31.oktobris daudziem jo daudziem, īpaši jaunākas paaudzes, cilvēkiem saistās ar Halovīnu jeb Visu svēto dienu. Lai arī šai tradīcijai sākums esot meklējums jau pirms mūsu ēras, gribas domāt, ka daudz svarīgāks mums, latviešiem, šis datums ir kā Krišjāņa Barona dzimšanas diena. Šogad – 190. Un Latvijā Dainu tēvs tiek pieminēts un godināts pat visa gada garumā, veltot šim notikumam filmas, izstādes, seminārus, konferences, pat pārgājienu. Ne jau katru cilvēku pieminam viņa 190. jubilejā, to izpelnās tikai tie, kas ar savu darbu, ar savu pārliecību neskaita ne minūtes, ne stundas, lai paveiktu kaut ko ļoti svarīgu. Krišjāņa Barona galvenais, bet nebūt vienīgais, veikums ir “Latvju dainas”, kas savāktas un sakārtotas noteiktā kārtībā, sistēmā.
Ar šo mūža darbu saaugts tik ļoti, ka mūsu apziņā, dzirdot vārdu “tautasdziesmas”, iedomājamies Krišjāni Baronu, bet, dzirdot šo vārdu un uzvārdu, prātā nāk “tautasdziesmas”. To esot tik daudz, ka uz katru latvieti iznākot pa vienai, bet vai katrs latvietis var norunāt kaut vienu dziesmiņu no tautas bagātības pūra? Gribētos domāt, ka ļoti, ļoti daudzi to varētu.
Ar tautasdziesmu apgūšanu sākas katras klases literatūras stundu programma, skolas laikā netiek laista garām neviena izdevība, neviens notikums, kas var padziļināt izpratni par mūsu tautas folkloru, tās bagātību. Tam gan ir kāds trūkums: tas obligātais un bieži apgalvotais bērnībā un jaunībā var radīt pretēju efektu, kad sacīto, mācīto dzirdam, bet nepieņemam kā patiešām patiesu un vērtīgu. Dziļākā izpratne par to, cik skaistu mūsu senči redzēja pasauli, cik pazemīgi un saudzīgi izturējās pret dabu, visu dzīvo, cik apbrīnojami viegli spēja runāt par sāpīgo, cik gudri darīja darbu un audzināja bērnus, nāk kaut kad vēlāk, kad dzīves mācību stundu saturs sakrīt ar jau sen tautasdziesmās pateikto. Tādēļ tautasdziesmas tiešām varam uzskatīt par latviešu Bībeli. Ne velti Imants Ziedonis reiz esot teicis, ka “Barons ir vajadzīgs mums visiem, Barons mums būs vajadzīgs vienmēr kā izlīdzinājums pirms pacelšanās un pirms nolaišanās. Barons ir mūsu grēksūdze, mūsu grēku atlaišana”.
Domāju, arī I.Ziedonim Barons un tautasdziesma bija ar vienādības zīmi.
Ne tik bieži cilvēki, darīdami kādu nozīmīgu darbu, apzinās tā vērtību, nojauš, cik lielu nozīmi tas dos visai sabiedrībai. Arī šajā ziņā Krišjānis Barons bijis visai unikāls, jo spējis paredzēt, cik neizdzēšamu ietekmi atstās viņa paveiktais, nodrošinot mūžīgu piemiņu tā darītājam: “Man klintsakmeni neveļat,/ Man pieminekli neceļat./ No latvju dainām tas jau celts,/ Un nerūsēs šis tautas zelts.”
Komentāri