Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Kristus dzimšanas dienas svētkos

Druva
00:00
23.12.2008
5

Raunas, Dzērbenes, Drustu ev. lut. draudžu mācītājs

Klāt laiks, kad kā ik gadu varam svinēt un atcerēties Jēzus Kristus dzimšanas dienas svētkus. Kā vienā no Ziemassvētku dziesmām dziedam: „Katru gad' no jauna Kristus bērniņš nāk…”

Ziemassvētki daudziem jo daudziem ir gada vismīļākie svētki un tiek gaidīti ar īpašu prieku un sajūsmu. Mūsu platuma grādos svētkiem īpašu papildinājumu sniedz ziema, sniegs, kas Salatēva jeb Ziemassvētku vecīša burvību un dāvināšanas prieku dara vēl teiksmaināku. Vēl varētu pieminēt neiztrūkstošo eglīti, piparkūkas un citus atribūtus.

Tomēr kas tas ir par pievilkšanas spēku, kas tik daudziem Ziemassvētkos liek apmeklēt īpašos Ziemassvētku dievkalpojumus Kristīgajā Baznīcā? Versiju jau ir daudz, sākot no īpašās Ziemassvētku burvības un „auras” dievkalpojumā līdz pat tam, ka tas daudziem nav nekāds dievkalpojums, bet modes lieta. Taču lai nu tas paliek katra paša ziņā, ne visā ir iespējams iedziļināties un visu saprast!

Pirmkārt, Ziemassvētki ir laiks, kad Kristīgā Baznīcā ir pieņemts svinēt Kristus dzimšanas dienu. Daudziem tas ir piedauzības akmens, jo Kristus drīzāk varētu būt dzimis vairāk uz pavasara pusi, kā to secina daudzi Bībeles pētnieki. Svarīgākais tomēr ir pats dzimšanas fakts, jo visus datumus un mēnešus ne vienmēr varam precīzi konstatēt. Nesen svinējām Latvijas 90 gadu jubileju, bet cik mēs katrs zinām, kā tas notika, kuri bija tie svarīgākie datumi, notikumi, kurus būtu svarīgi katram zināt saistībā ar valsts dibināšanu? Pats svarīgākais tomēr ir fakts, ka Latvija ir dibināta un ieguvusi savu valstiskumu. Savukārt Kristus dzimis ir jau gandrīz pirms 2008 gadiem. Cik Bībele dod mums zināt un saprast, tā arī ir. Cik Dievs vēlējies, lai mēs zinām, tas tur ir atklāts.

Otrkārt, pats Dievs ir ienācis šajā pasaulē kā Cilvēks, ar lielo burtu, tāpēc ka Viņš bija svēts, tīrs, dievišķs cilvēks. Viņš ienāca un izdzīvoja cilvēka dzīves gājumu, sākot ar piedzimšanu un beidzot ar nāvi, protams, visu Viņa dzīves ceļu pavadīja dažādas brīnumainas situācijas un notikumi, kuri ir aprakstīti Bībelē. Viens no brīnumiem ir Dieva kā cilvēka piedzimšana no jaunavas Marijas. Tāpēc Ziemassvētkos, Kristus kā bērniņa piedzimšanu svinot, ir svarīgi atcerēties Mariju. Viņa bija cilvēks, no kura varam mācīties tādu arhaisku, – novecojušu īpašību kā pazemība. Viņa pazemojās zem Visuvarenā rokas un atdeva visu sevi, ļaujot caur sevi piedzimt Dieva Dēlam. Ļoti iespējams, ka mūsu laiku daudzas problēmas ir rezultāts tam, ka pasaule ir galīgi aizmirsusi to, kas ir pazemība. Visiem ir tiesības, visi grib taisīt straujas karjeras, visi grib būt galvenie un noteicēji … Varam tikai minēt, kas būtu noticis, ja Jaunava Marija atteiktos dzemdēt Dieva Dēlu, jo viņai sava karjera, sava dzīve, un tad vēl jāpārvar

dzemdību sāpes, bažas par lieku muti ģimenē, kas jāuztur, jāskolo. Un galu galā, kurš par to visu maksās? Dievs?

Ziemassvētku dziesmas vārdi skan : ”…pie mums zemē ļaunā, un mūs svētīt sāk.” To dara Kristus bērniņš. Visos laikos cilvēkiem ir bijuši jāpiedzīvo kādi satricinājumi, jāsastop kādas bēdas. Šīgada Ziemassvētki

un gadumija daudziem, ne tikai Latvijā, ir laiks, kad ir grūti atrast iemeslu priecāties un svinēt. Bet der atcerēties, ko saka Kristus: ”Pasaulē jums ir bēdas, bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis.” Tā arī ir, pasaule vienmēr ir bijusi mainīga un nepastāvīga, te it kā augšā, te jau atkal lejā. Tādēļ jau Kristus ir nācis, lai cilvēkam šajā grēcīgajā pasaulē dotu Ticību, Cerību, Mīlestību. Kristus katram cilvēkam ir droša cerība ceļā uz rītdienu, par spīti visām bēdām un grūtībām. Lai piepildās šīs jaukās Ziemassvētku dziesmas vārdi: „Nāk Viņš katrā mājā Savā godībā; Stiprina, kad vāja Mūsu ticība.” Sagatavojusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
21

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
27

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
23

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
33
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi