Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Mācīties glābt dzīvību varam katrs

Iveta Rozentāle
17:53
07.08.2022
22

Elpināšana, sirds netiešās masāžas veikšana – tās ir ļoti būtiskas prasmes, ja vēlamies palīdzēt cilvēkiem, kuri mums līdzās nokļuvuši nelaimē – vai nu pēkšņu veselības problēmu, vai kāda negadījuma dēļ. Šīs prasmes mācāmies autoskolā un arī citviet. Speciālisti iesaka laiku pa laikam iemaņas arī atjaunot, lai izšķirošā brīdī spētu rīkoties visatbilstošāk. Lasot par cilvēkiem, kuri paveikuši gluži neticamo, kritiskās situācijās atdzīvinot līdzcilvēku, aizdomājos, cik daudzi no mums reāli šādu palīdzību spētu sniegt.

Mediķi atgādina, ka tad, kad cietušais neelpo un ir apstājusies sirdsdarbība, viņa dzīvībai izšķiroša ir palīdzība pirmajās minūtēs, tāpēc iznākums var būt atkarīgs no līdzās esošo cilvēku spējas un gatavības to sniegt. Nav tā, ka cilvēkam pilnībā jāatceras, kā palīdzēt, var zvanīt arī uz ārkārtas numuru 113,    dispečers pa tālruni dos norādes, kā palīdzēt cietušajam, kamēr mediķu brigāde ir ceļā. Lai arī vairākkārtīgi esmu mācījusies, kā sniegt pirmo neatliekamo palīdzību, kad vienā no pasākumiem bija iespēja praktizēt savas zināšanas uz speciāla manekena, mediķi joprojām varēja pamācīt, kā labāk turēt rokas, cik ciešam un ātram būt uzspiedienam, lai varētu sasniegt nepieciešamo rezultātu. Tātad arī apgūtas prasmes noteikti var uzlabot.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests jubilejas reizēs pasniedz apbalvojumus ne tikai darbiniekiem, bet arī ar medicīnu nesaistītiem cilvēkiem, kuri spējuši operatīvi reaģēt un glābt bērna vai pieaugušā dzīvību, drosmīgi rīkoties kritiskās situ­ācijās, sniedzot pirmo palīdzību, līdz ierodas neatliekamie. Lasu par tādiem cilvēkiem un apbrīnoju viņu zibenīgo reakciju, spēju neapjukt un rīkoties.
Šogad apbalvojumu saņēma arī sieviete, kura, uzzinot, ka bērns iekritis ūdenī un neelpo, skrienot uz notikuma vietu, mēģinājusi atcerēties atdzīvināšanas algoritmu bērnam, saukusi, lai klātesošie jau elpina, un pieskrienot uzsāka sirds netiešo masāžu, lai nodrošinātu skābekli cietušā smadzenēm un citiem orgāniem. Atbraukušajiem mediķiem par meitenītes dzīvību bija jācīnās vēl vairākas stundas, līdz izdevās atjaunot sirds ritmu un elpošanu. Bet sievieti, kas pratusi mirklī novērtēt situāciju un glābt bērnu, daudzi apbrīnojuši ne tikai par zibenīgo rīcību, bet arī prasmi palīdzēt un reizē atzinuši, ka viņiem būtu trūcis zināšanu, lai to izdarītu.

Gadu gaitā sniegtie apbalvojumi cilvēkiem, kas neatliekamās situācijās glābuši kāda dzīvību, stāsta par pašaizliedzību, uzņēmību un, protams, zināšanām. Piemēram, trīs jaunieši,  pasažieri mašīnā, kas avarēja, jo šoferim bija sākušās pēkšņas veselības problēmas un viņš bija bezsamaņā, neelpoja, nomainot cits citu, veica sirds netiešo masāžu, līdz ieradās mediķu brigāde. Tuvinieku prasme veikt sirds netiešo masāžu izglāba kādu vīrieti, kuram sākās asas sāpes krūtīs, viņš zaudēja samaņu, apstājās sirdsdarbība. Zināšanas, kā palīdzēt dzīvībai bīstamā situācijā, ļāva vecmāmiņai izglābt divgadīgo mazbērnu, kas bija iekritis piemājas dīķi un kuram, kad viņu izvilka no ūdens, nebija dzīvības pazīmju. Vecmāmiņa nekavējoties uzsāka atdzīvināšanas pasākumus, bērns slimnīcā tika nogādāts, jau atguvis samaņu.

Mēs neviens nevēlamies, lai notiktu nelaime. Tajā pašā laikā, lai nelaime neizvērstos par traģēdiju, ļoti svarīgas ir mūsu zināšanas un prasmes. Tas attiecas gan uz pirmās palīdzības sniegšanu, gan prasmēm izkļūt no ugunsgrēka un citām ārkārtas situācijām, kur izšķiroša ir katra minūte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
21

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
26

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
23

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi