„Hansabankas” naudas izmeklētājs
Neraugoties uz inflācijas apkarošanas plāniem, inflācijas rēgs mūs nav pametis. Vēl vairāk – rādītājs draudīgi tuvojoties divciparu skaitlim, jūlijā bijusi augstākā inflācija pēdējos desmit gados. Tas šokē lielu sabiedrības daļu, un vairākas starptautiskās organizācijas Latviju vairs neierindo stabilo ekonomiku sarakstā. Tomēr vienlaikus der atgādināt, ka augstā inflācija nav nedz šokējoša, nedz negaidīta, nedz arī neārstējama problēma.
Inflācija ir normāla parādība valstīs, kuras piedzīvo strauju ekonomisko attīstību. Pēdējos desmit gados mainījušās gan latviešu vēlmes, gan uzskati, kā arī mainījusies visas pasaules ekonomikas seja. Vidusmēra mājsaimniecības ikdienā daudz citādāk reaģē uz kredītiem. Esam mainījuši mentalitāti preču iegādē, ņemam kredītus, kas liek rēķināties ar ilgstošām saistībām. Spējam iegādāties preces, kuras varam pirkt un izmantot tagad, nevis krājam naudu zeķē. Nevajadzētu aizmirst, ka Latvijas ekonomika skrien sprintu –15 gados cenšamies tuvoties attīstībai, ko Eiropas valstis sasniegušas desmitiem gadu laikā. Līdz ar to finanšu rādītāji mainās straujāk, un sekas ir redzamas ātrāk. Pieaugot iespējām iegādāties preci, aug pieprasījums, kas mudina palielināt cenas. Lai arī šī shēma it kā ir vienkārša, procesā iesaistīti cilvēki un mehānismi, kurus ieeļļo nauda. Un cenas aug, lai nestu peļņu un nodrošinātu pašu radīto pieprasījumu.
Vajag ņemt vērā, ka cenas aug arī citās pasaules valstīs. Arī tas sadārdzina preces mūsu valstī, tādējādi atstājot tiešu iespaidu uz inflāciju Latvijā. Pērkot citās valstīs ražoto, mājsaimniecība apmaksā uzcenojumu, kas tiek veidots, ņemot vērā pārdevējvalsts inflāciju. Līdz ar to tiek maksāts vairāk un ietekmēti Latvijas ekonomiskie rādītāji. Savu artavu inflācijas audzēšanā sniedz arī Eiropas Savienība. Jārēķinās ar Briseles regulās paredzēto akcīzes nodokļu palielinājumiem, kas nozīmē ražošanas izmaksu palielināšanos. Un arī šajā jautājumā mūsu ekonomikai jāskrien – bagātās Eiropas valstis, no kuru tirgus apstākļiem esam tieši atkarīgi, šos nodokļus piemērojušas pakāpeniski, līdz ar to uz šo valstu ekonomiku tie neatstāj tik spilgtu iespaidu. Latvijai tās ir straujas pārmaiņas, kuras tad arī varam saskatīt finansiālajos rādītājos. Tas vēl vairāk dramatizē situāciju.
Pieaugošās iespējas saņemt lielākus un mazākus kredītus veicinājušas iespēju attīsties vairākām nozarēm Latvijā. Nozare, kas attīstījusies ļoti strauji, ir nekustamo īpašumu tirgus, kur cenas augušas nepārtraukti. Pretinflācijas plāns tika ieviests, lai šo kāpumu apkarotu, taču pagaidām rezultātu nav – inflācija turpina augt. Līdz ar to radies priekšstats, ka pretinflācijas centieni ir pilnībā neefektīvi. Taču šeit jāņem vērā apstāklis, ka kredīts tiek ņemts uz laiku, kas var ilgt desmitiem gadu. Šo pirkumu dēļ no bankām saņemtā nauda ir iztērēta, tāpēc plāns būtībā var tikai mazināt iespējas kāpt inflācijai nākotnē. Lai cīnītos ar cēloņiem un sekām, nepieciešama aktīva valdības rīcība un iejaukšanās, sadarbojoties ar banku sektoru, un pirmos augļus šai sadarbībai jau esam pamanījuši – pateicoties ierobežojumiem, nekustamo īpašumu tirgus sācis stabilizēties. Nekustamo īpašumu kompānijas “Ober Haus” jaunākie dati liecina, ka jūlijā sērijveida dzīvokļu vidējās cenas galvenajā tirgus citadelē Rīgā samazinājušās par procentu, pretēji straujajam pieaugumam, ko varējām vērot pēdējo gadu laikā.
Cilvēku uztvere ir mainījusies. Arvien vairāk pieaug noguldījumi – pašlaik uzkrājumus veic jau vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, ceturtdaļa no viņiem kā galveno mērķi min bērnu labklājību, 16% domā par pārtikušām vecumdienām. Tā liecina nesen veiktas AS “SEB Latvijas Unibanka” un “E-spy” aptaujas rezultāti. Tā ir būtiska un cerīga attieksmes maiņa, kas norāda, ka cilvēki vairs nav ieinteresēti tikai un vienīgi ņemt kredītus. Noguldījumu pieaugums ir viens no signāliem tam, ka, lai arī lēnām, taču dabiskā ceļā ekonomika sāk nobriest un – agrāk vai vēlāk – arī inflācija stabilizēsies. Pašlaik gan ekonomika vēl attīstās ļoti strauji, mums nākas cīnīties ar tās negatīvajām sekām. Taču nav iespējams salīdzināt ekonomisko situāciju Latvijā pirms desmit gadiem ar pašreizējo, tāpat kā nevarēsim arī salīdzināt ar situāciju, kas gaidāma vēl pēc desmit gadiem.
Pierakstījusi Aļona Aļeksejeva
Komentāri