Piektdiena, 14. novembris
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs, Vincents

Karš un “īpašā misija”

Sallija Benfelde
14:07
09.06.2022
23

Karš Ukrainā ir nežēlīgs un baiss, nereti ukraiņi saka, ka Krievijas armija savā zvēriskumā pārspēj pat hitleriešus Otrā pasaules kara laikā.

Pēc Ukrainas amatpersonu aplēsēm Mariupolē Krievijas uzbrukumā nogalināti aptuveni 22 000 mierīgo iedzīvotāju. Pilsēta ir faktiski sagrauta, taču tajā joprojām atrodas vairāk nekā 100 000 cilvēku. Pilsētā nav ūdens un nedarbojas kanalizācija, tādēļ pastāv ļoti augsts holeras epidēmijas risks. Mariupole ir kā liela koncentrācijas nometne, kurā par niecīgu pārtikas devu iedzīvotājus piespiež novākt drupas, bet daudzi to neiztur pat divas dienas, jo darbs fiziski ir ļoti grūts, turklāt skati, kas atklājas, novācot gruvešus, stindzina asinis, un trūdošo līķu smaka ir neizturama. Epidēmijas draudi ir vēl vairākās Krievijas armijas daļēji vai pilnībā okupētajās pilsētās.

Ukrainā okupācijā nonākušas 3620 apdzīvotās vietas, Melnajā jūrā mīnēti kuģu ceļi, jūrā atrodas pieci lielie Krievijas desanta kuģi.
Okupanti zog un laupa visu, sākot no apakšveļas, konserviem suņiem un kaķiem un beidzot ar metālu un graudiem.

Tikmēr Francija, Vācija, Itālija un vēl dažu valstu politiķi joprojām runā par Krievijas nepazemošanu un Putina “sejas saglabāšanu”. Un, protams, izliekoties nepamanām, ka Ukraina ir kā vairogs starp Rietumiem un Krieviju. Tiesa gan, pat nepieminot starptautiskas konvencijas un līgumus par suverenitāti un neatkarīgu valstu tiesībām uz savu teritoriju, neatbildēti paliek vairāki jautājumi.
Proti, vai Rietumvalstis tiešām domā – ja ukraiņi izdzīs okupantus no savas valsts, tie tiks atspiesti līdz robežai, vai Krievija neturpinās šaut no savas teritorijas, kamēr tai vien pietiks jebkādu raķešu un artilērijas?

Kādēļ Rietumvalstis domā, ka, Ukrainai piekāpjoties un atdodot Krievijai daļu savas teritorijas, Krievija ne tikai pārtrauks karu, bet neatkārtos šantāžu un iebrukumus pēc ilgāka vai īsāka laika posma, līdzko izdosies attapties un atkopties?

Un visbeidzot – kas liek ticēt tam, ka Krievija beidzot ievēros kādu līgumu vai vienošanos? Līdz šim tas nav noticis un Krievija ir pārkāpusi visu, ko vien vispār ir iespējams pārkāpt. Vai tiešām Rietumvalstis sāk domāt par Ukrainas ziedošanu mīļā miera labad un uzskata, ka tādā veidā sevi pasargās?

Klausoties un lasot Rietumvalstu politiķu idejas par piekāpšanos Putinam, manuprāt, ļoti interesantas pārdomas, pārlasot dažādus vēstures avotus, sociālajos tīklos ir paudis vēsturnieks Valdis Klišāns, nupat iznākušās saistošās un viegli lasāmās grāmatiņas “Ievads Ukrainas vēsturē” autors. Viņš tīmekļvietnēs rakstījis par t.s. “Romeju impēriju” jeb Austrumromas impēriju, dēvētu arī par Bizantiju. Tā bija grieķiski runājošās Senās Romas impērijas turpinājums, kas ar nelieliem pārtraukumiem pastāvēja no 5. gadsimta līdz pat 15. gadsimta vidum, kad tās paliekas iekļāva Osmaņu impērijā.

Lūk, citāti no V.Klišāna ierakstiem sociālajās vietnēs:
*Ciešanu pienākums un sava “dvēseliskuma” apziņa – grieķi, kas sevi sauca “romejiem” (romiešiem) uzsvēra, ka Dievs viņiem uzlicis īpašus pārbaudījumus – dzīvot līdzās neticīgajiem (musulmaņiem) vai pat to varā. Līdz ar to romejiem esot īpaša dvēseliska misija kristīgajā pasaulē, kādas nav Rietumu kristiešiem, kurus nekas neapdraudot. Romeji esot kristīgās Eiropas glābēji, tāpēc Rietumi ir parādā romejiem, tomēr “franki” un pāvests mūžīgi ir nepateicīgi attiecībās ar grieķiem.
* Pagātne ir svarīgāka par nākotni. Lai gan romeju impērija kopš Justiniāna laikiem 6. gadsimtā nemitīgi saruka līdz vidusmēra valsts lielumam, bet beigu beigās līdz Konstantinopoles jeb “Otrās Romas” pilsētas mērogiem, grieķu autori nemitīgi runā par romeju impēriju pasaules mērogos. Kristīgās impērijas atjaunošana un tās idejas uzturēšana ir tāds mērķis, kura sasniegšanai visi līdzekļi labi, pat visnelietīgākie un zemiskākie, piemēram, slepeni rīdīt kaimiņtautas vienu pret otru, politisku motīvu vadīta slepkavošana, sazvērestību rīkošana citās zemēs. Impērijas dēļ “romeju armija un tauta vienmēr ir vienoti”.
* Imperators jeb basilejs atrodas pāri visai sabiedrībai. Ar Dieva gādību viņš ir nekļūdīgs, vieds, esošā brīža basilejam neviens nevar un nedrīkst līdzināties. Konstantinopoles patriarham jārespektē basileja griba un nostāja ne tikai laicīgās politikas, bet pat teoloģiskos jautājumos. Basileja galma aizkulisēs tālu no tautas acīm notiek nepārtraukta cīņa par varu, reti kad valdošajam basilejam ir varas mantinieki. Pasludināt mantinieku nozīmē viņu priekšlaicīgi nogalināt. Tikai atsevišķos romeju vēstures posmos valda dinastija. Par basileju visbiežāk kļūst stiprākais (viltīgākais, nežēlīgākais, ciniskākais). Viens basilejs tiek nodurts, cits noindēts, gāzto basileju dēli tiek kastrēti, varas pretendentiem un viņu dzimtas locekļiem izdurtas acis, nosūtīti uz klosteriem utt. Orģijas un izvirtība dziļos basileju personiskās dzīves kambaros. Kļūstot par basileju, gandrīz nepārprotami zināms, ka cilvēks agri vai vēlu ies bojā vardarbīgā nāvē.
*Nav Rietumos valdošā bruņniecības goda kodeksa. Neeksistē “godīgas cīņas”, “divkaujas jeb dueļa” un “varonības” kategorijas attiecībā pret indivīda rīcību. Attaisnojams viss, kas nes romejiem uzvaru un veicina impērijas atjaunošanu.
Manuprāt, paralēles ar kādreizējās Krievijas impērijas un tagadējās Krievijas Federācijas pamatnostādnēm ir acīmredzamas. Ir vērts padomāt, vai ne? Jo impērija sabruka, par spīti savas izredzētības apziņai.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

09:21
12.11.2025
27

Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
61
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
32

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
30

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
32

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
29

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
13
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
20
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
28
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
17
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi