Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Nabagu samts

Druva
17:42
19.12.2013
19

Nu jau tālajos deficīta preču laikos samts bija īpaša prece, ne katram pieejama un nopērkama. Samts bija audums, no kura šuva lepnas kleitas vai svārkus un lepojās, ka izdevies tikt pie tāda deficīta. Bija arī nabagu samts – plīša audums, kurš pa gabalu atgādināja samtu un reizēm bija kā mierinājums vienkāršajiem mirstīgajiem, kuriem nebija pieejami izredzēto labumi. Labklājības ministre Ilze Viņķele nule atskārtusi, ka Latvijā iztikas minimums – 170 lati – ir kā nabagu samts. Proti, pie varas esošie beidzot vismaz sapratuši, ka tā sauktais iztikas minimuma grozs ir kaut kas tāds, no kura pārtikt var tikai sapņos, ne īstenībā. Tā teikt, mierinājums, ka esi pamanīts kopā ar tukšo maciņu, kaut arī maizes no tā vairāk nebūs ne rīt, ne parīt.

„Definējam mūsdienām un realitātei atbilstošus sliekšņus, ko Latvijas valstī uzskatīsim par tādiem, zem kuriem cilvēks nevar dzīvot, un tad ir jāpalīdz minimālo ienākumu līmeni sasniegt. (..) Ja mēs lūkojamies uz šo metodi, pēc noteikta līmeņa no vidējiem ienākumiem šis minimums būtu ap 170 latu iepretim 90 latiem, kas šobrīd ir definēti kā trūcīgas personas ienākuma slieksnis,” tā Latvijas radio stāstīja labklājības ministre Viņķele. Viņa arī atzina, ka ar 90 latiem cilvēks nevar izdzīvot. Ar vārdu sakot, maznodrošināto un nabadzīgo skaits Latvijā ir daudz lielāks, jo ienākumu slieksnis, pēc kura līdz šim rēķināts, ir vienkārši izgudrots, „no gaisa grābts” skaitlis. Aprēķiniem un reformām pabalstu un pensiju jomā paredzēti pieci līdz desmit gadi.

Protams, priecē, ka ministre runā, nosaucot lietas īstajos vārdos, un tas tiešām var būt kā mirkļa mierinājums, bet tie pieci vai vairāk gadi vēl jānodzīvo. Tādēļ šīs atklāsmes ir kā nabagu samts – pirmajā brīdī jauki, bet pēc tam diez kas nav. Protams, jau sen vajadzēja beigt izlikties, ka nabadzība Latvijā samazinās ar katru mēnesi un arī maznodrošināto kļūst aizvien mazāk un mazāk. Jau sen vajadzēja meklēt izeju no trūkuma slazda, kurā iekritusi gandrīz puse Latvijas un no kura tikt ārā ir gandrīz neiespējami. Tādēļ pirmais jautājums, kas rodas pēc ministres atklāsmēm, ir: kādēļ tikai tagad un pēc valdības demisijas? Ir taču skaidrs, ka tik lielas reformas, kādas būtu vajadzīgas, lai cilvēkiem dotu iespēju dzīvot, nevis eksistēt, nevar notikt īsā laikā, tādēļ laika vilkšana garumā nu jau kļūst bīstama valstij, ne tikai atsevišķai cilvēku grupai. Turklāt ar šo paziņojumu ministre faktiski ir atzinusi, ka visi minimālās algas saņēmēji dzīvo zem iztikas minimuma.

Kādēļ tāda skepse par to, ka ministres atklāsmes un reformu solījumi ir patiesa vēlme ko darīt? Kādēļ nav pārliecības, ka tas nav sava apsūbējušā tēla spodrināšanas mēģinājums?

Sākot savu ministres karjeru, Viņķeles nostāja bija, ka cilvēki negrib strādāt, ka minimālās algas saņem sliņķi un tie, kas negrib maksāt nodokļus, jo darbu ar atalgojumu, kas augstāks par minimālo, var atrast, ja vien grib. Tāpat arī Viņķele pauda, ka nevis darba devēji negrib maksāt legālu algu, bet darba ņēmēji grib naudiņu aploksnēs. Tikai starptautisko institūciju pētījumi Latvijā parādīja, ka tā gluži nav. Bija skaidrs, ka šo pētījumu datus neizdosies noslēpt, tādēļ ministre pēkšņi kļuva gandrīz vai revolucionāre un ik pa brīdim paudusi skarbas patiesības par cilvēku reālajiem dzīves apstākļiem. Manuprāt, ministrei ir pilnīgi vienalga, kā dzīvo cilvēki Latvijā un kas ar viņiem notiek. Tādēļ paziņojumi par pēdējām atklāsmēm šajā jomā vairāk izskatās pēc priekšvēlēšanu centības, nevis pēc patiesām rūpēm.

Atliek cerēt, ka laiks līdz vēlēšanām parādīs, cik ļoti Viņķele ir ieinteresēta pozitīvās pārmaiņās, arī sēžot Saeimas deputātes krēslā. Sallija Benfelde

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mūsdienu jaunieši un patriotisms - citāds, bet joprojām īsts

09:17
18.11.2025
17

Svētku laikā, kad domāju par Latviju un tās nākotni, bieži prātā ienāk jautājums – kā mūsu valsti uztver jaunieši, vai viņiem ir svarīgi, ka dzīvojam neatkarīgā valstī. Brīžiem var šķist, ka tas vairs nav tik būtiski – jaunieši daudz ceļo, daļa izvēlas dzīvot ārzemēs un dažkārt tur jūtas pat labāk. To nevar noliegt – lai […]

Patriotiskie burkšķētāji

09:15
18.11.2025
13

Jociņi, kas ietver nu jau folklorizējušos teicienu “viss ir slikti” ir samērā populāri. Nereti, ja kāds par kaut ko sūdzas, atrodas viens cits, kurš iestarpina frāzi “viss ir slikti”. Pēdējā laikā vairākās sarunās iznācis pieskarties šai tematikai. Īsti neizskaidrojamu iemeslu dēļ mums patīk iedomāties, ka citur dzīve ir labāka, īpaši, ja runa ir par vecās […]

Ievainojamība – pretimnācēja, kolēģa, mana un tava

09:17
17.11.2025
19

Nav jau tā, ka nekad par to neaizdomājamies. Par to, ka esam ievainojami un it viegli kādā brīdī vairs nevaram darīt to, ko līdz šim esam uztvēruši kā pašsaprotamu. Varam nonākt slimnīcā, varam iekļūt ugunsgrēkā, varam vienkārši palikt bez darba vai uzticama drauga. Tomēr – ik reizi, par to atceroties, gribas noskurināties. Attapties. Mēs visi […]

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
33

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
66
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
37

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
35
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
28
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
37
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi