Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Jūlijs, Ainis

Kāpēc atkal ir jādomā par streiku?

Druva
00:00
06.03.2006
2

Latvijas augstskolās pedagoga profesiju pašlaik apgūst ap 1200 cilvēku. Viņi būtu tie, kuriem jānomaina skolotāju vecākā paaudze. Taču šajā mācību gadā Latvijas skolās darbu sāka 171 jauns skolotājs, bet iepriekšējā

no skolotāja darba aizgāja 1002 pedagogi. Mēs kvalificētus skolotājus Latvijā zaudējam daudz ātrāk, nekā tie atjaunojas. Tā notiek vairākus gadus un nav zināms, cik ilgi tā turpināsies.

Pedagogu programmas augstākajā izglītībā šobrīd nav pārāk populāras, interese turpina samazināties. Jaunieši tomēr stājas pedagogos, jo mācību laikā iegūst ļoti vajadzīgas iemaņas. Līdz ar zināšanām pedagoģijā studējušie labi pārzina psiholoģiju, spēju kontaktēties, prot izteikties un aizstāvēt savu domu, labā līmenī zina vismaz divas svešvalodas, pārzina jaunākās datortehnoloģijas un kādā no nozarēm – eksaktās vai humanitārās zinībās – teorijā ir spēcīgi. Jaunieši apzinās, ka ar šādām zināšanām un spējām viņi ir konkurētspējīgi darba tirgū, tai nav jābūt skolai. Darba devējiem simpatizē arī tas, ka augstskolā students mācījies ar domu, ka jāmācās visu mūžu. Nav brīnums, ka šādi absolventi viegli atrod darbu.

Cēsu rajonā jau visai bieži novērojama parādība – skolotāji strādā vairākās skolās un ikdienā braukā no pagasta uz pagastu. Lauku skolu direktori pat baidās iedomāties, ar kādām problēmām viņiem nāksies sastapties, ja no darba aizies skolotājs, kurš ļoti nepieciešams divās vai trīs skolās. Jau sen vērojama aina, ka skolās arvien mazāk strādā vīrieši. Bērni viņus skolā tikpat kā neredz. Pat zēnu mājturību trīs rajona skolās uzņēmušās mācīt sievietes. Protams, viņas to dara pašaizliedzīgi, bet vai tas ir pareizi? Meklē fizikas bakalaurus

Liela uzmanība tagad valstī pievērsta dabas zinību priekšmetiem, tai skaitā fizikas mācīšanai. Valsts drīz vien asi jutīs inženieru trūkumu. Dabas zinību apgūšana skolēnu vidū nav populāra. Fizikas, ķīmijas, bioloģijas mācīšanai nepieciešamā materiālā bāze skolās nav atjaunota 20 un vairāk gadus. Pats galvenais, trūkst skolotāju. Jauno nav vispār. Interesējos trīs Latvijas augstskolās, kā tajās apgūt tik vajadzīgo fizikas skolotāja specializāciju. Liepājas Pedagoģiskajā universitātē kādreiz varēja studēt par fizikas skolotāju, tagad vairs ne. Latvijas Universitātes matemātikas un fizikas katedrā jautāju, vai tur pēc vidusskolas var studēt par fizikas skolotāju, un noskaidroju, ka nevar. Fizika ir jāmācās inženiera bakalaura programmā. Pēc tam neklātienē bakalauri turpina apgūt pedagoģiju. Taču šajā specialitātē uzņem ar noteikumu, ja cilvēks jau strādā skolā. Kā zināms, kopš pagājušā gada skolas direktors var pieņemt darbā citas profesijas speciālistu, ja viņš uzrāda izziņu, ka studē pedagoģiju. Tātad riņķa dancis. Vai tāds valstī būtu speciāli radīts?

Arī Daugavpils universitātē nevar apgūt fizikas skolotāja specialitāti, pirms nav studētas inženierzinātnes. Astoņi matemātikas un fizikas bakalauri apgūst pedagoģiju. Šajā mācību gadā fizikas skolotāja bakalaura grādu vēlējušies apgūt seši. Augstskolas vadība spiesta secināt, ka Latvijai šādi speciālisti nav vajadzīgi, bet skolās aina ir cita. Mūs izglītības sistēmā gaida sabrukums. Līdzīgi ar ķīmijas skolotāju kadriem. Gandrīz nekādas perspektīvas.

Kas satrauc lauku skolotāju?

Krītoties dzimstībai, jaunu ģimeņu skaitam laukos, būtiski samazinās bērnu skaits. Vairāku priekšmetu skolotāji lauku skolās vairs nevar pretendēt uz pilnu darba slodzi. Tātad savā darba vietā skolotājs nevar nopelnīt pilnu algu, par slodzi tie ir 185 lati pirms nodokļu samaksas. Izņēmums slodzes ziņā ir matemātikas, latviešu un angļu valodas skolotāji, ar noteikumu, ja viņi savā specialitātē skolā ir vienīgie.

Pretēja aina vērojama pilsētu skolās.

Lielai daļai skolotāju, it sevišķi tiem, kuri māca skolēnus no 7. līdz 12. klasei, jāstrādā ar lielu pārslodzi priekšmetos, kuros trūkst skolotāju. Valstī noteikts, ka skolotāja pamatslodze ir 21 stunda nedēļā. Ja skolotājs pasniedz 38 stundas, kā pilsētas skolās notiek, tad pajautāsim, kad šis skolotājs labo audzēkņu darbus, gatavojas nākamās dienas stundām? Lai labi sagatavotos latviešu valodas, matemātikas, vairāku citu priekšmetu stundām nākamajai dienai, tam jāvelta vismaz trešā daļa darba slodzes. Kad pedagogam atliek laiks sarunām ar skolēniem un viņu vecākiem un vai vispār var veltīt laiku savai ģimenei?

Arodbiedrības lūgums

Lūgums skolēnu vecākiem, pašvaldībai un sabiedrībai censties izzināt un izprast situāciju, kāda veidojas izglītībā. Ja skolotāju arodbiedrībai izdosies ietekmēt valdību pildīt saistības un kārtējo reizi neatlikt algu pielikumu, valdības koalīcijā iesaistīto partiju pārstāvjus pārliecināt par atbalstu skolotāju prasībām, valstī saglabāsies sociālais miers. Arodbiedrība jau par vairākiem mēnešiem, pusgadu, pieļāvusi atkāpes termiņos, bet nav ar mieru atkāpties no prasībām vispār. Skolotāji nevēlas nonākt līdz tik radikālam solim kā streikam un cer uz pozitīvu iznākumu arodbiedrības sarunās ar valdību.

Skolotāja zināšanu un darba nenovērtēšana ir viens no iemesliem, kāpēc jaunie speciālisti vairs nenāk strādāt uz skolu.

Cēsu rajona skolotāji ir vienoti savā nostājā, arī galējā solī – streikot. Taču rajona skolotāji nestreikos mācību gada noslēgumā, kad ir eksāmenu laiks, jo tas kaitētu skolēniem. Streiku atbalstīt gatavi arī internātskolu, pirmsskolas iestāžu pedagogi, bet bērni tajā laikā netiks atstāti bez uzraudzības.

Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
17

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
33

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Demisiju birums

09:52
07.04.2024
40

Izskatās, ka uz Latvijas publiskās skatuves šobrīd tāds demisiju biruma laiks. Kamēr mēģināju saprast, kādi iemesli liek amatpersonām demisionēt un kas tomēr palikt krēslā, arī pēdējā skaļāk izskanējusī par pikanto video nodēvētajā skandālā iesaistītais politiķis – Jelgavas novada mērs – atteicies no amata. Un lai gan sākotnēji mērs Madars Lasmanis sacīja, ka viņam nav, par […]

Krievijas politiskā ainava

00:00
06.04.2024
31

Vērojot ziņu plūsmu no Krievijas pēc 22. marta terora akta “Crocus City Hall”, ir redzams, ka varai tas labi noder kara histērijai. Dienu pirms terora akta Kremļa runasvīrs Dmitrijs Pes­kovs paziņoja, ka Krievijā ir karastāvoklis, lai gan līdz tam agresorvalstī vārdu “karš” nedrīkstēja lietot, tika runāts tikai par spec­operāciju. Jau 6. martā ASV publiski brīdināja […]

Paēdis, ne pārēdies, cilvēks ir laimīgs cilvēks

08:49
05.04.2024
25

Lai arī skaitļi, kas raksturo pārtikas atkritumu problēmu, atšķiras pa gadiem un dažādos informācijas avotos, tomēr tie ir iespaidīgi: ir aprēķināts, ka gada laikā viens cilvēks Latvijā atkritumos izmet 75 – 113 kg pārtikas, kam izlietoti 300 – 500 eiro. Protams, visā pasaulē pārtikas atkritumi mērāmi miljardos tonnu, kamēr miljoniem cilvēku nav iespēju pilnvērtīgi paēst […]

Viens solis starp nevarēt un izdarīt

07:59
30.03.2024
36

Dienas kļūst arvien siltākas un saulainākas, arvien vairāk ielās un ceļos redzami arī nūjotāji, skrējēji, riteņbraucēji – cilvēki, kas labprāt pavada laiku ārā, aktīvi izkustoties. Un kā jau ikvienai sabiedrības grupai, arī tiem, kuriem patīk fiziskas nodarbes,veidojas savi joki un leksika, kas saprotama tieši viņiem. Par to pārliecinājos, sociālajos medijos pasekojot skriešanas entuziastiem dažādās pasaules […]

Tautas balss

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
10
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
36
9
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Emocijas pašiem un skatītājiem

08:18
09.04.2024
25
Druva raksta:

“Skatītāju vārdā paldies deju grupas “Viva” vadītājai Ingai Cipei un dejotājām par izcili emocionālo 25 gadu jubilejas koncertu,” ar prieku par pasākumu sacīja cēsniece Maija Ozoliņa.

Sludinājumi