Ceturtdiena, 20. jūnijs
Vārda dienas: Rasma, Rasa, Maira

Ko viņi izdarījuši ar manu parku!

Druva
23:00
11.07.2006
4

Uzgleznot tā ,kā man pašai ļoti patiktu. Bet Cēsīs gaidīja šokējošs pārsteigums. Tas, ko es ie-raudzīju, nav vecais romantiskais, intīmais parks. Tas pilnīgi pārtapis. Agrāk Maija parka dīķis tik ļoti atgādināja franču pilīs redzētās ainavas– ar ēnainiem stūrīšiem un apsūnojušiem akmeņiem, ar neizpušķotiem augiem un atspulgiem ne visai tīrajā, bet krāsām bagātajā ūdenī. Te bija nepiespiestības un brīvības sajūta. Dīķa otrs gals, kur kādreiz atradās piemineklis, bija kā no citas lappuses – tas rosināja uz nopietnību, ielūkošanos dziļumā, liekot aizdomāties arī par Cēsu vēsturi. Raisījās citas sajūtas, arī traģiskas. Katram parkam ir arī sava nolemtība – kaut kas izaug vai aizaug, un Cēsīs to vienmēr varēja just.

Tagad, parkam radikāli pārtopot, senais ir it kā pamiris. Zālīte ir tik nopucēta. Nav bijušās burvības, eksotikas. Nu ir skaisti akmeņi, glīti puķu puduri, ūdens bez audzelībām. Man šokējoši. „ Ko viņi izdarījuši ar manu dīķi, kur ir liepas, kur palikusi senā aura, kur filozofiskie parka stūrīši?” tā es iesaucos. Parks ir

tik plašs un atvērts. Eju gar parka dīķi un vairs nejūtu seno enerģētisko līniju.

Te nu man atkal radās domas, ka, atjaunojot un pārveidojot, mēs varam arī nodarīt pāri. Cēsu ieliņās daudzviet uzradies jaunais bruģītis, un jūtu, ka zem tā parakta senās pilsētas intimitāte . Tā tomēr

ir liela māksla – veco, arī akmeņus nepārcelt, bet saglabāt, kā bija. Ja lodziņš, tik šķībs lodziņš, ka vairs nav glābjams, tad saglabāt vismaz vecās eņģes, neatsacīties no vecajiem, kaut šķībajiem slēģiem, kokā grebtajām durvīm. Redzu, vienā otrā vietā to ir pratuši.

Esmu fotografējusi Pils parka skulptūras. Kad tās bija pelēkas, apsūnojušas, bet reizē tik personīgas. Tagad redzu glītas, nopucētas. Pils parks no kāpņu augšas man vienmēr raisījis fantāzijas par to, kas sagaidīs lejā. Asociācijas saistās kā ar pasaku tēliem, tā ar pompoziem notikumiem. Nezinu otru tādu parku, kur tik dzīvi savijas realitāte ar mistiku.

Ziemās Rīgā daudz domāju par Cēsu parkiem, par unikālo pilsētu. Rīgas kanāliem nepiemīt tāda burvība. Katru reizi mani pārsteidz cik sv. Jāņa baznīca ir varena, cik tās mūri biezi un arhitektūras detaļas izteiksmīgas. Atgādina Spānijas mūra pilis un nocietinājumus. Bet viduslaiku mazās ieliņas pierāpojušas baznīcai cieši klāt. Šodien agri no rīta šaurā Cēsu ieliņā ar pretimnācēju bijām vieni, un es izbaudīju mazpilsētas īsto garu tā, ka man gribējās ar nepazīstamo sasveicināties.

Esmu atkal, lai zīmētu. Šogad uz plenēru braucu ar sajūtu, ka vēl kaut ko neesmu paguvusi 15 un vairāk vasarās. Tagad zinu, ka pēc atmiņām uzzīmēšu savu Maija parku, iemūžināšu senatni. Bet vispirms sākšu ar tagadējo, ar brīnišķīgo rožu dārzu, kas atradis vietu Maija parka līdz šim neizteiksmīgākajā daļā. 20 akvareļmākslas plenēros radītie mākslas darbi ir visīstākais dokumentālais stāsts par senajām Cēsīm. Mākslinieki daudz saglabājuši no tā, kas tagad ir pārveidots, kļuvis jauns un skaists. Vienmēr jau būs par un pret argumenti – kā un cik daudz saglabāt veco, ko pārvērst, padarīt košāku.

Cēsis no „Varavīksnes” vasarām, no gleznošanas pie Gaujas un „Siļķēs” man asociējas arī ar zaļo krāsu un ar mūžīgu sauli. Ir tāda sajūta, it kā ikreiz Dieviņš paņem slotiņu un noslauka mākoņus virs Cēsīm, mūs gaidot. Cēsis ļoti daudziem Latvijas māksliniekiem ir radošo prātu kalve. Ļoti daudzi Cēsīm var pateikties par mākslinieciskās personības attīstību.

Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
10

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
44

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
27

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
416

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
67

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Ziloni nepataisīt par mušu

21:56
13.06.2024
36

Pēdējos gados, kopš teju ik dienu dzirdam ziņas un viedokļus par to, kas notiek Eiropas dienivaustrumos- Ukrainā, daudz ideju, ierosmju un iniciatīvu atskan arī saistībā ar militāro izglītotību. Tostarp par šīs jomas integrēšanu mācību programmās, ar to domājot dot jauniešiem un bērniem zināmu izpratni, kas notiek, ja patiešām pienāk stunda “X”. Kādu laiku, tieši pēc […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
11
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
21
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
29
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
22
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
36
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi