-Ekonomikas un Finanšu ministrija pašlaik plāno Eiropas Savienības (ES) piešķirtās naudas izlietojumu no 2007. līdz 2013. gadam un valsts budžetu turpmākajiem četriem gadiem. Šo vasaru izmantoju, lai apmeklētu pašvaldības un uzņēmējus Latvijā un dzirdētu viņu ieteikumus, kā naudas izmantošanu saplānot. Pret summu, ko piešķir ES Latvijai, atbildība ir augsta. Esmu pārliecināts, ka tik lielus līdzekļus – 5,7 miljardus eiro, ES mums nekad vairs nepiešķirs. Šī nauda jātērē ļoti atbildīgi, tāpat arī valsts budžeta līdzekļi. Tāpēc Ekonomikas un Finanšu ministrijai ļoti svarīgas ir pašvaldību vadītāju un uzņēmēju domas, lai nepieļautu kļūdas.
Vērtējot iekšzemes kopprodukta struktūru, 70 procenti valstī aizņem pakalpojumi. Uzskatu, ka šāda situācija nevar ilgi turpināties, ja gribam noturēt Latvijas ekonomikas izaugsmi, ražošanai jāattīstās vismaz par astoņiem procentiem gadā, jo pieaugumu nevaram panākt tikai ar pakalpojumu attīstību. Jāattīsta rūpnieciskā ražošana. Kopumā, iespējams, iekšzemes kopprodukta struktūra nemainīsies, bet nopietns kopprodukta pieaugums iespējams tikai uz ražošanas, īpaši rūpniecības attīstības rēķina. Tas ir vienīgais veids, kā varam panākt algu paaugstinājumu privātajā sektorā. Tikai vairojot darba ražīgumu, produktivitāti un augstas pievienotās vērtības ražošanu, to varēsim panākt. Kad Latvijā strādājošajiem būs augstākas algas, tiks arī apturēta iedzīvotāju aizplūšana uz citām valstīm. Tikai tad tie, kuri strādā citās valstīs, atgriezīsies Latvijā. Ne es, ne Ministru prezidents nevaram iedomāties citu ekonomiskās attīstības scenāriju, kā tikai konsekventas investīcijas infrastruktūrā, uzņēmumos un ražošanas attīstībā. Ekonomikas ministrija uzskata, ka nozares, kurās tiks koncentrēti līdzekļi, lai Latvija būtu konkurētspējīga pasaules līmenī, ir vairākas. Dažas no tām ir informācijas tehnoloģija un ar to saistītie pakalpojumi, kā arī tūrisms. Mūsu galvenā dabiskā resursa izmantošana ir kokapstrāde, kur gada laikā saplākšņa eksportēšana pieaugusi par 26%. To uzskatu par izcili labu sasniegumu. Mums būtu jāturpina ražot koka mēbeles, dažādi dizaina izstrādājumi, kas pievienoto vērtību celtu. Kā perspektīvu nozari uzskatu ķīmisko rūpniecību, īpaši farmāciju. Tajā izveidojušās labas tradīcijas. Latvijā šai jomā ir spēcīgi uzņēmumi. Pastāv ļoti augstu tehnoloģiju attīstība, kur ražošana robežojas ar zinātni, var teikt – zinātnes ieviešana ražošanā.
– Kādreiz Cēsu rajona Līgatne bija slavena ar savu papīra ražotni, vai ir iespējams tās slavu atjaunot?
-Visā pasaulē konkurēt spējīgi ir tikai tie uzņēmumi, kas specializējušies noteiktas produkcijas ražošanā, un uzņēmums savā nozarē var būt līderis tikai tad, ja tas ir liels, kurš ražos milzīgos apjomos. Nedomāju, ka Līgatne kaut kad varēs ražot tik apjomīgu produkciju, lai konkurētu ar lielajiem papīra rūpniecības koncerniem, kādi ir Somijā un Zviedrijā. Pēdējos gados Cēsu rajons uzbūvējis savu attīstību kultūras, dabas un vēsturiskās vides izmantošanā, tādēļ priekšdienās jābūt uzmanīgiem, lai nesagandētu dabiskos apstākļus tikai tādēļ, ka kāds gribētu attīstīt ražošanu Līgatnes papīrfabrikā. Domāju ka Līgatnē ir līdzīga situācija kā Staiceles papīrfabrikā, kur nekad nekāda ražošana vairs nenotiks, bet to varētu izveidot kā tūrisma objektu. Bieži vien darbības pārstrukturizēšana uz kādu citu virzienu ir daudz labāks ri-sinājums nekā turēties pie pagātnē bijušā. Ja pavērojam mūsu ārējās tirdzniecības bilanci, tad vēl joprojām valstī importa ir vairāk nekā eksporta. Jaunu uzņēmumu veidošanai nepieciešama nauda, bet ļoti svarīgi, kas tajos strādās. Ekonomikas ministrija uzņemsies atbildību par vidēju un ilgtermiņa darba tirgus prognozēšanu. Līdz šim valstī ar šo jautājumu neviens nenodarbojās. Jau tagad tiek veikta uzņēmēju aptauja, ņemot vērā viņu pieprasījumu, Ekonomikas mi-nistrija formulēs to, kā attīstīsies pieprasījums darba tirgū Latvijā pēc konkrētām specialitātēm. Tad taps skaidrs ekonomikas pasūtījums izglītības sistēmā. Pašlaik pastāv pārprodukcija daudzās studentu grupās, kas ir neracionāla valsts budžeta līdzekļu izlietošana. Šis neracionālisms pastāv ne tik daudz augstskolās, kā profesionāli tehniskajās skolās
– Tūrisms Latvijā ir peļņu nesoša nozare, bet cik laukos būtu nepieciešami viesu nami, lai tie nestāvētu tukši? – Kāpēc Latvijā radās lauku viesu nami? Tie radās kā alternatīva, lai paaugstinātu darba ražīgumu lauksaimniecībā. Pašlaik lauksaimniecība var konkurēt, tikai sākot ar 200 hektāriem graudaugu platības. Ne visur Latvijā var izveidot arī viesu mājas. Domāju, ka Olainē neviens tās negribētu veidot. Uzskatu, ka tūrisms attīstīsies. Valsts strādā pie tūrisma plūsmas attīstības izpētes. Secināts, ka lielākais tūrisma tirgus nāk no Japānas. Ja domājam par Ķīnu, kurā ir viens miljards 300 miljoni iedzīvotāju, tad, atvedot kaut vai katru simto ķīnieti uz Latviju, tie jau ir nopietni ienākumi. Runājam ar tūrisma aģentūrām un cenšamies panākt, lai tie tūristi, kas, piemēram, lido no Šanhajas, Tokijas vai Honkongas uz Somiju, pagarinātu savus maršrutus arī uz Tallinu, Rīgu un Viļņu. Ik gadu tūristu skaits Latvijā aug par apmēram 30 līdz 40 procentiem. Tiekoties Cēsīs ar “Žagarkalna” īpašniekiem, teicu, ka, ņemot vērā Cēsu rajona dabas apstākļus, te varētu piedāvāt iespējas veidot atpūtas bāzi citu valstu aktīvajiem pensionāriem. Tūrisma attīstībai būtībā nav robežu.
– Vai pašreizējā nodokļu sistēma nerada draudus valsts ekonomikai?
-Latvijas nodokļu likmes ir viszemākās Eiropas Savienībā. Arī salīdzinot ar mūsu kaimiņvalsti Igauniju. Nodokļu likmēs esam tuvu tam, ka zemākas tās vairs nevar būt. Izņēmums varētu būt iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Turpinot par algu paaugstināšanu, esmu pārliecināts, ka, nedaudz samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25 uz 22 procentiem, ir cerība, ka samazināsies aplokšņu algas. Līdz ar to pieaugtu iedzīvotāju ienākuma un sociālā nodokļa maksājumi valstij. Tomēr pastāv robežas, līdz kurām valsts var iet. Ja samazinām iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad pašvaldībām pietrūks ienākumu bāzes. Tas nav arī sociāli taisnīgi. Ja pieņemam, ka vienam iedzīvotājam alga ir 500 latu mēnesī, bet otrs pelna tikai iztikas minimumu, un, ja abiem samazina ienākuma nodokli līdz 15 procentiem, tad tas, kurš jau ir bagāts, no šī samazinājuma tikai iegūs, nevis tas, kurš saņem algu iztikas minimuma līmenī.
Esmu runājis ar simtiem uzņēmēju. Viņi labprāt gribētu, lai tiktu samazināts arī sociālais nodoklis, bet valsts to pašlaik nevar atļauties, jo vēlamies indeksēt pensijas. Šogad jau notika ārkārtas pensiju indeksācija, tādēļ sociālajā budžetā nauda ir nepieciešama.
– Kā Latvijā attīstīsies transporta kustība iekšzemē, ja tiek samazināti dzelzceļa pakalpojumi?
– Visstraujāk Latvijā attīstīsies aviotransports. Runājot par dzelzceļa pārvadājumiem, tad Latvija pie sava zemā apdzīvotības blīvuma nevar nodrošināt šo pakalpojumu bez nopietnām valsts subsīdijām, kas nāk no nodokļu maksātāju kabatas. Negribu nevienu mānīt, tādēļ stāstu, kā tas izskatās no valsts ekonomikas viedokļa. Dzelzceļa pakalpojumos rentabli var būt tikai maršruti ap Rīgu, Jelgavu, Tukumu… Tas ir simts kilometru rādiusā ap Rīgu. Nevajadzētu lolot ilūzijas, ka pasažieru vilcieni var strādāt ar peļņu. Alternatīva ir labi auto ceļi. Esmu pārliecināts, ka pasažieru pārvadājumi pa tiem būs krietni efektīgāki nekā pa dzelzceļu. Tas dod arī lielāku izvēles brīvību. Investējot naudu autoceļos, pastāv iespēja izvēlēties – izmantot sabiedrisko transportu vai privāto. Tādēļ ļoti svarīgi ir sakārtot Latvijas ceļus, kas ar Eiropas Savienības finansiālo palīdzību ir jāatrisina. Pierakstījusi Valda Rozenberga
Komentāri