Trešdiena, 17. aprīlis
Vārda dienas: Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Mazākumvaldība spējīga labi strādāt

Druva
23:00
01.05.2006
9

-Tagad esam mazākumvaldība. Man joprojām nav skaidrs, kādēļ partija “Jaunais laiks” tik bezatbildīgi rīkojās, aizejot no valdības.

Iespaidīgākā Saeimas partija izvēlējās sev brīvu vasaru. Tas nav labākais risinājums. Ar šādu rīcību tiek apdraudēta politiskā stabilitāte valstī. Apdraudēta, bet ir novēršama. Domāju, ka politiskā stabilitāte tiks nodrošināta arī Saeimā. Var tikt pieņemti visi nepieciešamie likumi, jo opozīcija Saeimā nav vienota, bet sadrumstalota.

Ceru, ka mazākumvaldība spēs sekmīgi strādāt. Ir jauni ministri aizgājušo vietā, lielākā daļa no viņiem ir profesionāļi. Ar dažiem reģionālo laikrakstu žurnālisti jau tikušies.

Sadalīta Eiropas nauda, galvenie akcenti likti uz izglītību un zinātni. Uz tām jomām, no kurām ir īpaši atkarīgas mūsu attīstības iespējas. Tur slēpjas mūsu galvenie attīstības resursi. Un arī veselības aizsardzībai. Tad seko viss pārējais – ceļi, cita infrastruktūra…

Galvenie valdības darba plusi pērn. Eiropas nauda galvenokārt tika reģioniem, nevis Rīgai un citām lielpilsētām. Būtisks solis sperts darba algu palielināšanā – kultūras un izglītības darbiniekiem, mediķiem, policistiem… Veiksmīga ir sociālo jautājumu risināšana.

Inflācijas prognozes. Algu palielināšana nav būtiskākais inflācijas avots, kā bieži uzskata. Būtiska nozīme ir banku darbībai, aizdevumu un aizņēmumu politikai. Joprojām satrauc apkures un citu komunālo pakalpojumu sadārdzināšanās. Šķiet, ka drīz stabilizēsies naftas produktu cenas, par to liecina situācija Eiropā.

PVN likmes. Mūsu valstīs tās ir noteiktas 90. gadu sākumā. Kopā tā laika būtiskas izmaiņas nav notikušas. Pamata likme ir 18 procenti. Un otra likme ir pieci procenti, kas piemērojama tikai atsevišķos gadījumos. Tiks ieviesta šī likme apkures pakalpojumiem, tas nedaudz atvieglos maksājumu slogu. Citas PVN likmes mūsu valstī nav pieļautas.

Aizgājušo ministru darba vērtējums. Premjers neizteicās par “Jaunā laika” ministru veikumu. Viņi varējuši darbu sekmīgi turpināt, bijušas daudzas labas iestrādes. Ministriem, kuri no valdības aizgāja pirms tam – aizsardzības, iekšlietu, satiksmes – bijuši būtiski trūkumi darbā, kaut premjers nenoliedz viņu veikumu pilnībā.

Lembergs – nākamais premjers? Nav informācijas, vai Ventspils mērs vispār kandidēs Saeimas vēlēšanās. Premjers ar viņu ilgāku laiku neesot ticies, nezinot viņa nodomus un nākotnes ieceres.

Sarunu rezultāti Japānā. Arvien vairāk savas ekonomiskās intereses Japāna no Sibīrijas vērš rietumu virzienā. Japāņu firmām ir iecere celt autorūpnīcas pie Maskavas un Sanktpēterburgas. Latvijas rūpniecībā japāņu kapitāls tieši neienāks, bet mūsu valstij paredzēta starpnieka loma (noliktavas, tranzīts…).

Latvijā veidojas tukšie apvidi. Žurnālisti uzsvēra, ka arvien biežāk veidojas jaunas teritorijas, no kurām jaunie aiziet, vecie izmirst. Dažviet ir desmit un vairāk kilometru apvidi, kur nav neviena iedzīvotāja. Likvidē pasta nodaļas, slēdz veselības punktus, pa pamatskolai, līdzi aiziet iedzīvotāji. Premjers uzskata, ka līdz pat nesenam laikam neveiksmīga bijusi valsts reģionālā politika. Daudzu reģionu attīstībai nav bijusi veltīta vajadzīgā uzmanība. Tāpēc arī jāveido spēcīgas pašvaldības, kas spēs no sava budžeta un Eiropas naudas finansēt ne tikai centru, bet arī nomaļu infrastruktūras attīstību, īpašu vērību veltot ceļiem.

Dzērušie šoferi, kūlas dedzināšana. Žurnālisti uzsvēra, ka dažos rajonos, kaut vairākus gadus par teritoriju apkopšanu jau maksāts, kūlas dedzināšana nav samazinājusies. Premjers teica, ka par teritorijām, kur kūla dedzināta, maksājumu nebūs. Bet varbūt jāpastiprina sodi kūlas dedzinātājiem. Žurnālisti ierosināja pieņemt likumu, kas ļautu sodīt katru zemes īpašnieku, kurš savu teritoriju neappļauj.

Premjers atzina, ka stingrie sodi dzērušajiem šoferiem devuši labus rezultātus drošībai uz ceļiem. Acīmredzot stingri sodi ir būtiski stabilas kārtības ieviešanā.

Muižu pārdošana. Ja pašvaldības nespēj kādu muižu uzturēt kārtībā, ja nav neviena Latvijas pilsoņa, kurš ieinteresēts šīs muižas saglabāšanā, tad labāk pārdot kaut ārzemniekiem, kuri spēj ieguldīt naudu ēku un teritorijas sakopšanā.

Hokeja biļetes skolēniem. A. Kalvītis bijis iniciators nopirkt 20 tūkstošus ieejas biļešu uz hokeja spēlēm un sadalīt tās reģionu skolēniem. Visas skolu valdes ir informētas un vadīs šo biļešu iespējami taisnīgu sadalīšanu, kā arī sekos, lai skolēni tiktu uz šīm spēlēm. Katra biļete tiek pirkta par diviem (nevis 30) latiem. Ieejas biļetes tika pirktas uz spēlēm, kurām nebija interesentu pieprasījuma un visas netika pārdotas. Tāda prakse ir vairākās Eiropas valstīs. Nepareizi ir domāt, ka šai rīcībai ir kāda politiska nokrāsa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
20

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
24

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
26

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
23

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
17
2
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
25
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi