Sestdiena, 26. aprīlis
Vārda dienas: Alīna, Sandris, Rūsiņš

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

Andris Vanadziņš
09:19
07.04.2025
69
Andrisvanadzins

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, un, plati smaidot, paziņot – mīļie laucinieki, lai jums dzīve pārāk rožaina neliktos, mēs te jums apkārt sabūvēsim betona stabus ar propelleriem! Jūs, protams, varat iebilst, bet visi dokumenti mums jau ir kārtībā.

Amatas puses pagastu iedzīvotāju protesti pret vēja parku būvniecības ieceri vēl tikai vēršas plašumā, bet cits attīstītājs “Vindr Latvia” nesen kā noslēdzis apbūves tiesību līgumu ar “Latvijas valsts mežiem” (LVM) par vēl viena vēja parka būvniecību plašās Cēsu novada teritorijās. Iedzīvotāji un pašvaldība par to uzzina vien tad, kad izsoles jau notikušas un visi papīri parakstīti.

Saprotams, ka projektiem, kuros vīd simtu miljonu apgrozīšana, ir daudz draugu. LVM vēja parku būvētājiem ātri novērtējuši un dāsni atvēlējuši 350 tūkstošus hektāru mežu zemes, kas cita starpā ir Latvijas iedzīvotāju kopīgs īpašums. Klimata un enerģētikas ministrija valsts iestādei pārsteidzoši ātrā tempā sagatavojusi grozījumus likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, un valdība to atbalsta.    Piesedzoties ar lozungu – mazināsim birokrātiju -, grozījumi paredz vēl vairāk ierobežot iedzīvotāju un pašvaldību iespējas ietekmēt šādu projektu virzību.

Tas, kāpēc LVM priekšnieks Putniņš un enerģētikas ministrs Melnis tā sviedriem vaigā nopūlas, ritinot sarkano paklāju vēja parku investoru priekšā, ir interesants jautājums. Iespējams, abi    vienkārši lieto uzturā dzērienu “Red Bull”, kas    tik ļoti ceļ spārnos, ka 260 metrus slaidās vēja turbīnas viņiem akurāt sanāk acu un rūpju rievas augstumā.    Bet varbūt entuziasmu raisa kādas citas spridzīgas, bet aizliegtā dopinga sarakstā iekļautas vielas. Jo, ja pēc Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina teiktā uz 600 miljonu vēju naudas apgūšanu braši pretendē firma ar trīs tūkstošu eiro kapitālu…, nav grūti uzminēt, kāds OIK-2 vējš pūš šādu attīstītāju burās.

Un kur tad vēl publisko tēlu mālētāji ar vēstījumu, cik zaļa, lēta un auglīga būs Latvijas mežos sastutēto betona monstru enerģija. Šķiet, nopietni sabiedrisko attiecību profesionāļi rūpēs par savu reputāciju šajā avantūrā nav iesaistījušies un izpaudies otrais ešelons ar visai pieticīgu izdomu. Ja sabiedrībai mēģina iebarot primitīvu pastāstu par nabadzībā grimstošiem, aizaugušiem laukiem, kur vēl pārpalikušie iezemieši sēd bez darba un pusbadā uz savu pussabrukušo māju lieveņiem lād progresa nesējus, kuri gatavi šo posta ainu brīnišķīgi pārvērst ar laimes lāci vēja turbīnas izskatā…

Vienīgais, ko šādi teksti ticami parāda, ir to autoru augstprātība un pieticīgās spriestspējas. Malā nestāv arī daži mediji, kas sevi dēvē par īstenajiem patiesības dobes kopējiem, čakli atmaskojot tos, kas maldu ceļos nonākuši, bažījās par zemas frekvences skaņu un mikroplastmasas nokrišņu ietekmi uz cilvēku, zvēru un augu veselību. No Šeišelu salu kūrortā nejauši sastaptiem britu zinātniekiem patiesības kareivji saņēmuši neapstrīdamus pierādījumus tam, ka no vēju rotoru spārniem, tiem rotaļīgi griežoties, izdalās debesmanna, tālab apkārtējiem iedzīvotājiem atliek vien sameklēt labi lielu karoti un vadīt savas dienas betona stabu pakājē, bēdu nepazīstot.

Ne tikai Nītaures, Skujenes, Zaubes un Amatas pagasta iedzīvotāji, bet arī citviet Latvijā cilvēki apvienojas un vēršas pret industriālajiem vēja parkiem. Izveidota kopienu apvienība “Drosme darīt”, kas iestājas par ilgtspējīgu valsts enerģētikas attīstību, saglabājot Latvijas dabas un kultūras vērtības un veselīgu dzīves vidi. Apvienības valdes loceklis, Zaubes lielsaimnieks Kaspars Bokta pauž, ka industriālajiem vēja parkiem atvēlētajās teritorijās valstī pieteiktajos projektos paredzēts uzstādīt līdz pat diviem tūkstošiem 250 metrus augstas vēja elektrostacijas. To kopējā jauda piecas līdz sešas reizes pārsniegs elektrības patēriņu mūsu valstī.    Tātad ārvalstu investori pelnīs, eksportējot vēja enerģiju, bet mums tiks vien sakropļota ainava un izpostīta dzīves vide lauku iedzīvotājiem?

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Laikam tikai šķiet pašsaprotami

08:15
26.04.2025
5

Nedēļas nogale kalendāros ierakstīta talkošanai. Jau astoņpadsmito gadu tūkstoši cilvēku pilsētās, pagastos kopā strādās, lai Latvija kļūtu tīrāka. Pēdējos gados gan talkās ne tikai vāc atkritumus, tiek arī stādīts, atjaunots. Gatavojoties jau ikgadējai Lielajai talkai, tās organizatore Vita Jaunzeme ierosinājusi un mudina atbalstīt, ka talkas reizē kā vēsturisku un atraktīvu mūsdienu tradīciju iekļauj Latvijas Nemateriālā […]

Ainava pēc Lieldienām

07:27
26.04.2025
19

Lieldienas aizvadītas, Krievijas solītā uguns pārtraukšana Lieldienās izrādījušies klaji meli. Uzbrukumi un uzlidojumi no Krievijas Ukrainai turpinājās un turpinās. Turpinās arī ASV prezidenta Donalda Trampa centieni kļūt par miera nesēju. Dažādajos prezidenta un viņa administrācijas paziņojumos bieži izskan piedāvājums atdot gan Krimu, gan citas Ukrainas okupētās teritorijas Krievijai. Tiesa gan, ik pa brīdim izskan arī […]

Esam kultūras baudītāji

14:27
22.04.2025
23

Latvieši ir kultūras baudītāji, tas zināms izsenis. Arī šajā “Druvas” numurā esam rakstījuši par dažādiem, turklāt kupli apmeklētiem kultūras pasākumiem. Kad lasīju “Kultūras aktivitātes barometrs 2024” rezultātus, uzreiz iztēlojos arī mūsu novadniekus, jo šķita, tas rakstīts tieši par mums. Proti, jaunākais pētījums apliecina, ka kultūras patēriņš Latvijā palielinās. To, ka pēc pandēmijas pasākumus sāk apmeklēt […]

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
57

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
49

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
57

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Tautas balss

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
12
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
13
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
15
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Kaimiņu suns izkašņā puķes

15:07
23.04.2025
24
Lasītāja raksta:

“Ko darīt, ja kaimiņa suns izposta puķu dobi? Vai tiešām jāiet žēloties policijai? Lielais suns ieskrēja manā dārzā, izrakņāja pavasara puķes. Dzīvnieks jau nav vainīgs, bet bāru gan to un dzinu prom. Bet ko darīt ar suņa saimniekiem? Laikam muļķīgi bārt, viņi taču paši saprot, ka nedrīkst laist sunim skriet bez pavadas,” bēdās dalījās lasītāja.

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
26
21
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Sludinājumi