Ceturtdiena, 9. maijs
Vārda dienas: Klāvs, Einārs, Ervīns

Karš un Valentīndiena

Sallija Benfelde
11:46
21.02.2024
14

Valentīndienā jeb Mīlestības dienā, 14. februārī, Ukraina ziņoja, ka pilna mēroga iebrukuma laikā Krievija zaudējusi jau 398 140 militārpersonas, bet ceturtdienas rītā šis skaitlis jau bija 399 090. Protams, Krieviju tas nav apstādinājis un neapstādinās.

Ukrainas iedzīvotāji pilna mēroga kara apstākļos dzīvo jau gandrīz divus gadus – ik dienu ar ziņām par nāvi un postījumiem. Šajā laikā trešdaļa iedzīvotāju zaudējuši darbu, absolūti lielākajai daļai – ap 78% – ir samazinājušies ienākumi, un Krievijas okupēto teritoriju dēļ Ukrainas iekšienē pārvietoto bēgļu vien ir seši miljoni. Uz ārvalstīm devušies 4,3 miljoni ukraiņu, tātad kara laikā savas mājas nācies pamest vairāk nekā 10 miljoniem ukraiņu jeb aptuveni ceturtajai daļai Ukrainas iedzīvotāju. Pagājušajā nedēļā notika baiss uzbrukums Harkivai.

“Krievu Shahed trāpīja naftas bāzē, degviela sajaucās nāvējošā lavā, kas tecēja lejup pa ielu. Mājas un mašīnas uzliesmoja kā sērkociņi. Zeme dega, lai gan iepriekšējā dienā bija uzsnidzis sniegs. Bojā gājusi ģimene ar trīs bērniem sadega dzīvi. Tēvs, māte un trīs bērni: septiņgadīgs, četr­gadīgs un sešus mēnešus vecs mazulis. Radinieki no rīta nodeva DNS paraugus, jo bojā gājušos nevar atpazīt – raksta oficiālie informācijas avoti. Zīdainītis pagaidām nav atrasts. Raksta, ka nodegušas 15 mājas, septiņi bojā gājušie, divus cenšas glābt apdegumu nodaļā. Dega visa Koteļ­najas iela, esmu pārliecināta, ka turpmāk harkivieši to sauks par Pekles ielu, jo tā bija īsta pekle. Tagad debesis virs pilsētas aizsedz melni dūmi.(..) Pagājušajā nedēļā intervijā poļu žurnālists man vaicāja: “Hanna, vai var notikt kaut kas tāds, lai jūs piedotu krieviem?” Nekas, Jakub, vairs nekas.”

Tā dienu pēc baisā Krievijas uzbrukuma rakstīja ukraiņu žurnāliste Anna Gina. Savukārt cita ukraiņu žurnāliste, brīvprātīgā Olga Reštilova Valentīndienā savā blogā par izvēli aizbraukt vai palikt kara apdraudētajā Ukrainā, kurā vairs nav no apšaudēm pilnīgi drošu teritoriju, uzrakstīja: “Neticu, ka kādam no mums paš­laik ir viegla izvēle. Mums visiem sāp, jo esam izretināti, izsvaidīti pa visu pasauli, iepazīstamies ar dažādām pieredzēm un vairs nesaprotam viens otru. Pēdējo divu gadu laikā katrs ukrainis un ukrainiete pieņem pašus grūtākos un briesmīgākos lēmumus savā dzīvē. (..) Godīgi sakot, kad pēc nakts apšaudēm, kuru laikā apskauju savus bērnus tāpat kā tā sieviete Harkivā, es ļoti dusmojos, kad redzu, ka mūs pamāca kāds no drošas valsts. Un pēc tam sev saku: “Tu taču nezini, ko nācies piedzīvot tiem ļaudīm, nenosodi!”(..) Vienīgais, ko mēs paš­laik varam darīt – pieņemt, ka mūsu kopīgā pieredze var padarīt mūs stiprākus. Ka bez mūsu brīvprātīgajiem ārzemēs atbalsta mums būtu mazāk, bet mēs nevaram visi aizbraukt, jo jau tagad nav cilvēku, kas strādā. Mēs šeit gaidām visu atgriešanos mājās tad, kad būsit tam gatavi. Gal­venais, lai tikai jūs atgrieztos. Pieņemsim to, ka mūsu vidū nav labāko un sliktāko, mēs visi savai valstij esam vērtība. Lai gan nē, gluži tā nav – labākie no labākajiem ir sardzē par mūsu valsti.”

Valentīndienas vakarā Ukraina ziņoja, ka okupanti ar raķetēm C-300 apšaudījuši ciemu pie Kupjanskas Harkivas apgabalā, ir zināms par septiņiem ievainotiem iedzīvotājiem, bet daudzi vēl atrodas zem drupām. Vakar, 15. februārī, no rīta Ukrainas Bru­ņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja par masīvām apšaudēm naktī – notikušas 86 kaujas, četri raķešu un 106 aviouzbrukumi, 95 apšaudes. Ar raķetēm apšaudīta arī Kijiva, ukraiņiem izdevies tās visas notriekt. Turpinās agresorvalsts centieni iznīcināt Ukrainu, un nekas neliecina, ka Krievija varētu apstāties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
33

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
26

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
23

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
20

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
45

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
33
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
22
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
24
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
47
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi