīrā priekā – neslēpšu sajūsmu, kad redzu nu jau kā ierastu lietu plakātus ar datumiem un vietām, kur jebkurš vietējais iedzīvotājs visā Cēsu novadā var pievienoties šādai vai citādai grupiņai dažnedažādām fiziskajām aktivitātēm.
Jo īpaši iepriecina tās, kas tiek organizētas ārā – stadionos, skolu pagalmos vai nūjošana pa ielām un piepilsētas meža audzēs. Šķiet, tas aizsākās krietni senāk, taču īstu uzplaukumu šī prakse – rīkot iedzīvotājiem bezmaksas nodarbības āra vidē – laikam guva pandēmijas ierobežojumu periodā. Tagad tas šķiet iedzīvojies kā kvalitatīvas dzīves un arī pašvaldības piedāvājuma standarts.
Var, protams, mētāties ar nievām – tas jau tik tādēļ, ka nauda iedota, kas būs, kad tā beigsies?! Visi atkritīs atpakaļ gulēt dīvānos, un beigta balle! Manuprāt, ne gluži. Mērķtiecīgi un ilgstoši mēs visi tiekam pieradināti pie apziņas, ka sports, patiesībā, jelkāda fiziskā aktivitāte, ir piemērots visiem, piemērots manam kaimiņam un galu galā arī man, lai arī cik vecs vai slims es būtu. Kad mēs mīņājamies uz vietas, vēl viegli čīkstot par valsts atbalsta trūkumu vai vēl kādām bezgalīgām nebūšanām, mūsu laime tāpat mīņājas uz vietas, tikai tālu no mums. Kad skrienam tai pretī, laime skries arī pie mums.
Ieskatāmies aicinājumos un aizejam! Kaut vienu reizi šajā mēnesī. Starp citu – un vēl jo svarīgāk – , šoreiz pirmo reizi pamanīju īpaši veidotas kustību nodarbības skolēniem skolu brīvlaikā. Izmantosim un iedzīvināsim arī savos bērnos laimes gūšanas avotus pašu kustībās!
Komentāri