Piektdiena, 14. februāris
Vārda dienas: Valentīns

Nebaidās no algas aploksnē

Druva
23:00
27.05.2008
4

Atalgojumu aploksnē saņem 23,2% strādājošo (tostarp – 19,1% daļēji, bet 4,1% pilnīgi visu algu saņem neoficiāli) – par to liecina portāla www.tavsdarbs.lv veiktā portāla apmeklētāju aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā tūkstoš strādājošo. Uz provokatīvo jautājumu, kāda būtu darbinieku izvēle – saņemt visu algu oficiāli vai arī par 30 procentiem augstāku, bet aploksnē, gandrīz 60 procentu aptaujāto atzinuši, ka dotu priekšroku par trešdaļu augstākai, lai arī neoficiālai algai.

Atbildes nav iepriecinošas, un ne velti Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis vērienīgu kampaņu pret aplokšņu algām. Kampaņas laikā iedzīvotāji ar spēļu, videoklipu un vides reklāmas palīdzību tiek mudināti pievērst uzmanību tam, vai par viņu saņemto atalgojumu tiek maksāti visi nodokļi.

Kampaņas aprakstā teikts: ”Vai nav stulbi nesaņemt kredītu savam izsapņotajam sapnim, mājoklim vai kārotajam auto? Vai nav stulbi ģimenei palikt bez vecāku pabalsta un laika savam mazulim brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams? Vai nav stulbi dzīves krīzes brīdī palikt pat bez bezdarbnieka pabalsta? Vai nav stulbi slimības brīdī saprast, ka nepienākas slimības nauda? Vai nav stulbi atteikties no daudzām citām sociālajām garantijām par labu ikmēneša aploksnei? Un galu galā – vai nav stulbi samierināties ar savu stulbumu un dzīvot tik stulbi? Padomā, vai ir vērts neredzēt tālāk par savu aploksni!”

“Druva” interesējās Valsts nodarbinātības aģentūras Cēsu filiālē, lai pie speciālistiem skaidrotu, vai mūsu rajonā aina zīmējas līdzīgi, kāpēc cilvēki nokļūst bezdarbnieka statusā un vai plēš matus jautājot – kāpēc piekritu neslēgt darba līgumu, kāpēc piekritu algai aploksnē? Izrādās, ka nebūt ne. Speciālisti atceras tikai dažus gadījumus, kad iedzīvotāji bijuši patiesi sašutuši par sekām, biežāk, līdzīgi kā aptaujas respondenti, arī cēsnieki atzinuši, ka vēlas dzīvot šodien, nevis nezināmā nākotnē.

“Vēlme pēc taustāmas naudas ir lielāka nekā pēc sociālajām garantijām, kuras šobrīd nav nepieciešamas. Cilvēki strādā un domā, ka ar viņu veselību nekas nenotiks, ka darbs būs vienmēr, bet notiek arī citādi. Mums stāstīti gadījumi, ka, smagi strādājot, atsaka mugura. Vīrietis paliek ilgstoši uz gultas, ārstējas, un visi iekrājumi mirklīgi ir iztērēti, bet nav nekāda valsts atbalsta, jo nav maksāti nodokļi,” skaidroja NVA Cēsu filiāles vadītāja Evita Simsone un piebilda, ka daudzkārt dzirdēta darba ņēmēju neizpratne par darba likumdošanu, darba līguma slēgšanas nosacījumiem, zināšanu par likumdošanu trūkstot arī darba devējiem.

“Ir saprotami – ja nodokļus darba devējs nemaksā ļaunprātīgi, tad jāseko sodam. Arī darba līgums ir obligāts, un nevar būt atruna, ka uz pārbaudes laiku var nodarbināt bez līguma. Tā nav, un tas ir abpusēji neizdevīgi. Tajā pašā laikā, sarunājoties ar darba devējiem, kuri piesaka vakances, dzirdu – valstī jāpārkārto nodokļu sistēma,” tā Evita Simsone.

NVA Cēsu filiāles nodarbinātības inspektorēm ir vairāku praktisku situāciju pieredze, ka strādājošais pēc darba traumas cenšas iegūt bezdarbnieka statusu, taču izrādās, ka tas viņam palīdzēs tikai jauna darba meklējumos, bet nevis saņemt pabalstu, jo sociālā nodokļa iemaksas nereti nav veiktas vai maksājumi izdarīti tikai no minimālās algas.

“Vīrietim darba vietā pie frēzes bija norauti divi pirksti, viņš sev pārmeta, ka nav prasījis darba devējam slēgt oficiālu darba līgumu. Viņš nesaņēma kompensāciju par ārstēšanos. Faktiski darba devējs bija pateicis, ka tāds pie viņa nestrādā,” situāciju atcerējās nodarbinātības inspektore Vita Inita Rīdiņa un piebilda, ka tā nav vienīgā. Bijis gadījums – no gatera atlaisti darbinieki, un skaudri to izjutusi kāda ģimene, jo kokapstrādes uzņēmumā strādājis gan vīrs, gan sieva, atlaisti abi un palikuši bez iztikas līdzekļiem, jo nodokļu grāmatiņā nav bijis neviena ieraksta. Un V. I. Rīdiņa piebilda, ka tieši pēdējā laikā jūtams, kad darba devēji nevēlas slēgt darba līgumus, vairāk dominējusi darba ņēmēju vēlme saņemt algu aploksnē.

“Ir jau arī neizpratne par to, ka, pazaudējot darbu, uzreiz jaunu var neizdoties atrast. Vakanču kļūst aizvien mazāk. Es apbrīnoju bez darba palikušos, kuri saka, ka nestrādās par 300 latiem mēnesī, jo zinām, ka viņiem vismaz legālu ienākumu nav. Pilsētā bez darba palikušie ātrāk atrod darba vietas, bet laucinieki ir piesaistīti dzīvesvietai, un darba iespējas ir niecīgas,” sacīja nodarbinātības inspektore Zane Miezīte.

Rezumējot informāciju, strādājošie, kas piekrīt algai aploksnē to dara, lai saņemtu augstākus mēneša ienākumus, viņi neplāno mistisku pensiju, kas sagaidāma pēc gadiem divdesmit, trīsdesmit, viņi nepārzina oficiāla darba līguma un nodokļu maksāšanas priekšrocības un uzskata, ka tikpat mistiskas ir sociālās garantijas, kas pienākas no valsts, ja darba devējs maksājis nodokļus.

Vēl speciālisti lēš, ka lauku cilvēki pasaka aploksnei, jo mēneša ienākumi ir ļoti zemi. Ģimene priecājas, ja var turēt gotiņu pašu vajadzībām un arī izaudzēt dārzeņus, ka ir iespēja piepelnīties, saņemot 60 līdz 100 latus uz rokas. Ja no niecīgajām algām atvilktu nodokļus, cik nopelnītu?

“Uzskaitē esošajiem bezdarbniekiem katru mēnesi ir no jauna jāreģistrējas un jāziņo, kur meklēts darbs. Bieži ir reizes, kad mūsu klients atzīstas – es strādāju un strādāšu, bet līguma un nodokļu nav un nebūs. Mēs viņu svītrojam no darba meklētāju saraksta,” sacīja Vita Inita Rīdiņa, bet uzsvēra, ka strādāt bez juridiski pareizi noformētām darba attiecībām ir ļoti nepareizs lēmums. Ja uz dzīvi raudzīties stratēģiski, tad tas ir pavisam ačgārns.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lai mācītos autorizēties elektroniski, jāautorizējas … elektroniski

20:22
12.02.2025
24

Vai otrdienas rītā nevajag mazu devu, par ko pasmaidīt? Noderēs taču! Smaidam piedāvātais gan būs saprotams tikai cēsniekiem un tiem, kas no Cēsīm kaut kur dodas ar sabiedrisko transportu. Lūk, no 10.februāra maršrutā Kalnmuiža-Cēsu autoosta-Priekuļi vairāki reisi tiks sākti no pilsētas centra pieturas “Stacija”. Līdz šim pietura bija Cēsu autoosta, un Autotransporta direkcija ziņo, ka […]

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
19

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
34

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
41

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
26

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
32

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
21
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
43
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
30
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
29
2
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi