Svētdiena, 9. novembris
Vārda dienas: Teodors

Lēmuma pieņemšana nav visatļautība

Druva
23:00
10.04.2008
74

Cēsu rajona tiesas tiesnese

Šodien Rīgā notiek Latvijas Republikas tiesnešu konference, kurā pulcējas valsts tiesneši. Viena no aktuālākajām tēmām ir debates par tiesnešu ētikas komisijas reglamentu un tā apstiprināšanu. Taču, runājot tieši par ētikas jautājumiem, gribu teikt, ka ētiku ir ļoti grūti uzspiest no ārpuses. Neviens no malas nevar piespiest dzīvot ētiski. Ja iekšēji tāds neesi, tad tāds arī nekad nebūsi. Domāju, jau izvēloties jaunos tiesnešus, jāņem vērā raksturojums, kāds ir šis cilvēks. Nekad nebūs tā, ka kāds atnāks strādāt par tiesnesi un pēkšņi kļūs ētisks. Cilvēki tā nemainās. Domāju, ētiskās vērtības ir tādas cilvēka mūža laikā izveidojušās īpašības, ar kurām viņš atšķiras no citiem. Un tā ir lielākā ceļamaize uz šādu atbildīgu amatu, kur cilvēkiem jābūt patiešām daudz kristāltīrākiem nekā citiem. Tiesnesim jābūt labam. Un zem vārda labs, manuprāt, slēpjas vairākas citas īpašības – sirsnīgs, godīgs, taisnīgs un gudrs. Taču patiesībā jāsaka – šobrīd jaunajiem tiesnešiem ir jāiztur ļoti liels konkurss un nopietna atlase, lai viņi šajā amatā tiktu. Domāju, par jaunajiem tiesnešiem sūdzēties nevaram.

Kas attiecas uz kukuļņemšanas jautājumiem, uzskatu, ka tie vienmēr būs aktuāli. Diemžēl jāsaka – cilvēki māk izlikties labāki nekā patiesībā ir. Bet skaidrs viens, nav lielāka pārkāpuma tiesneša amatā par kukuļa ņemšanu. Mēs spriežam taisnu tiesu. Un ir skaidrs, ka tiesnesim pieder liela vara. Bet noteikti jāuzsver, ka lēmuma pieņemšana nav visatļautība. Taču nenoliedzami – valsts mērogā šī tēma ir ļoti aktualizēta. Un arī mēs, strādājot rajona tiesā, pārdzīvojam, ja kolēģi valstī kaut kur šādi izrīkojušies. Tas met ēnu uz visu tieslietu sistēmu. Un vienkāršam cilvēkam ir diezgan objektīvs iemesls domāt, ka arī mēs esam tādi paši. Un tas mūs dara uzmanīgus. Tāpēc cenšamies savu darbu darīt apzinīgi.

Jāatzīst, ka tiesu darbs ik gadu kļūst arī caurspīdīgāks. Tiesu nolēmumi ir publiski un visiem pieejami. Skatāmies katru komatu, katru uzrakstīto vārdu, lai tikai nepārrakstītos vai nepieļautu kādu kļūdu. Pētām, kā līdzīgās lietās lēmuši citi. Patiešām, strādājam ļoti rūpīgi. Man pašai liekas, ka savu darbu daru ļoti labi, bet papildus slodzi un lieku nervozitāti uzliek tas, ka sabiedrībā nemitīgi kāds meklē to melno avi. Pavisam nesen brīvdienās gāju pa ielu, pie manis pienāca kādas lietas dalībniece un uzsāka sarunu. Es skaidroju, ka viņa nevar man uz ielas vienkārši pienākt klāt un sarunāties.

Tā, lūk, mēs visu laiku domājam līdzi, vai pareizi uzvedamies, kā izskatāmies, kā sevi pasniedzam sabiedrībā, vai visi pareizi sapratīs uzrakstīto spriedumu. Taču varu teikt, ka ar laiku katram tiesnesim savā darbā rodas pārliecība. Domāju, pirmos gadus ikviens tiesnesis taustās, bet vēlāk jau darbs aiziet, var strādāt pārliecinoši.

Nenoliegšu, ka tiesneša amatā strādāt ik gadu kļūst arvien grūtāk. Izskatāmo lietu skaits ik gadu pieaug. Šobrīd pavīdējusi doma pāriet uz pilnīgu trīspakāpju tiesas sistēmu. Tas nozīmē, ka izskatāmo lietu materiāli rajona tiesām pieaugs vēl vairāk. Kaut gan to jau jūtam, piemēram, krasi pieaudzis ārpustiesas izskatāmo lietu skaits. Iepriekš gadā izskatījām apmēram 200 šādas lietas, bet šogad šis skaits sasniegts jau trīs mēnešos. Aumaļām nāk arī parādu piedziņas lietas, kas saistītas ar ekonomisko aktivitāti valstī. Cilvēki ņem kredītus, iepērkas līzingā, bet kopējais dzīves līmenis ir diezgan kritisks. Nereti cilvēks nespēj atdot aizņemto naudu un veidojas milzīgi parādi. Ik dienu tiesā ienāk trīs, četras jaunas lietas. Un tas nav maz.

Kādreiz varbūt no malas šķiet – ko tad tiesneši daudz dara. Bet mūsu darbs ir ļoti saspringts. Lēmumi jāpieņem visu laiku. Nav tā, ka izejam no tiesas zāles un nekas vairāk nav jādara. Dažkārt pēc darba dienas aizej mājās tik pārguris, ka neko vairs negribas. Kādreiz vakaros nenāk miegs, jo jādomā par kādas lietas iznākumu.

Un šajā amatā ir jāiemācās darbu neiznest uz mājām. Citādi nebūs spēka strādāt. Bet darbu atvieglo tas, ka esam ļoti saliedēts kolektīvs. Mums ir ļoti koleģiālas attiecības arī ar policiju un prokuratūru. Mēs cienām viņu darbu un viņi mūsējo. Un tas ir svarīgi. Pierakstījusi Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
9

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
15

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
19

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
22

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
26

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Kad žurnālistu drosme ir dzīvības vērtībā

08:15
04.11.2025
21
1

Viesojoties Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā, man bija iespēja redzēt, kā piešķir Dafnes Karuanas Galicijas balvu pētnieciskajiem žurnālistiem. Šogad pirmo reizi no vairākiem simtiem žūrijas izvēlēto desmit finālistu vidū bija arī Latvijas žurnāliste Inga Spriņģe no “Re:Baltica”. Viņa kopā ar kolēģiem no Igaunijas, Vācijas, Austrijas, Šveices pētīja, kā, izmantojot saziņas vietni “Telegram”, tiek vervēti eiropieši, lai […]

Tautas balss

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
5
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
5
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
28
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
27
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
15
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Sludinājumi