Pirmdiena, 10. novembris
Vārda dienas: Mārtiņš, Mārcis, Markuss, Marks

Kampaņa. Viena. Otra…

Sarmīte Feldmane
09:47
25.11.2024
132
2 Sarmite Feldmane 150x150.jpg

“Zemnieki – mūsu lepnums” – tā saucas kampaņa, kuru uzsākusi līdz šim    ne bieži dzirdēta biedrība “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi”. Kampaņas mērķis arī cēls: lai veicinātu izpratni par lauksaimniecības nozari un informētu par tās pienesumu Latvijas ekonomikai un drošībai. Izklausās tik pašsaprotami jautājumi, ka grūti izprast, vai tāpēc  vajadzīga kampaņa un kuram veidos izpratni, un ko informēs.

Kampaņas rīkotājs, biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs atsaucas uz SKDS veikto pētījumu, kurā noskaidrots, ka 55% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lauksaimnieki spēj saražot pietiekami, lai varētu paēdināt valsts iedzīvotājus. Tajā pašā laikā 30% šim apgalvojumam nepiekrīt.
Kampaņas rīkotājs pats ir  pārliecināts, ka Latvijas zemnieki spēs nodrošināt valsti ar pārtiku arī nopietnas krīzes gadījumā. Pat situācijā, ja valsts robežas tiks slēgtas.

Dažādas aptaujas parasti rīko, lai apzinātu problēmas, noskaidrotu, ko domā sabiedrība, lai varētu pieņemt kādu lēmumu. Ja te stāsts par ticību, tad vairāk nekā puse aptaujāto tic Latvijas lauksaimniecības spējām. Kas mainīsies, ja izdosies pārliecināt vēl piecus procentus iedzīvotāju?

Pats V.Zelčs arī stāsta, ka Latvijas zemnieki saražo graudus, liellopu gaļu un olas divas un pat trīs reizes vairāk, nekā spējam valstī patērēt. Savukārt pusotru reizi vairāk – pienu, kazas un aitas gaļu.

Kampaņas laikā tiek solīti video biedrības mājaslapā, kur zemnieki stāstīs un rādīs, kā strādā.    Un atkal jautājums, kuram tas ir svarīgi? Tiesa, vismaz mājaslapā nav norādīts, kas kampaņu finansē, jātic, ka biedrība pati. Vismaz netiek tērēta publiskā nauda, kā Zemkopības ministrija un valdība bija iecerējusi par 

300 000 eiro skolās un bērnudārzos reklamēt un piedāvāt rupjmaizi. Toreiz sabiedrība sašūmējās un kampaņu atcēla.

Kādas tik un par kādām vien tēmām nerīko kampaņas! Nedēļu mēnesī medijiem ir maize, jo katrs skaidro, ka nav nekā svarīgāka vai problemātiskāka par viņu aktualizēto, bet pēc tam viss apklust, tiek aizmirsts un dzīve rit tālāk no pavasara līdz pavasarim.

Vai gan kāds apšauba, ka ar zemniekiem ir jālepojas? Savu reizi godā tiek celti tie, kuri saimnieko bioloģiski, citu – konvencionālie. Katram sava vieta, lai mūs nodrošinātu ar pārtiku.

Dzīvojam neziņas pilnā laikā, kad rītdienu zīmē informatīvā telpa. Tajā netrūkst pārspīlējumu, manipulāciju, melu. Protams, kā viltus ziņu kāds, spēlējoties ar statistiku, var uzrakstīt, ka krīzes situācijā bads būs klāt, ka zemnieki indē vidi, kurā dzīvojam, un posta dabu. Kāds jau šai domai pieķersies, ja prāts tālu no laukiem.

Vai dažkārt nav tā – cenšoties ko pašsaprotamu izskaidrot, ieskrienam zirnekļa tīklā. Pēc tam nav viegli to notīrīt no sejas. Zemnieki ir Latvijas lepnums, tāpat kā ikviens, kurš, domājot ilgt­spējīgi, dara savu darbu, vairo valsts labklājību un gādā, lai arī krīzes situācijā nebūtu krīze.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Neko nezinu, vainīgs neesmu

08:18
09.11.2025
36
1

“Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

08:17
08.11.2025
20

Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

08:13
07.11.2025
22

Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

Otrreizējo lietu LIELĀ bode

08:29
06.11.2025
22

Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

Demokrātija nav pašsaprotama

08:29
05.11.2025
27

Mācību seminārā žurnālistiem pirms apmēram desmit gadiem BBC žurnālists, kurš arī vadīja lekcijas, atgādināja, ka demokrātija nav pašsaprotama un šo faktu vienmēr vajag paturēt prātā. Jocīgi, ka pat Latvijā tas dažkārt mēdz piemirsties. Kāpēc pat Latvijā? Jo, ja tā padomā, mūsu demokrātija ir ļoti jauna. Tomēr, lai arī vēl samērā nesen (vēsturisku notikumu mērauklā) mēs […]

Kad žurnālistu drosme ir dzīvības vērtībā

08:15
04.11.2025
21
1

Viesojoties Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā, man bija iespēja redzēt, kā piešķir Dafnes Karuanas Galicijas balvu pētnieciskajiem žurnālistiem. Šogad pirmo reizi no vairākiem simtiem žūrijas izvēlēto desmit finālistu vidū bija arī Latvijas žurnāliste Inga Spriņģe no “Re:Baltica”. Viņa kopā ar kolēģiem no Igaunijas, Vācijas, Austrijas, Šveices pētīja, kā, izmantojot saziņas vietni “Telegram”, tiek vervēti eiropieši, lai […]

Tautas balss

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
12
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
15
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
16
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
34
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
41
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Sludinājumi