Trešdiena, 11. septembris
Vārda dienas: Jausma, Albertīne

Kurai pasakai ticēt

Sarmīte Feldmane
05:55
21.09.2022
6

Saeimas vēlēšanas sākas jau nākamnedēļ, kad varēs nobalsot iepriekš jeb kā tagad saka – atstāt balsi glabāšanā, bet 1.oktobrī Latvijai lielās izvēles diena. Laika vēl it kā daudz, taču ne tiem, kuri maldās starp partijām, neatrodot kādus solījumus, uzticamu cilvēku listē vai klausoties priekšvēlēšanu debates.

Televīzijā, radio potenciālie Saeimas deputāti, valdības vadītāji, ministri tik gudri spriež par visiem jautājumiem, ka maz ko var saprast. Tikai to, ka katrs sīkums ir globāls, kā droši vien arī ir, un mums jāpārņem tās vai citas valsts pieredze, kas ir jau novēloti. Tad sākas nedarītāju meklēšana, sapņu un veiksmīgo valstu Somijas, Igaunijas un vēl citu piemēru minēšana.

Jā, situāciju visās jomās, arī emocionāli, ietekmē energokrīze pasaulē. Var tikai apbrīnot, cik gudri tās risinātāji ir mūsu vidū. Patiesi, ja viņi tiktu pie valdīšanas, ne tikai galvas ripotu nedarītājiem un neprašām, un, protams, sava labuma meklētājiem un citu ietekmētajiem, bet viss mainītos ikkatra cilvēka dzīvē. Tā kļūtu rožaina.

Vai saukt priekšvēlēšanu diskusijas par pasaciņām pirms gulētiešanas? Var arī tā. Katrs tajās var kļūt par varoni, kurš iegūst princesi un karaļvalsti. Dažam tā ir lielāka pensija un alga, citam lētāka elektrība, dzīvoklis un preces veikalos. Pasakām taču gribas ticēt, jo brīnumi notiek. Bet, ja dota iespēja izvēlēties vienu pasaku no 19, kura būs tā, kuras beigas gribas pašam piedzīvot? Jā, katrai pasakai ir savs stāstnieks, kas TV ekrānos, radio, interneta portālos mēģina iespējami skaistā latviešu valodā klāstīt par saulaino tāli, kuru viņu vadībā sasniegsim un būsim laimīgi.

Cilvēks radīts kā domājoša radība. Viņa prāts prot svērt un mērīt ne tikai kilogramus un litrus, bet arī reālo dzīvi un pasaku sižetos notiekošo. Nav vairs vēlētājs tik neizglītots, ka nesaprastu, kur solījumi izkusīs kā sniegs pirmajā saulē, kur tiem dziļš pamats kā Gaujas atvaram. Bet vienalga, kā saprast, kurai pasakai ticēt? Var jau runāt par kritisko domāšanu, medijpratību un vēl citām gudrām lietām, bet cilvēkam taču gribas kaut kam patiesi ticēt, uz kādu paļauties.

Partijas tērē simtiem tūkstošus eiro reklāmai, lai atainotu to nākotnes dzīvi Latvijā, kādu paši redz. Ekrānos kaut ko par to stāsta. Arī cits par citu. Saprotams, lai kāds būtu labs, kādam jābūt sliktam. Un te vēlētājs apmulst. Braucot pa ceļiem un šosejām, ceļmalās kā noklīduši no sava ganāmpulka no lielformāta plakātiem uz stabiem noraugās paš­apzinīgas sievas un vīri – stingru skatu, mirdzošām acīm. Visi tik vienādi! Vien dažs jaunāks, citam sirmums matos, lielākoties starp diviem kungiem dāma, bet, ja partijai svarīgs cilvēks – plakātā attēlots vērienīgāk un viens. Lai citi neaizēno jeb nejauc vēlētājiem galvas.

Atliek vien secināt, ka reklāmistiem pietrūcis izdomas. Tāpat arī video sižetos televīzijā. Nekā tāda, kas piesaistītu uzmanību, izsistu no ikdienas rutīnas domām un problēmām.

Tā nu vēlētājs maldās starp pasaku sižetiem, varoņu portretu galerijā mēģinot izraudzīties īsto, jo, ja kļūdīsies, četrus gadus cietīs.

Skaidrs viens – neatkarīgi no tā, cik vēlētāju aizies uz vēlēšanām, Saeimu ievēlēs. Tāpat kā arī tas, ka nākamajā dienā kāds zūdīsies, ka ievēlēti nepareizie.

Līdz vēlēšanu dienai nudien nav tālu, bet, ja veiktu aptauju, kad būs Saeimas vēlēšanas, pieļauju, ka netrūks tādu, kuri nezina. Protams, protams, visa informācija ir pieejama. Kā viedokli pauda kāda Cēsu novada iedzīvotāja – kur būs iecirknis, kad varēs balsot, nezinu, jo pašvaldības avīzē nebija. Kaimiņiene pirmdien ieskatījusies arī novada un apvienības mājaslapā – nekā. Iedzīvotāja secināja, ka viņas balsi jau nevajag, jo katrai partijai savs elektorāts, burbulis, kas saņem informāciju, kurā cits citu slavē. Ja neesi nevienā, sēdi mājās nezinošs. Vai tad par Saeimas vēlēšanu norises nodrošināšanu nav atbildīgas pašvaldības? Pro­tams, cik valsts iedod naudas. Bet tomēr iedzīvotājus vajadzētu informēt. Kam? Partijām, valsts institūcijām, pašvaldībai?

Vienam patīk brīnumpasakas, citam par dzīvniekiem, vēl kādam latviešiem populārās par mācītājiem. Diemžēl bieži vien to, vai pasaka patīk, nosaka nevis tās sižets, bet stāstnieka talants.

Latvija izvēlas. Katrs nododam savu balsošanas biļetenu, ticot, uzticoties, ka valsts būs drošās rokās, ka tās līderi nedarīs kaunu, būs gana gudri.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Domas, kuras nav vērts domāt    

10:34
07.09.2024
23

Labāk nedomāt, kas zin, ko izdomāsi – kur vēl gudrāku padomu. Īpaši jau piektdienā, kad plāni piebāzuši galvu un nav saprotams, kur skriet, ko ķert, ko nedarīt. Viedi ļaudis tādās situ­ācijās iesaka nomierināties, dziļi elpot, doties pastaigā, paklausīties mūziku un, protams, palasīt viņu padomus. Ko tad īsti – elpot, lasīt, kaut kur, nezin kur iet […]

Prasme pastāstīt

10:33
07.09.2024
27

Kopš brīža, kad Latvijas sabiedrība uzzināja par plānu pārdot stratēģiskam investoram nacionālo lidsabiedrību “air Baltic”, nerimst publiskas diskusijas un izskan visdažādākie apgalvojumi. Kādēļ valsts sev atstās vien ceturto daļu kompānijas akciju? Vai tas, ka lidsabiedrību pārdod, ir sekas tam, ka tā tikusi nepareizi vadīta un savulaik pieņemti nepareizi lēmumi? Vai varbūt finanšu problēmas ir izveidojušās […]

Satraukumi, kas risināmi, un tie, kas nerimst

13:24
04.09.2024
82

Kaut man ir divas jaunkundzes, kurām šonedēļ sākas skolas gaitas un augusta izskaņā viss bijis par un ap jauno mācību gadu, kas vecākiem ir zināms nervus kutinošs un izdevumiem bagāts laiks, šoreiz to uztvēru mierīgāk. Pārrunājot ar bērniem, ka cenu kāpums ir jūtams visur, ir jāmācās ekonomēt, saprātīgāk tērēties un ka varbūt katru gadu nevajag, […]

Turpinājums gladiolas kātā

13:24
03.09.2024
35
2

Skolas laika sākuma noskaņa ar gaidu, satraukuma, lielu cerību un mazas neziņas izjūtu kokteili, kas rotāts    raibiem puķu pušķiem, sajūtama tālu aiz 2.septembra    svinīgo sanākšanu zālēm un laukumiem.    Šis virpulis ievelk teju ikvienu, jo skolas laiks nav tikai stāsts par kāpšanu zinību kalnā, jaunām kompetencēm, iemaņām, sekmēm vai nesekmību. Tas ir arī […]

Tirgus. Mūžsens, bet vienmēr jauns

11:32
03.09.2024
41

Ko ejam pirkt tirgū? Zemeņu laikā zemenes, gurķu laikā gurķus, ābolu laikā ābolus. Tieši to, ko gribam svaigu, tikko vāktu, to, ko nevar nopirkt lielveikalos. Tad nāk cits īpašais – zemnieka saimniecībā vai mājražotāja virtuvē gatavotas desas, kūpināta gaļa un citas gardas lietas, kas atšķiras no tā, ko ražo rūpnieciski. Tas ir tieši tas, ar […]

Atradumi no pagātnes. Uz papīra rakstītas vēstules

11:31
03.09.2024
55

Nekas šajā pasaulē nepazūd, bet pārvēršas un bieži vien, ja pazaudēts, atrodas. Un atradumi mēdz būt visdažādākie, bet šoreiz par vēstulēm. Ne tām, kuras saņemam e-pastā vai mazām ziņām telefonā, bet ar roku rakstītām uz papīra. Jā, vēstules glabājas tik ilgi, cik ilgi kāds tās neizmet, nesadedzina. Taču vēl ir vēstules, kuras, romantikas vai izmisuma […]

Tautas balss

Dalās ar āboliem

10:36
06.09.2024
24
O. raksta:

“Cēsīs, Rīgas ielā, pie vienas mājas katru dienu izlikta kastīte ar āboliem, lai cienājas, kas grib. Paldies dāsnajiem saimniekiem,” pateicās O.

Izglītība ir pats svarīgākais

10:36
06.09.2024
23
Mudīte Bērziņa no Drabešiem raksta:

“Esmu redzes invalīde, tāpēc dzīvē daudz ko nevarēju darīt. Taču tagad visiem bērniem tiek dotas iespējas, par visiem rūpējas un gādā. Vēlu, lai katrs bērns un jaunietis, sākot jauno skolas gadu, atceras, cik svarīgi ir mācīties. Jābūt neatlaidīgiem un cītīgiem, jo nekas nav tik nozīmīgs kā izglītība! Tikai tā paver ceļus,” sacīja Mudīte Bērziņa no […]

Gājēju pāreju krāsojums drošībai

11:35
03.09.2024
34
Lasītāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs pirms mācību gada ielās atjauno gājēju pāreju apzīmējumus. Vietējiem autobraucējiem gan vajadzētu zināt, kur gājējiem priekšroka, bet ne visi to ievēro. Izskatās, dažs nepamana vai negrib pamanīt, ka gājējs jau gandrīz ir uz pārejas, auto neaptur, turpina braukt. Nākamajā pirmdienā ielas būs pilnas skolēniem, jācer, koši baltie apzīmējumi šoferiem atgādinās, kur jābremzē […]

Svētki viduslaiku noskaņā

11:34
03.09.2024
19
Cēsniece raksta:

“Paldies par skaistajiem Lielstraupes pils svētkiem, kur netrūka ne kvalitatīvas mūzikas, ne mākslas meistarklašu. Interesants bija restauratoru stāstījums par darbiem pils atjaunošanā. Bija arī jauks tirdziņš, kur varēja gan nopirkt dārza veltes, gan pamieloties ar gardiem kārumiem. Rīkotāji bija parūpējušies, lai visiem būtu interesanti baudīt viduslaiku noskaņu,” par pagājušās nedēļas pasākumu priecājās cēsniece.

Vēsturi zināt svarīgi

11:34
03.09.2024
27
Vecmāmiņa O. raksta:

“Labi, ka tagad skolās vēs­turi mācīs kā atsevišķu priekšmetu, citādi tāds juceklis vien bija. Tā spriedu, skatoties, ko mācās mazmeita. Taču nevajadzētu iekrist otrā bedrē, kad bērniem liek zināt datumu katram notikumam, kas risinājies pirms simtiem gadu, un iesaistīto personu vārdus. Man liekas, tā bērnu var pavisam aizbaidīt no vēstures. Vai tiešām jāzina katrs bīskaps, […]

Sludinājumi