Otrdiena, 16. aprīlis
Vārda dienas: Mintauts, Alfs, Bernadeta

Morāle un raibā Eiropas Savienība

Sallija Benfelde
11:53
05.02.2024
23

Šomēnes būs pagājuši divi gadi, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

“Ukrainai kritiski trūkst artilērijas šāviņu,” vēstulē Ei­ropas Savienības (ES) valstu aizsardzības ministriem raksta Rustams Umerovs, Ukrainas aizsardzības ministrs. Umerovs informē, ka situācija saasinās, jo Ukraina 1,5 tūkstošus kilometru garajā frontes līnijā diennaktī var atļauties izšaut ne vairāk par diviem tūkstošiem artilērijas lādiņu. Tas ir trīs reizes mazāk, nekā to var atļauties Krievija. Ukrainas aizsardzības ministrs informē, ka mēnesī ir vajadzīgi aptuveni 200 tūkstoši lādiņu. Kā zināms, pagājušā gada martā ES divpadsmit mēnešu laikā solīja piegādāt Ukrainai miljonu lādiņu. Šogad janvāra beigās izrādījās, ka solītā miljona vietā piegādāti vien 330 tūkstoši lādiņu, un līdz martam ES varēs piegādāt vēl aptuveni 200 tūkstošus.

Protams, jau ne reizi vien ir runāts un rakstīts par to, ka miera gados pēc Otrā pasaules kara Eiropas valstis nenodarbojās ar bruņošanos. Tagad jāsāk bruņojuma aktīva ražošana, un tas prasa gan finanšu, gan tehniskus resursus. Pieci ES līderi vērsās ar aicinājumu pie pārējiem dalībvalstu līderiem palielināt bruņojuma ražošanu un finansēt ātrāku bruņojuma piegādi Ukrainai.

Arī citos jautājumos par atbalstu Ukrainai ne vienmēr ir vienprātība. Eiropas Savienība Tram­pa, Putina un Orbāna ēnā cīnās, lai panāktu kopīgu rīcību attiecībā uz Ukrainu, raksta izdevums “Politico”. Eiropas mediji vēsta, ka jau ir plāns B, kā rīkoties, ja Orbāns joprojām bloķēs 50 miljardu palīdzību Ukrainai, prasot atbalsu no jauna apstiprināt katru gadu.

Ir skaidrs, ka bez Rietumu palīdzības Ukraina nespēs ilgi cīnīties pret Krieviju. Tātad ir spiediens uz Eiropas Savienību, lai tā rīkotos tagad, kad Vašingtona vēl cenšas vienoties par savu finansiālo atbalstu. Un, ja pēc novembrī notikušajām vēlēšanām Bal­tajā namā atgriezīsies Tramps, Eiropa, iespējams, varētu palikt viena pati, atbalstot Ukrainu un atvairot Krieviju.

Pirms līderu sanāksmes diplomāti un amatpersonas pauda satraukumu, cerot, ka Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns atteiksies no iebildumiem pret palīdzības paketi Ukrainai – pasākumu, kam tehniski nepieciešama visu 27 ES valdību piekrišana. “Nervozitātes līmenis ir diezgan augsts,” kāda augsta ranga ES amatpersona paudusi “Po­litico”. Savukārt Orbāns vairākkārt uzsvēris, ka netic konflikta militāram risinājumam Ukrainā. Vairāk naudas un ieroču sūtīšana uz Kijivu tikai saasinās karu, nevis to atrisinās, apgalvo Ungārijas līderis. Nedēļām ilgās sarunas ar Budapeštu, izmantojot gan burkāna, gan pātagas politiku, līdz šim ir bijušas neveiksmīgas, un Orbāns apsūdz ES “šantāžā”. Tiesa gan, plāns B nav ideāls, saka Eiropas diplomāti. Vienošanās ar 26, nevis 27 valstīm ir ne tikai tehniski grūtāka, bet arī grauj ES vienotību Ukrainas jautājumā, sūtot negatīvu signālu Kijivai, Maskavai un Vašingto­nai. “Pa­matjautājums ir: ko patiesībā vēlas Orbāns?”, “Politico” sacīja Sanders Tordoirs no Eiropas Reformu centra. “Vai viņš grib naudu? Vai arī viņam ir lielāki politiskie mērķi, piemēram, sagraut ES, izpatikt Putinam?”

Jau esmu rakstījusi, ka  aptaujas prognozē atbalsta pieaugumu eiroskeptiski noskaņotajām partijām šā gada jūnijā gaidāmajās ES vēlēšanās. Un tas varētu padarīt Eiropas Parlamentu Krievijai draudzīgāku.

Diez vai Latvijā kāda partija uzdrošināsies atklāti nostāties Krievijas pusē, drīzāk sāks gausties, ka Latvijai taču ir tik slikti un grūti, ka mēs nevaram visu laiku palīdzēt Ukrainai. Netiks skaļi skandināts, ka jādraudzējas ar Krieviju, ka tā mums palīdzēs kļūt turīgākiem. Tā vietā jau tagad “draugi” tiek meklēti starp valstīm, Krievijas atbalstītājām, jo šiem politiķiem acīmredzot ir pilnīgi vienalga, kas notiek ar Latviju, ja vien paši var nopelnīt. Jautājums ir, ko mēs, vēlētāji, uzskatīsim par svarīgu, vai iesim uz vēlēšanām un ko izvēlēsimies. Protams, nauda ir ļoti svarīga, bez tās neiztikt ne ikdienas dzīvē, ne politikā, tomēr mūsu dzīvi galu galā vienmēr nosaka ētikas un morāles izpratne. Manuprāt, par to skarbi un patiesi savā blogā ir uzrakstījusi ukraiņu žurnāliste un nedēļas izdevuma “Gordona Bul­vāris ” galvenā redaktore Jūlija Pjatecka: “Es nezinu, kurā brīdī iecietību pret cūcībām un meliem sāka uzskatīt par demokrātiju. Demokrātija nav nekā vērta, ja tā neprot aizsargāties.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
9

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
23

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
25

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
22

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
39
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi