Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Mūsu valsts iekšējā drošība

Sallija Benfelde
13:26
28.02.2022
6

Kopš gada sākuma spriedze Eiropā ir palielinājusies katru dienu.

Nekādas pārrunas, samiti, sarunas pa telefonu un vizītes Putina nostāju nav mainījušas, atkārtoti tiek izteiktas prasības saistībā ar NATO un drošības situāciju Eiropā. Tajā pašā laikā Krievija nepārtraukti atkārto, ka nevienu neapdraud, bet ar Krieviju grib karot Ukraina un ka NATO apdraud Krieviju.

Pirmdienas, 21. februāra, vakarā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par paš­pasludināto Doņeckas un Luhan­skas “republiku” valstiskās neatkarības atzīšanu. Citiem vārdiem sakot – ar Krievijas atbalstu okupētās teritorijas Ukrainas austrumos tika atzītas par “neatkarīgām valstīm”, parakstīti līgumi par savstarpējo ekonomisko un militāro atbalstu. Putins arī parakstīja rīkojumu ievest šajās “republikās”, kuras patiesībā joprojām ir Ukrainas likumīgā teritorija, Krievijas bruņotos spēkus, nosaucot tos par “miera uzturētājiem”.

Savā runā Putins atklāti paziņoja, ka Ukraina nav valsts, tā vienmēr ir bijusi Krievijas teritorija un pēc revolūcijas 1917. gadā Ļeņins un boļševiki ir atšķēluši šo Krievijas teritoriju un izveidojuši valsti, neprasot nevienam atļauju un neinteresējoties, vai Krievijas iedzīvotāji tam piekrīt.

Diezgan nepārprotami jau ir izskanējis, ka runa nav tikai par “republikām”, kas ir aptuveni 1/3 no Doņeckas un Luhanskas apgabaliem, bet gan par šo apgabalu visu teritoriju, kas līdz šim ir Ukrainas kontrolē.

Trešdien, 23. februārī, Putins paziņoja, ka “Krievijas intereses nav apspriežamas”. Protams, sekoja teksts, ka sarunās jau par visu var vienoties, bet ir skaidrs, ka Putina izpratnē tas nozīmē piekrist visam, ko grib viņš.

Ukraina ir izsludinājusi mobilizāciju un aicina nekavējoties visus savus pilsoņus pamest Krie­viju.

Situācija baisa, ir skaidrs, ka Putins jebkurā brīdī var par jebkuru kaimiņvalsti paziņot, ka tā patiesībā vienmēr ir bijusi Krievijas teritorija. Savā “slavenajā” runā viņš pieminēja Baltijas valstis, un nav jābūt gaišreģim, lai saprastu – ja viņam veiksies ar Ukrainas iekarošanu, tad pēc tam viņš raudzīsies Baltijas virzienā.

Pagaidām esam pasargāti no armijas uzbrukumiem, jo Putins tomēr nespēj karot vienlaikus divās frontēs, turklāt esam NATO. Bet Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) brīdina, ka karš citās izpausmēs jau notiek. Viltus ziņas, dezinformācija, šantāža ar energoresursiem ir t.s. hibrīdkara sastāvdaļa. “Krievija attiecībā uz Latviju izvērš gan izlūkdarbības, gan plašu nemilitārās ietekmes aktivitāšu klāstu, kura mērķis ir izplatīt Latvijas sabiedrībā Krem­ļa interesēm atbilstošus vēstījumus, veidojot labvēlīgu attieksmi pret Krieviju un veicinot tai izdevīgu lēmumu pieņemšanu un notikumu attīstību Latvijā,” brīdina VDD.

Jau esmu rakstījusi, ka Krie­vijas propagandas masīvā plūsma caur sociālajiem tīkliem, slēpjoties aiz izdomātām personām un it kā neatkarīgiem ziņu portāliem, veikli nokļūst cilvēku prātos. Uzskatu, ka talkā nāk arī tādas personas kā Gobzems un Šlesers (un ne tikai viņi), kas veikli izmanto Latvijas reālās problēmas, lai noskaņotu cilvēkus pret “režīmu”. To, ka, piemēram, Šlesers saistīts ar Krievijas dzelzceļa gigantu “Krievijas dzelzceļa līnijas” (“RŽD”) un ka viens no šīs kompānijas direktoru padomes locekļiem ir bijušais Krie­vijas Federālā drošības dienesta un Pret­izlū­košanas dienesta vadītājs Sergejs Stepašins, cilvēki nezina vai negrib zināt*. Spriedzes apstākļos Saeimas vēlēšanu gadā vairākas partijas, domājot par reitingu un neiedziļinoties savas rīcības sekās, patiesībā grauj Latviju. Spilgts piemērs, par ko esmu rakstījusi, ir Satversmes tiesas autoritātes mazināšana savās šaurajās interesēs acīmredzot ar nolūku to likvidēt. Tāpēc vēlēšanas var kļūt par mūsu valsts kapraci, jo arī demokrātiskā valstī apvērsumu var sarīkot ar demokrātiskiem līdzekļiem un pavisam leģitīmi, ja vien ir izdevies “izskalot smadzenes” pietiekami daudziem cilvēkiem.

Drošības problēma ir arī jautājums par energoresursiem. Jau gadiem tiek runāts par lielāku neatkarību no Krievijas piegādēm, jo jebkuras ekonomiskās attiecības Krievija var izmantot un izmanto kā šantāžas rīku. Un runa nav par pilnīgi zaļu energoresursu iegūšanas veidu, jo nav videi pilnīgi nekaitīga energoresursu iegūšanas paņēmiena. Jautājums ir par vairāk vai mazāk videi kaitīgu iegūšanas veidu un par atkarības mazināšanu no Krievijas piegādēm. Un šajā jautājumā iedzīvotāju nostāja būs ļoti svarīga, jo esam pieraduši, ka ir tā, kā ir, un neko daudz mainīt negribam. Tādēļ jādomā un jārīkojas arī mums pašiem ar nepārtrauktu “nē” jebkam valsti nenoturēt.

* www.tv3.lv 13. februāra publikācija “Krievijas kompāniju “algoto” ārvalstu politiķu sarakstā arī Šlesers”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
11

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
31

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
38

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
24

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
31

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

"Danči" ap Latvijas Banku

09:13
03.02.2025
59

Jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, partijas jau rosās. Tomēr pārsteidz, ka izskatās – dažām partijām ir pilnīgi vienalga, ko par tām var nodomāt vēlētāji. Proti, attieksme un izvēle jautājumā par Latvijas Bankas (LB) prezidenta izraudzīšanos un ievēlēšanu liecina, ka ne vienam vien politiķim ir pilnīgi vienalga, ka pašlaik Banku vada uz laiku apstiprināta amatpersona. Savukārt tas […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
15
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
39
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
28
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
73
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi