piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības „Straupe” valdes priekšsēdētājs
Jau ilgāku laiku nākamā aktuālākā tēma lauksaimniecības un arī biznesa presē ir situācija piensaimniecībā. Nākamā pēc cukura, par kuru jau runājam pagātnes formā.
Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība „Straupe” ir vienīgais piena pārstrādes uzņēmums rajonā un viens no trim valstī (vēl Dundagā un Trikātā), kas pieder pašiem piena ražotājiem. Un te jau daļēja atbilde uz galveno aktualitāti – tā sauktajiem piena kariem. Lielākajiem Latvijas pārstrādātājiem, no kuriem daļu jau pārvalda ārvalstu investori un vēl daļa uz to tiecas, trūkst izejvielu – piena.
Jā, neloģiski liekas, ka ap 20 procentu Latvijas piena pārstrādā Lietuvā, bet Igaunijas piens produkcijā pārtop Valmierā. Pārvadājumi lieli un arī papildus izmaksas iespaidīgas. Piena ražotāji grib saņemt labāku samaksu, izveidoti piena savākšanas kooperatīvi un to vadītāji meklē zemniekiem izdevīgāko realizācijas variantu. Un rezultāti ir saprotami un zināmi – darbojas Eiropas kopējā tirgus likumi. Un ne tikai. Pieprasījums pēc piena pasaulē kļuvis lielāks par piedāvājumu. Visā Eiropā notiek cīņa par pienu kā izejvielu – Vācija iepērk pienu no Polijas, Polija no Lietuvas, Lietuva no Latvijas un Latvija no Igaunijas. Tas ietekmē arī piena produktu cenu palielināšanos, ko izjūt arī pircēji. Šajā karā nav uzvarētāju, bet, neapšaubāmi, zemniekam tagad ir iespējams saņemt lielāku samaksu par pienu. Piena iepirkuma cenas pēdējos trīs mēnešos augušas par vismaz 30 procentiem. Piedāvājumi no dienvidu kaimiņvalstīm jau pārsniedz 26 santīmus par kilogramu. Vietējie piena pārstrādātāji, protams, negrib ar to samierināties un cenšas pienu noturēt arī no spēka pozīcijas. Piensaimnieki droši vien atceras pavasari, kad pagriezta pret „nemierniekiem” tika smagā Kari piensaimniecībā artilērija – Zemkopības ministrijā pēc premjera pieprasījuma tapa „Latvijas piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģiskā programma”, kuras būtību īsi var raksturot ar vairākām tendencēm. Pirmkārt, ar uzraudzības pastiprināšanu piena ražotājiem, uzdodot Pārtikas un veterinārajam dienestam ar papildus budžeta finansējumu (šogad ap 260 tūkstošus latu) veikt papildu kontroles funkcijas. Otrkārt, ar piena pārstrādes konkurētspējas palielināšanu, piesaistot arī Lauku attīstības programmas pasākuma „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības palielināšana” paredzētos Eiropas Savienības atbalsta līdzekļus. Tagad šo pasākumu efektivitāte jau pamanāma. Pretēji iecerei ar analīzēm pierādīt, ka izvests tiek nekvalitatīvs piens, izrādījās, ka vairumā gadījumu tas nonāk vietējos uzņēmumos, taču Lietuvā Latvijas piens tiek novērtēts par augstākās šķiras pienu. Pasliktinājās ražotāju un pārstrādes uzņēmumu attiecības, kas nākotnes sadarbībai varētu būt šķērslis. Noslēgumam tuvojas MK noteikumu izstrāde Eiropas līdzekļu sadalei jau pieminētā Lauku attīstības pasākuma ietvaros. Akcentēts atbalsts uzņēmumu konsolidācijai. Neskatoties uz visu lielāko lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju – Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Kooperatīvo sabiedrību asociācijas, Zemnieku saeimas – iebildumiem, virzīti tika maziem pārstrādes uzņēmumiem, kādi patiesībā ir arī visi pārstrādes kooperatīvi, un mikrouzņēmumiem diskriminējoši noteikumi, nedodot projektu izvēles priekšrocības ārpus Rīgas strādājošiem uzņēmumiem. Lai gan tieši lauku uzņēmumiem vajadzētu būt prioritāriem un atbalstītiem. Protestu iesniedzām Saeimā, kur agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas sēdē trešdien guvām deputātu vienotu atbalstu. Ļoti patīkami sēdē bija uzklausīt vairāku deputātu cildinošās atsauksmes Straupes pienotavas produkcijai.
Kā jau minēju, mūsu uzņēmumā, pateicoties savu ražotāju izaugsmei, nav jākaro par pienu. Vasaras mēnešos pat vājpienu un sviestu eksportējām uz Igauniju. Pārdevām arī “Rīgas piena kombinātam”. Tagad daļu vājpiena vedam uz Smilteni, kur tas tiek pārstrādāts sierā. Pierakstījusi Māra Majore-Linē
Komentāri