Ceturtdiena, 13. novembris
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņijs, Jevgeņija

Mazajiem zemniekiem – kooperācija

Druva
00:00
15.01.2008
14

Cēsu rajona zemnieku apvienības izpilddirektore

Pērn risināti un aktualizēti dažādi lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumi, tas tiks turpināts arī šogad. Katru mēnesi notiek lauksaimnieku sanāksmes, lai iegūtu un saņemtu aktuālo informāciju, diskutētu, izteiktu priekšlikumus. Pozitīvi arī tas, ka zemnieku apvienības biedri un valdes pārstāvji aktīvi ir ne tikai rajonā, bet piedalās arī darba grupās, sanāksmēs Zemkopības un citās ministrijās, darbojas valsts lauksaimnieku organizācijās.

Jautājumu loks, ko risina zemnieku apvienība, ir ļoti plašs. Pagājušajā gadā zemnieki jautāja par iespējām piesaistīt ražošanai projektu atbalstu, kā izvēlēties kredītnosacījumus, kā gatavoties saimniecību pārbaudēm, kas svarīgi piena lopkopībā, par platībmaksājumu, par nekustamo īpašumu lietām, par lauku iedzīvotāju iniciatīvas veidošanu, kā arī citiem jautājumiem. Zemnieku apvienība sadarbojas ar lauku konsultāciju biroju un citām ar laukiem saistītām institūcijām labāko risinājumu meklēšanai. Notikušas mācības, bijusi pieredzes apmaiņas.

Radikālu izmaiņu darbībā gan nav. Valsts politiku veido politiķi, likumdošanu – ministrijas. Sabiedriskās organizācijas sauc pēc palīdzības grūtībās, mēģina ieteikt risinājumus problēmām. Apvienībai ik dienu tiek piesūtīti jauni Ministru kabineta noteikumi, to grozījumi, par ko steidzami izteicams sabiedrisko organizāciju viedoklis. Piemēram, par dzīvnieku reģistrāciju, atbalsta maksājumiem, barības ražošanu, veterinārām zālēm. Vajadzīgi zinošu praktiķu ieteikumi, tādi rodami apvienības biedru vidū. Dažkārt zemnieku ieteikumi tiek ņemti vērā.

Dzīvē viss ir nedaudz citādi nekā uz papīra. Arī likumdošanas valoda atšķiras no ikdienā lietotās. Zemnieku darba pamatā ir ražošana, ar to saistītās lietas. Kad vēl zemniekam vētīt likumdošanas „graudus”? Lauksaimnieki taču nodrošina valstij pārtiku, tā

radot

arī

sabiedrībai drošību.

Kopš iestājāmies Eiropas Savienībā, lauksaimniekiem ir svarīgi, kāds būs atbalsts, vai tāds, kā citās ES valstīs. Tas saistās arī ar mūsu produktu konkurētspēju.

Svarīgi ir tas, ka decembra beigās Briselē tika apstiprināts Lauku attīstības plāns (LAP). Zemkopības ministrija sākusi informēt lauksaimniekus par to, kā notiks pieteikšanās jauniem maksājumiem. Ir provizorisks plāns, kad kurš pasākums tiks atvērts, pašlaik izsludināta kārtējā pieteikšanās projektiem saimniecību modernizācijai.

Lauksaimnieku priekšlikumi tika iesniegti arī 2007. – 2013. gada lauku attīstības plāna saistībā, jaunajā plānā izmainīta bioloģiskās saimniekošanas atbalsta sistēma, lai veicinātu produkcijas ražošanu, līdz ar to saimnieku ienākumu palielināšanos. Katram svarīgi, lai laukos ienākumu līmenis celtos, lai būtu sakārtota infrastruktūra. Jo labāki ceļi, jo ciešāki sakari, jo lielākas iespējas realizēt saražoto, piedāvāt pakalpojumus.

Ministru kabineta noteikumi daudziem LAP pasākumiem vēl tikai top, lai gan 2007. gads jau ir pagājis. Labā ziņa ir, ka līdzekļu apjoms saglabājas, tomēr sliktā ziņa, ka šo līdzekļu noteikti lauksaimniekiem ir par maz.

Valsts subsīdijas šim gadam Ministru kabinetā vēl nav apstiprinātas. Bēdīgi, ka investīciju tipa atbalsts tajās samazināts. Ļoti cīnījāmies par to, lai zemnieki varētu saņemt kompensāciju par kredītlikmēm, vismaz par četriem procentiem no kopējiem aizdevuma procentiem. Ceram, ka šis atbalsts būs.

Pērn lauksaimniecību, tāpat kā citas nozares, ārkārtīgi ietekmēja inflācija. Tas jūtams būs arī šogad. Atbalsts 2008. gadā nebūs mazāks, taču inflācijas dēļ atbalsta vērtība būs cita. Arī procedūras un kontrole kļūst nopietnāka. Lauksaimnieki novērojuši, tiklīdz atver kādu atbalsta programmu, tā nekavējoties proporcionāli pieaug arī programmā paredzētās materiālu, iekārtu, tehnikas cenas. Tomēr, neskatoties uz inflāciju, rajona lauksaimnieku saimniecībās pērn izdevies paveikt ļoti daudz. Jau iztālēm redzams, ka daudzviet mainījies saimniecību izskats, tās ir sakārtotākas, īstenoti projekti, remontētas un no jauna celtas ēkas, daudzās piena lopkopības saimniecībās uzlabota piena iegūšanas higiēna. Investīcijas un atbalsts ir izmantots gan uzņēmumu attīstībā, gan dzīves līmeņa celšanā, kas ir ļoti svarīgi. Ja cilvēks dzīvo labāk, viņš vairāk var domāt arī par uzņēmuma attīstību.

Šobrīd vērojama saimniecību pārstrukturizācija. Grūtības ir mazajām piena lopkopības saimniecībām. Tur, kur saimnieko piensaimnieku kooperatīvi, saimniecībām ir iespēja ražot pienu un pārdot to, jo kooperatīvi pienu savāc arī no pavisam nelielām saimniecībām. Ja kooperatīvu nav, jāmeklē citi risinājumi. Mazajām saimniecībām ir arī priekšrocības, jo cilvēkus aizvien vairāk interesē produkcija, kas nav plaši pieejama veikalos, kas ir dabiska, ekoloģiska un zināma. Ir saimniecības, kas papildu iesaistījušās tūrismā.

Pastāv uzskats, ja nebūtu Eiropas atbalsta, iespējams, daudz kas jau sen laukos būtu beidzies. Varbūt. Tas lielā mērā ir kā sociālais pabalsts mazām saimniecībām, bet tas ir vajadzīgs, lai lauki būtu apdzīvoti, lai tiktu uzturēta vide. Tomēr drošāk ir paļauties uz ienākumiem no saražotās produkcijas. Būs tik, cik katrs spēs izdarīt. Pierakstījusi Māra Majore-Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
17

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
53
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
28

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
27

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
29

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
29

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Tautas balss

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
15
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
15
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
32
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
27
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Sludinājumi