Katru dienu dzirdams, ka pašvaldībām nav naudas, tāpēc nevar sakārtot ceļus, ūdenssaimniecību, piesaistīt kvalificētus speciālistus, nojaukt graustus un izdarīt vēl daudz ko. Ar iedzīvotāju nodokļiem un valsts dotāciju, kā arī pašu ieņēmumiem pietiek vien valsts noteikto funkciju izpildei, un vēl kāds mazumiņš atliek vērienīgākiem investīciju projektiem, kuriem lielākā daļa ir Eiropas Savienības fondu finansējums. Pašvaldības ir nabadzīgas, izņemot Pierīgas, pie tā pierasts, un tas šķiet pat pašsaprotami.
Kā daudzās valsts un pašvaldību lietās ik pa laikam skaidrību ievieš Valsts kontrole (VK). Tā apgāž pierasto retoriku un izskaidro reālo situāciju. Nupat VK iepazīstināja ar ziņojumu, kurā secināts, ka pašvaldību īpašumi ir vērtīgs resurss, kam vajag skaidrāku pārvaldību un ilgtermiņa pieeju.
Tikai daži skaitļi —2025. gada beigās pašvaldību pārvaldībā bija gandrīz 212 tūkstoši nekustamo īpašumu ar universālo kadastrālo vērtību 4,7 miljardi eiro. Vairāk nekā puse jeb 57% pašvaldību pārvaldībā esošo īpašumu ir to tiesiskajā valdījumā — īpašuma tiesības ilgstoši nav nostiprinātas zemesgrāmatā. No 2021. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 10. janvārim pašvaldības veikušas 14 165 nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus par aptuveni 180 milj. eiro, tostarp 7633 zemes darījumus par 115,9 milj. eiro.
“Pašvaldību īpašumi nav tikai bilances ieraksts vai veids, kā papildināt budžetu. Tā ir sabiedrībai piederoša manta, ar ko var attīstīt izglītību, sociālos pakalpojumus, uzņēmējdarbību, mājokļus, infrastruktūru un teritoriju kopumā. Vienlaikus šajos ģeopolitiskajos apstākļos īpašumi var kalpot arī civilās aizsardzības, krīžu pārvaldības un valsts drošības vajadzībām. Mēs nesakām, ka īpašumus nevajag pārdot. Nevajadzīgi, dārgi uzturami vai pašvaldības funkcijām nederīgi īpašumi ir jāiznomā vai jāatsavina. Taču šādiem lēmumiem jābalstās uz izvērtējumu un ilgtermiņa redzējumu, nevis tikai nepieciešamību risināt kārtējā gada budžeta problēmas. Ilgtspējīgai publisko īpašumu pārvaldībai nepieciešama gan laba pašvaldību prakse, gan valsts līmeņa risinājumi — vienoti pārvaldības principi, salīdzināmi dati un mazāks administratīvais slogs,” uzsvēris Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.
Cik nav dzirdēts no pašvaldību izpildvaras, ka kaut ko varēs izdarīt tad, ja kaut ko pārdos. Ne vienmēr tas izdodas uzreiz, nākas cenu samazināt, bet dažkārt darījums vispār nenotiek. Lai nemazinātu īpašuma vērtību, tas jāapsaimnieko, un tie, protams, ir izdevumi no tā paša nabadzīgā budžeta.
Taču VK būtiskākie ieteikumi īpašumu apsaimniekošanā — vispirms skaidri jāzina, kas pieder, kam tas vajadzīgs un cik izmaksā. Tik vienkārši! Tā parasti rīkojas kārtīgs saimnieks? Viņš zina, kas viņam pieder, ko ar to darīs, un, ja lieks, pārdos. Izrādās, lielākajā daļā pašvaldību šādas skaidrības nav. Kad vajag naudu, tiek izraudzīts kāds īpašums, ierakstīts Zemesgrāmatā, novērtēts un pārdots. Bieži vien tikšanās reizēs ar Cēsu novada vadību iedzīvotāji jautājuši, kur ieguldīta nauda par kādu viņu pagastā pārdoto īpašumu, atbilde parasti ir — kopējam labumam jeb kopējā budžetā, kādu daļu atvēlot apvienības teritorijai. Diemžēl, un to uzsver arī VK, nav vienotas pašvaldību nekustamo īpašumu pārvaldības informācijas sistēmas.
Aizvien vairāk pašvaldībām piederošo ēku, tai skaitā skolu, paliek tukšas. Kā tās izmantot ilgtspējīgi, ir jautājums, kas visbiežāk tikai gaida atbildi. Iedzīvotāji jeb vietējā kopiena vēlas ēkā kaut ko darīt, bet jāuztur, protams, īpašniekam, pašvaldībai. Cik racionāli tas ir ilgtermiņā? Bet, ja tā stāv tukša un nav neviena, kurš to kaut izvēdinātu? Kopīgās mantas vērtība zūd. Kurš atbildīgs?
Ēkas ir tās, par kurām iedomājamies visbiežāk, runājot par pašvaldības īpašumiem. Bet vēl ir zeme un meži. Zeme var būt vajadzīga pašvaldības funkcijām, uzņēmējdarbībai, infrastruktūrai, investīciju piesaistei un teritorijas attīstībai. VK atgādina — lēmumiem par zemes pārdošanu jābūt īpaši pamatotiem. Pašvaldību pārvaldībā ir 11 329 zemes starpgabali 13 482 ha platībā. Revīzijā konstatēts, ka ne visu starpgabalu statuss ir pietiekami pamatots. Pārbaudītajos darījumos ar starpgabaliem visos gadījumos pieteicās tikai viens pretendents, savukārt atklātās izsolēs pārbaudītajos darījumos cena pieauga vidēji par 31% lauksaimniecības zemei un par 80% meža zemei. Plašāka konkurence var dot pašvaldībai lielāku ieguvumu. Revīzijā konstatēti arī gadījumi, kad īpašumus pēc iegādes no pašvaldības pārdeva tālāk par augstāku cenu — kopējais cenas pieaugums pārsniedza 170 tūkst. eiro. Turklāt daļa atsavināto lauksaimniecības zemju netiek pienācīgi apsaimniekotas.
Lai cik ļoti kādam var nepatikt ilgtermiņa plāni, jo ko gan šodien var paredzēt, plānot, ja viss tik strauji mainās, tomēr bez nākotnes vīzijas neiztikt. Tāpēc top teritoriju plānojumi, nozaru stratēģijas, lai vismaz uz papīra uzzīmētu nākotni, tās vajadzības un resursus. Gadās, ka pašvaldībai nākas atpirkt kādu privātīpašumu, kuru tā nemaz ne tik sen ir pārdevusi. Tuvredzīga saimniekošana vai varbūt kas cits.
Lai ko kāds dara pareizi vai nepareizi, īstermiņā vai ilgtermiņā, pamatā jābūt kārtīgai šodienas saimnieka attieksmei pret rītdienu un, protams, pret sabiedrības mantu. Tai jādod labums visiem.
Komentāri