Laiks pirms Ziemassvētkiem vienmēr šķitis īpašs – sevišķi jau skolas gados, kad katri svētki un svinamās dienas ieguva sevišķu noskaņu. Pat tagad sarunās ar cilvēkiem ir skaidrs, ka lielākā svētku sajūta vēl joprojām ir rodama nevis lielveikalos vai restorānu izrotātajos skatlogos, bet tieši mācību iestādēs – no bērnudārziem līdz vidusskolām, kur ik sezonu arvien tiek piedomāts pie īpašas gaisotnes radīšanas. Lai arī Ziemassvētkos lielākoties uzsvars uz kristīgo pasauli, tiem pamatā tomēr ir senum senas pagānu paražas un saulgriežu svinēšana.
Kaut laiki mainās, klimats tāpat un nu jau ziemas zābaku vietā pēdējos gados decembrī varam savas ikdienas gaitas izjoņot ar tiem pašiem vecajiem rudens zābaciņiem, mūsu senču ticējumi savu aktualitāti nav zaudējuši. Arvien ir interesanti palasīt, kā tad senāk vēroja dabu, centās paredzēt gaidāmos notikumus un sagatavoties attiecīgiem sezonas laikapstākļiem. Trīs dienas Vilku mēnesī veltītas zvēriem, putniem un zivīm. 9. decembris ir Vilku diena. Ja vilki gaudo un klīst tuvu mājām – būs sals. 10. decembris ir diena, kad zivis nolaižas ūdeņu dibenā un aizmieg. Arī lācis migā aizmieg ziemas miegā, bet alnis atbrīvojas no vecajiem ragiem. 11. decembrī ir Putnu diena. Ja žagata vai sīlis sauc, tad jāiet līdzi, jo tevi gaida laimīgs pārsteigums. Lūk, ne vienmēr viss, kas saistīts ar šiem putniem, ir kaut kas nelāgs, kā dažkārt vēsta parunas. Žagata zina, kur laime slēpjas. Uz nedēļas beigām, 13.decembrī, ir Lūcijas. Sākot ar Lūciju, diena kļūst jau par vienu vistas nagu garāka. Citviet saka – par gaiļa dziedājuma laiku.
Mūsu senči ticēja, ka arī visiem labi zināmie vilkači uz sapulci ellē dodas trīsreiz gadā: Vasarsvētkos, Jāņos un Lūcijās. Lūk, kā. Pie tam, vismaz senāk, Lūcijas rīts bez sniega un nokrišņiem rādīja, ka viss decembris būs tieši tāds – bez sniega, sauss, saulains. Bet, ja šajā dienā ir sniegs, putenis, slapjdraņķis, tad jārēķinās, ka rudens zābaciņus nāksies vien nolikt ziemas guļā līdz pavasarim. Un vēl dažas dienas vēlāk, 17.decembrī, ir Melnā kraukļa diena. Šis nepamatoti ar nelaimēm un nepatikšanām saistītais skaistais putns pirms Ziemassvētkiem rāda, kāda ziema būs turpmāk. Ja melnie skaistuļi lido pāros, tad stindzinošas ziemas nebūs, bieži būs daudz atkušņu. Par stipru ziemu vēsta skumīgs vientulīgs krauklītis, kas 17. decembrī pirms saules rieta lido ziemeļu virzienā, bēdīgi saukdams pēc saviem draugiem.
Lai nebūtu jāsūdzas, ka latviskā dzīvesziņa izmirst, ka visi jaunie tikai “skrien pēc rietumu modes” un vairs pat nejaudā lasīt latviešu lielmeistaru garadarbus oriģinālvalodā, turpināsim arī paši ikdienā reizi pa reizei ievīt kādu mūsu senču tradīciju: vai nu Lūcijās vakara apgaitā lūkojot kādu vilkaci, vai pasveicinot vientuļo krauklīti bezlapaina ozolkoka galotnē.
Komentāri