Pirmdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

Kristus dzimšanas dienas svētkos

Druva
00:00
23.12.2008
5

Raunas, Dzērbenes, Drustu ev. lut. draudžu mācītājs

Klāt laiks, kad kā ik gadu varam svinēt un atcerēties Jēzus Kristus dzimšanas dienas svētkus. Kā vienā no Ziemassvētku dziesmām dziedam: „Katru gad' no jauna Kristus bērniņš nāk…”

Ziemassvētki daudziem jo daudziem ir gada vismīļākie svētki un tiek gaidīti ar īpašu prieku un sajūsmu. Mūsu platuma grādos svētkiem īpašu papildinājumu sniedz ziema, sniegs, kas Salatēva jeb Ziemassvētku vecīša burvību un dāvināšanas prieku dara vēl teiksmaināku. Vēl varētu pieminēt neiztrūkstošo eglīti, piparkūkas un citus atribūtus.

Tomēr kas tas ir par pievilkšanas spēku, kas tik daudziem Ziemassvētkos liek apmeklēt īpašos Ziemassvētku dievkalpojumus Kristīgajā Baznīcā? Versiju jau ir daudz, sākot no īpašās Ziemassvētku burvības un „auras” dievkalpojumā līdz pat tam, ka tas daudziem nav nekāds dievkalpojums, bet modes lieta. Taču lai nu tas paliek katra paša ziņā, ne visā ir iespējams iedziļināties un visu saprast!

Pirmkārt, Ziemassvētki ir laiks, kad Kristīgā Baznīcā ir pieņemts svinēt Kristus dzimšanas dienu. Daudziem tas ir piedauzības akmens, jo Kristus drīzāk varētu būt dzimis vairāk uz pavasara pusi, kā to secina daudzi Bībeles pētnieki. Svarīgākais tomēr ir pats dzimšanas fakts, jo visus datumus un mēnešus ne vienmēr varam precīzi konstatēt. Nesen svinējām Latvijas 90 gadu jubileju, bet cik mēs katrs zinām, kā tas notika, kuri bija tie svarīgākie datumi, notikumi, kurus būtu svarīgi katram zināt saistībā ar valsts dibināšanu? Pats svarīgākais tomēr ir fakts, ka Latvija ir dibināta un ieguvusi savu valstiskumu. Savukārt Kristus dzimis ir jau gandrīz pirms 2008 gadiem. Cik Bībele dod mums zināt un saprast, tā arī ir. Cik Dievs vēlējies, lai mēs zinām, tas tur ir atklāts.

Otrkārt, pats Dievs ir ienācis šajā pasaulē kā Cilvēks, ar lielo burtu, tāpēc ka Viņš bija svēts, tīrs, dievišķs cilvēks. Viņš ienāca un izdzīvoja cilvēka dzīves gājumu, sākot ar piedzimšanu un beidzot ar nāvi, protams, visu Viņa dzīves ceļu pavadīja dažādas brīnumainas situācijas un notikumi, kuri ir aprakstīti Bībelē. Viens no brīnumiem ir Dieva kā cilvēka piedzimšana no jaunavas Marijas. Tāpēc Ziemassvētkos, Kristus kā bērniņa piedzimšanu svinot, ir svarīgi atcerēties Mariju. Viņa bija cilvēks, no kura varam mācīties tādu arhaisku, – novecojušu īpašību kā pazemība. Viņa pazemojās zem Visuvarenā rokas un atdeva visu sevi, ļaujot caur sevi piedzimt Dieva Dēlam. Ļoti iespējams, ka mūsu laiku daudzas problēmas ir rezultāts tam, ka pasaule ir galīgi aizmirsusi to, kas ir pazemība. Visiem ir tiesības, visi grib taisīt straujas karjeras, visi grib būt galvenie un noteicēji … Varam tikai minēt, kas būtu noticis, ja Jaunava Marija atteiktos dzemdēt Dieva Dēlu, jo viņai sava karjera, sava dzīve, un tad vēl jāpārvar

dzemdību sāpes, bažas par lieku muti ģimenē, kas jāuztur, jāskolo. Un galu galā, kurš par to visu maksās? Dievs?

Ziemassvētku dziesmas vārdi skan : ”…pie mums zemē ļaunā, un mūs svētīt sāk.” To dara Kristus bērniņš. Visos laikos cilvēkiem ir bijuši jāpiedzīvo kādi satricinājumi, jāsastop kādas bēdas. Šīgada Ziemassvētki

un gadumija daudziem, ne tikai Latvijā, ir laiks, kad ir grūti atrast iemeslu priecāties un svinēt. Bet der atcerēties, ko saka Kristus: ”Pasaulē jums ir bēdas, bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis.” Tā arī ir, pasaule vienmēr ir bijusi mainīga un nepastāvīga, te it kā augšā, te jau atkal lejā. Tādēļ jau Kristus ir nācis, lai cilvēkam šajā grēcīgajā pasaulē dotu Ticību, Cerību, Mīlestību. Kristus katram cilvēkam ir droša cerība ceļā uz rītdienu, par spīti visām bēdām un grūtībām. Lai piepildās šīs jaukās Ziemassvētku dziesmas vārdi: „Nāk Viņš katrā mājā Savā godībā; Stiprina, kad vāja Mūsu ticība.” Sagatavojusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
31

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
20

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
415

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
65

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Ziloni nepataisīt par mušu

21:56
13.06.2024
33

Pēdējos gados, kopš teju ik dienu dzirdam ziņas un viedokļus par to, kas notiek Eiropas dienivaustrumos- Ukrainā, daudz ideju, ierosmju un iniciatīvu atskan arī saistībā ar militāro izglītotību. Tostarp par šīs jomas integrēšanu mācību programmās, ar to domājot dot jauniešiem un bērniem zināmu izpratni, kas notiek, ja patiešām pienāk stunda “X”. Kādu laiku, tieši pēc […]

Dāvināt vai nedāvināt

13:05
11.06.2024
30

Ap izlaidumu laiku sabiedrībā atkal skaļāk uzvirmo jautājums, vai pedagogiem un izglītības iestādei kā pateicība par bērnu izglītošanu ir jāpa­sniedz dāvana. Jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gadā, stājās spēkā Tiesībsarga ierosinātie grozījumi Izglītības likumā, kas regulē mācību līdzekļu finansēšanas jautājumu. Tas bija brīdis, kad audzinātāji atteicās no naudas vākšanas klases fondam, paskaidrojot, ka […]

Tautas balss

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
19
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
28
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
20
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
33
1
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Neieklausās iedzīvotājos

13:05
07.06.2024
80
2
Cēsniece Z. raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvā” Annas Kolas viedokli par Cēsu Vienības laukumu. Ne jau viņa vienīgā domā, kā iekārtojums nav pievilcīgs, bet nav jēgas neko teikt. Domē domā, ka tikai viņi saprot, kā labi un pareizi. Man arī šķiet, ka mūsu senajai pilsētai nepiederas ne tie soliņi, ne daudzie karogi. Tāpat joprojām nesaprotu, kāpēc bija jānoņem soliņi, […]

Sludinājumi