Trešdiena, 17. aprīlis
Vārda dienas: Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Krievijas sabiedrība un tiesības dzīvot

Sallija Benfelde
04:45
23.10.2023
9

Pirms gada Levadas centrs aptaujā vaicāja Krievijas iedzīvotājiem, cik ļoti viņi uzticas vai neuzticas dažādām institūcijām. Gada laikā šī uzticība ir mazliet palielinājusies, bet pavisam nenozīmīgi.

Joprojām iedzīvotāji visvairāk uzticas prezidentam, armijai, valsts drošības iestādēm, valdībai un baznīcai. Vismazāk uzticas lielajam biznesam, arodbiedrībām un politiskajām partijām.

Uz jautājumu, kurš, pēc iedzīvotāju domām, ir pelnījis vislielāko uzmanību, 76 procenti iedzīvotāju septembrī atbildēja, ka to neapšaubāmi pelna prezidents. 72 procenti aptaujāto tāpat domā par armiju, bet 60 procenti – par valsts drošības iestādēm. Valdībai uzticas 56, bet baznīcai 55 procenti iedzīvotāju. Labdarības organizācijas par uzticības vērtām uzskata 51 procents, bet arodbiedrības – vien 33 procenti Krievijas iedzīvotāju. Protams, aptaujā bija arī jautājums, kam var uzticēties ne visai un kam vispār nevar uzticēties. Ja saskaita abas šīs nostādnes kopā, tad gan prezidentam, gan armijai neuzticas 22 procenti aptaujāto, bet valsts drošības iestādēm neuzticas mazliet vairāk iedzīvotāju, tādi ir 25 procenti. Ja salīdzina ar 1994. gadu, tad prezidentam toreiz uzticējās vien 16 procenti, bet armijai – 37 procenti Krie­vijas iedzīvotāju, drošības iestādēm toreiz uzticējās 21 procents aptaujāto. Interesanti, ka uzticība drošības iestādēm pamanāmi sākusi palielināties kopš 2014. gada, gan ar nelieliem “iekritieniem”.

Vai nemainās arī protesta noskaņojums? Kopumā nemainās, tas šogad vasarā un septembrī ir gandrīz vienāds. Lielāko tiesu gatavību piedalīties protestos ar ekonomiskām vai politiskām prasībām pauž maznodrošinātie vai tie, kuri neatbalsta prezidentu, vai uzskata, ka valsts politika ved nepareizā virzienā. Šogad maijā protestos ar ekonomiskām prasībām, iespējams, bija gatavi piedalīties 17 procenti aptaujāto, bet septembrī – 19 procenti. To skaits, kuri atbildēja, ka noteikti piedalītos tādos protestos, ir vēl mazāks: maijā tie bija vien 14, bet septembrī – 18 procenti Krievijas iedzīvotāju. Savukārt protestos ar politiskām prasībām maijā bija gatavi piedalīties, iespējams, 16 procenti, bet septembrī to pieļāva 14 procenti. Uz jautājumu, vai noteikti paši piedalīsies protestos ar politiskām prasībām, maijā apstiprinoši atbildēja deviņi, bet septembrī 13 procenti iedzīvotāju. Arī tie, kuri pieļauj tādu protestu iespēju vai saka, ka paši piedalīsies, lielāko tiesu ir maznodrošinātie, starp kuriem 16 procenti aptaujāto atzīst, ka viņiem tik tikko pietiek naudas ēdienam, tāpat piedalīties ir gatavi tie, kuri neatbalsta prezidentu un valsts politikas virzienu.

Līdzīgi ir arī ar attieksmi pret tiem, kuri ir piedalījušies pretkara protestos. Septembrī tikai 18 procenti aptaujāto saka, ka pret tādiem protestētājiem viņu attieksme ir pozitīva, atbalstoša. 44 procenti teic, ka viņu attieksme ir neitrāla, bet 32 procenti apgalvo, ka pret tādiem cilvēkiem attieksme ir negatīva. Turklāt 35 procenti aptaujāto domā, ka varai ir jānovērš tādi pretkara protesti, bet 51 procents uzskata, ka vara tomēr nedrīkst ierobežot vārda brīvību.

Ar vārdu sakot, šīs aptaujas joprojām izskatās kā juceklis un haoss uzskatos un zināšanās par valsti un varu. Krievijas politikas vērotāji saka, ka cilvēki Krievijā cenšas izdzīvot, nevis dzīvo.

Tikmēr kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pagājušajā gadā jau gājuši bojā vairāk nekā 290 tūkstoši Krievijas karavīru. Krievijas skolās vairs nebūs eksāmenu svešvalodās, brīvprātīgā/piespiedu kārtā tiek veidota “jauno pionieru” militarizēta organizācija skolēniem. Advokātus, kuri aizstāv tos, kuriem uzrādītas apsūdzības par “valsts nodevību” un “armijas apmelošanu”, apcietina un izvirza pret viņiem tādas pašas apsūdzības, kādas izvirzītas pret tiem, kuru aizstāvību uzņēmušies. Represiju saraksts katru dienu palielinās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
20

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
24

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
26

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
23

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
17
2
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
25
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi