Jau otro gadu Valmierā darbojas Latvijas Darba devēju konfederācijas Vidzemes reģiona darba devēju konsultāciju centrs, kurā sniedzam informāciju par darba tiesiskajiem aspektiem un darba aizsardzības jautājumiem, tostarp arī par jaunākajām izmaiņām likumdošanas jomā. Ņemot vērā pieaugošu darba devēju interesi, vēlos atgādināt par grozījumiem Darba likumā, kas spēkā stājušies šā gada 25. martā.
Jaunie grozījumi paredz virkni jauninājumu. Viens no tiem nosaka, ka gan darbiniekiem, gan darba devējiem ir tiesības brīvi, bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas apvienoties organizācijās un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses un izmantotu šo organizāciju sniegtās iespējas. Viens no būtiskākajiem jauninājumiem neapšaubāmi ir norma, kas definē darbinieka nosūtīšanu darbam uz ārvalstīm saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu. Tādejādi tiek noregulētas līdz šim sastopamās neskaidrības par to, kādas ir atšķirības starp komandējumu un darbinieka nosūtīšanu, kas nereti bija sastopamas arī tiesu praksē jautājumā par šīs normas piemērošanu. Papildu tam ar šiem likuma grozījumiem darba devējiem tiek dota iespēja uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu nepārtraukti ilgāk par sešiem mēnešiem vai ar pārtraukumiem trīs gadu periodā darbinieks slimo gadu. Šī norma viennozīmīgi ir atvieglojums darba devējiem, jo palīdz cīnīties pret negodprātīgiem darbiniekiem, kas ilgstoši simulē slimošanu, vilcinot iespēju darba devējam uzteikt darbu. Šeit gan vēlos norādīt, ka norma nav likumu novitāte, jo, piemēram, Valsts civildienesta likums, kas regulē ierēdņu darbu, jau sen nosaka, ka to kopējais slimības periods nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus. Nevienam nav noslēpums, ka darba devējiem nereti problēmas sagādā darbinieki, kas, paņemot bezalgas atvaļinājumu, dodas strādāt ārzemēs. Atgriežoties Latvijā, tie darba attiecības izbeidz, savukārt darba devējam nākas tērēt savus resursus neizmantotā atvaļinājuma kompensācijas apmaksai. Tieši šī problēma tika ņemta vērā, izstrādājot vēl vienu likuma normu – turpmāk Darba likums reglamentē arī bezalgas atvaļinājuma ilgumu, nosakot, ka gadījumā, ja tā ilgums pārsniedz četras nedēļas gada laikā, tas netiek ieskaitīts laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
Tāpat turpmāk darba devējam būs tiesības izvēlēties, vai saglabāt darba algu darbiniekiem, kam piešķirts mācību atvaļinājums valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai. Šī norma ir apsveicama, jo darbinieka prombūtnes laikā darba devējam jāalgo cits darbinieks, tādejādi jātērē lieki finanšu resursi. Turklāt daudzos gadījumos darbinieka studijas nav saistītas ar tiešajiem darba pienākumiem.
Lai pasargātu darbiniekus no negodprātīgiem uzņēmējiem, Darba likums turpmāk bargi vērsīsies pret nelegālo nodarbinātību: jaunie grozījumi nosaka, ka darba līgums rakstveidā noslēdzams jau dienu pirms darba uzsākšanas.
Nereti praksē bijuši gadījumi, kad darbinieku izdarītos pārkāpumus darbā darba devējs uzzinājis novēloti. Lai šādas situācijas mazinātu, Darba likumā iekļauta jauna norma, kas ļauj darbu uzteikt 12 mēnešu laikā no pārkāpumu izdarīšanas dienas. Precizēti arī darba algas aprēķini jeb tā sauktās algu lapiņas, precīzi nosakot to saturu. Šī norma viennozīmīgi ir ieguvums darbiniekiem, jo skaidri tiek darīts zināms, cik daudz un par ko viņam aprēķināts un izmaksāts.
Precizēta arī norma par piemaksām, kas saistītas ar darbu paaugstināta riska apstākļos. Tiek definēts, ka darbs, kas saistīts ar īpašu risku, ir tāds darbs, kas saskaņā ar darba vides risku novērtējumu saistīts ar paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai paaugstinātu risku darbinieka drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai samazināt līdz pieļaujamam līmenim ar citiem darba aizsardzības pasākumiem, – un šādos apstākļos strādājošiem darbiniekiem jānosaka piemaksa darbā. Grozījumi izdarīti arī noteikumos par summētā darba laika uzskaiti, svētku dienu pārcelšanu un atstrādāšanu. Darba likuma grozījumi neapšaubāmi palīdzēs veidot tiesiski noregulētu un abpusēji izdevīgu sadarbību starp darba devēju un darbinieku, tomēr visa pamatā ir abu pušu uzticēšanās un godaprāts. Aicinu tos uzņēmējus, kam ir radušās kādas neskaidrības par jaunajiem grozījumiem vai to piemērošanu, bez maksas konsultēties LDDK Vidzemes reģiona darba devēju konsultāciju centrā Garā ielā 7-206, Valmierā, zvanot pa tālruni 64233448, mob.28610420, vai savus jautājumus iesūtot pa e-pastu dagnija@lddk.lv.
Dagnija Lukstraupa, LDDK īstenotā ESF projekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos” Vidzemes reģiona darba devēju konsultāciju centra Darba tiesību un aizsardzības eksperte
Komentāri