Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

Ministrs vērtē Latvijas ekonomiku

Druva
23:00
21.08.2006
2

-Ekonomikas un Finanšu ministrija pašlaik plāno Eiropas Savienības (ES) piešķirtās naudas izlietojumu no 2007. līdz 2013. gadam un valsts budžetu turpmākajiem četriem gadiem. Šo vasaru izmantoju, lai apmeklētu pašvaldības un uzņēmējus Latvijā un dzirdētu viņu ieteikumus, kā naudas izmantošanu saplānot. Pret summu, ko piešķir ES Latvijai, atbildība ir augsta. Esmu pārliecināts, ka tik lielus līdzekļus – 5,7 miljardus eiro, ES mums nekad vairs nepiešķirs. Šī nauda jātērē ļoti atbildīgi, tāpat arī valsts budžeta līdzekļi. Tāpēc Ekonomikas un Finanšu ministrijai ļoti svarīgas ir pašvaldību vadītāju un uzņēmēju domas, lai nepieļautu kļūdas.

Vērtējot iekšzemes kopprodukta struktūru, 70 procenti valstī aizņem pakalpojumi. Uzskatu, ka šāda situācija nevar ilgi turpināties, ja gribam noturēt Latvijas ekonomikas izaugsmi, ražošanai jāattīstās vismaz par astoņiem procentiem gadā, jo pieaugumu nevaram panākt tikai ar pakalpojumu attīstību. Jāattīsta rūpnieciskā ražošana. Kopumā, iespējams, iekšzemes kopprodukta struktūra nemainīsies, bet nopietns kopprodukta pieaugums iespējams tikai uz ražošanas, īpaši rūpniecības attīstības rēķina. Tas ir vienīgais veids, kā varam panākt algu paaugstinājumu privātajā sektorā. Tikai vairojot darba ražīgumu, produktivitāti un augstas pievienotās vērtības ražošanu, to varēsim panākt. Kad Latvijā strādājošajiem būs augstākas algas, tiks arī apturēta iedzīvotāju aizplūšana uz citām valstīm. Tikai tad tie, kuri strādā citās valstīs, atgriezīsies Latvijā. Ne es, ne Ministru prezidents nevaram iedomāties citu ekonomiskās attīstības scenāriju, kā tikai konsekventas investīcijas infrastruktūrā, uzņēmumos un ražošanas attīstībā. Ekonomikas ministrija uzskata, ka nozares, kurās tiks koncentrēti līdzekļi, lai Latvija būtu konkurētspējīga pasaules līmenī, ir vairākas. Dažas no tām ir informācijas tehnoloģija un ar to saistītie pakalpojumi, kā arī tūrisms. Mūsu galvenā dabiskā resursa izmantošana ir kokapstrāde, kur gada laikā saplākšņa eksportēšana pieaugusi par 26%. To uzskatu par izcili labu sasniegumu. Mums būtu jāturpina ražot koka mēbeles, dažādi dizaina izstrādājumi, kas pievienoto vērtību celtu. Kā perspektīvu nozari uzskatu ķīmisko rūpniecību, īpaši farmāciju. Tajā izveidojušās labas tradīcijas. Latvijā šai jomā ir spēcīgi uzņēmumi. Pastāv ļoti augstu tehnoloģiju attīstība, kur ražošana robežojas ar zinātni, var teikt – zinātnes ieviešana ražošanā.

– Kādreiz Cēsu rajona Līgatne bija slavena ar savu papīra ražotni, vai ir iespējams tās slavu atjaunot?

-Visā pasaulē konkurēt spējīgi ir tikai tie uzņēmumi, kas specializējušies noteiktas produkcijas ražošanā, un uzņēmums savā nozarē var būt līderis tikai tad, ja tas ir liels, kurš ražos milzīgos apjomos. Nedomāju, ka Līgatne kaut kad varēs ražot tik apjomīgu produkciju, lai konkurētu ar lielajiem papīra rūpniecības koncerniem, kādi ir Somijā un Zviedrijā. Pēdējos gados Cēsu rajons uzbūvējis savu attīstību kultūras, dabas un vēsturiskās vides izmantošanā, tādēļ priekšdienās jābūt uzmanīgiem, lai nesagandētu dabiskos apstākļus tikai tādēļ, ka kāds gribētu attīstīt ražošanu Līgatnes papīrfabrikā. Domāju ka Līgatnē ir līdzīga situācija kā Staiceles papīrfabrikā, kur nekad nekāda ražošana vairs nenotiks, bet to varētu izveidot kā tūrisma objektu. Bieži vien darbības pārstrukturizēšana uz kādu citu virzienu ir daudz labāks ri-sinājums nekā turēties pie pagātnē bijušā. Ja pavērojam mūsu ārējās tirdzniecības bilanci, tad vēl joprojām valstī importa ir vairāk nekā eksporta. Jaunu uzņēmumu veidošanai nepieciešama nauda, bet ļoti svarīgi, kas tajos strādās. Ekonomikas ministrija uzņemsies atbildību par vidēju un ilgtermiņa darba tirgus prognozēšanu. Līdz šim valstī ar šo jautājumu neviens nenodarbojās. Jau tagad tiek veikta uzņēmēju aptauja, ņemot vērā viņu pieprasījumu, Ekonomikas mi-nistrija formulēs to, kā attīstīsies pieprasījums darba tirgū Latvijā pēc konkrētām specialitātēm. Tad taps skaidrs ekonomikas pasūtījums izglītības sistēmā. Pašlaik pastāv pārprodukcija daudzās studentu grupās, kas ir neracionāla valsts budžeta līdzekļu izlietošana. Šis neracionālisms pastāv ne tik daudz augstskolās, kā profesionāli tehniskajās skolās

– Tūrisms Latvijā ir peļņu nesoša nozare, bet cik laukos būtu nepieciešami viesu nami, lai tie nestāvētu tukši? – Kāpēc Latvijā radās lauku viesu nami? Tie radās kā alternatīva, lai paaugstinātu darba ražīgumu lauksaimniecībā. Pašlaik lauksaimniecība var konkurēt, tikai sākot ar 200 hektāriem graudaugu platības. Ne visur Latvijā var izveidot arī viesu mājas. Domāju, ka Olainē neviens tās negribētu veidot. Uzskatu, ka tūrisms attīstīsies. Valsts strādā pie tūrisma plūsmas attīstības izpētes. Secināts, ka lielākais tūrisma tirgus nāk no Japānas. Ja domājam par Ķīnu, kurā ir viens miljards 300 miljoni iedzīvotāju, tad, atvedot kaut vai katru simto ķīnieti uz Latviju, tie jau ir nopietni ienākumi. Runājam ar tūrisma aģentūrām un cenšamies panākt, lai tie tūristi, kas, piemēram, lido no Šanhajas, Tokijas vai Honkongas uz Somiju, pagarinātu savus maršrutus arī uz Tallinu, Rīgu un Viļņu. Ik gadu tūristu skaits Latvijā aug par apmēram 30 līdz 40 procentiem. Tiekoties Cēsīs ar “Žagarkalna” īpašniekiem, teicu, ka, ņemot vērā Cēsu rajona dabas apstākļus, te varētu piedāvāt iespējas veidot atpūtas bāzi citu valstu aktīvajiem pensionāriem. Tūrisma attīstībai būtībā nav robežu.

– Vai pašreizējā nodokļu sistēma nerada draudus valsts ekonomikai?

-Latvijas nodokļu likmes ir viszemākās Eiropas Savienībā. Arī salīdzinot ar mūsu kaimiņvalsti Igauniju. Nodokļu likmēs esam tuvu tam, ka zemākas tās vairs nevar būt. Izņēmums varētu būt iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Turpinot par algu paaugstināšanu, esmu pārliecināts, ka, nedaudz samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no 25 uz 22 procentiem, ir cerība, ka samazināsies aplokšņu algas. Līdz ar to pieaugtu iedzīvotāju ienākuma un sociālā nodokļa maksājumi valstij. Tomēr pastāv robežas, līdz kurām valsts var iet. Ja samazinām iedzīvotāju ienākuma nodokli, tad pašvaldībām pietrūks ienākumu bāzes. Tas nav arī sociāli taisnīgi. Ja pieņemam, ka vienam iedzīvotājam alga ir 500 latu mēnesī, bet otrs pelna tikai iztikas minimumu, un, ja abiem samazina ienākuma nodokli līdz 15 procentiem, tad tas, kurš jau ir bagāts, no šī samazinājuma tikai iegūs, nevis tas, kurš saņem algu iztikas minimuma līmenī.

Esmu runājis ar simtiem uzņēmēju. Viņi labprāt gribētu, lai tiktu samazināts arī sociālais nodoklis, bet valsts to pašlaik nevar atļauties, jo vēlamies indeksēt pensijas. Šogad jau notika ārkārtas pensiju indeksācija, tādēļ sociālajā budžetā nauda ir nepieciešama.

– Kā Latvijā attīstīsies transporta kustība iekšzemē, ja tiek samazināti dzelzceļa pakalpojumi?

– Visstraujāk Latvijā attīstīsies aviotransports. Runājot par dzelzceļa pārvadājumiem, tad Latvija pie sava zemā apdzīvotības blīvuma nevar nodrošināt šo pakalpojumu bez nopietnām valsts subsīdijām, kas nāk no nodokļu maksātāju kabatas. Negribu nevienu mānīt, tādēļ stāstu, kā tas izskatās no valsts ekonomikas viedokļa. Dzelzceļa pakalpojumos rentabli var būt tikai maršruti ap Rīgu, Jelgavu, Tukumu… Tas ir simts kilometru rādiusā ap Rīgu. Nevajadzētu lolot ilūzijas, ka pasažieru vilcieni var strādāt ar peļņu. Alternatīva ir labi auto ceļi. Esmu pārliecināts, ka pasažieru pārvadājumi pa tiem būs krietni efektīgāki nekā pa dzelzceļu. Tas dod arī lielāku izvēles brīvību. Investējot naudu autoceļos, pastāv iespēja izvēlēties – izmantot sabiedrisko transportu vai privāto. Tādēļ ļoti svarīgi ir sakārtot Latvijas ceļus, kas ar Eiropas Savienības finansiālo palīdzību ir jāatrisina. Pierakstījusi Valda Rozenberga

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
17

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
33

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Demisiju birums

09:52
07.04.2024
40

Izskatās, ka uz Latvijas publiskās skatuves šobrīd tāds demisiju biruma laiks. Kamēr mēģināju saprast, kādi iemesli liek amatpersonām demisionēt un kas tomēr palikt krēslā, arī pēdējā skaļāk izskanējusī par pikanto video nodēvētajā skandālā iesaistītais politiķis – Jelgavas novada mērs – atteicies no amata. Un lai gan sākotnēji mērs Madars Lasmanis sacīja, ka viņam nav, par […]

Krievijas politiskā ainava

00:00
06.04.2024
31

Vērojot ziņu plūsmu no Krievijas pēc 22. marta terora akta “Crocus City Hall”, ir redzams, ka varai tas labi noder kara histērijai. Dienu pirms terora akta Kremļa runasvīrs Dmitrijs Pes­kovs paziņoja, ka Krievijā ir karastāvoklis, lai gan līdz tam agresorvalstī vārdu “karš” nedrīkstēja lietot, tika runāts tikai par spec­operāciju. Jau 6. martā ASV publiski brīdināja […]

Paēdis, ne pārēdies, cilvēks ir laimīgs cilvēks

08:49
05.04.2024
25

Lai arī skaitļi, kas raksturo pārtikas atkritumu problēmu, atšķiras pa gadiem un dažādos informācijas avotos, tomēr tie ir iespaidīgi: ir aprēķināts, ka gada laikā viens cilvēks Latvijā atkritumos izmet 75 – 113 kg pārtikas, kam izlietoti 300 – 500 eiro. Protams, visā pasaulē pārtikas atkritumi mērāmi miljardos tonnu, kamēr miljoniem cilvēku nav iespēju pilnvērtīgi paēst […]

Viens solis starp nevarēt un izdarīt

07:59
30.03.2024
36

Dienas kļūst arvien siltākas un saulainākas, arvien vairāk ielās un ceļos redzami arī nūjotāji, skrējēji, riteņbraucēji – cilvēki, kas labprāt pavada laiku ārā, aktīvi izkustoties. Un kā jau ikvienai sabiedrības grupai, arī tiem, kuriem patīk fiziskas nodarbes,veidojas savi joki un leksika, kas saprotama tieši viņiem. Par to pārliecinājos, sociālajos medijos pasekojot skriešanas entuziastiem dažādās pasaules […]

Tautas balss

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
10
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
36
9
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Emocijas pašiem un skatītājiem

08:18
09.04.2024
25
Druva raksta:

“Skatītāju vārdā paldies deju grupas “Viva” vadītājai Ingai Cipei un dejotājām par izcili emocionālo 25 gadu jubilejas koncertu,” ar prieku par pasākumu sacīja cēsniece Maija Ozoliņa.

Sludinājumi