Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Kam jābūt Cēsu Pils laukumā?

Druva
00:00
23.02.2006
13

Domes priekšsēdētājs G. Šķenders faktisko šīs sēdes daļas vadību uzticēja savam vietniekam A. Mihaļovam, kurš neatlaidīgi sita cauri savu viedokli, visus šķēršļus novākdams. Par veiksmīgu A. Mihaļova darbību liecina arī divu balsošanas reižu rezultāti, izskatot šo jautājumu. Pirms nedēļas – 9. februārī (piedalījās deviņi depu-tāti) : četri par, viens pret, četri atturas. Pēc nedēļas – 16. februārī : desmit par , viens pret. Daži raksturīgie viņa vērtējumi: ”Tā ir spekulācija, ka Pils laukumā nevar būt piemiņas vieta. Līdz šim pretargumenti nav dzirdēti” (ja darbojas tā,kā viņš šajā sēdē, tad jau visi argumenti, kam pietrūkst dzelzsbe-tona izturības, nav nekas).

Cēsu tūrisma padomes vārdā runāja vēstures un tūrisma centra vadītājs M. Malcenieks. Viņš pauda šīs padomes viedokli, ka izvērsta tūrisma interesēs nav Pils laukumā veidot plašu memoriālu komunisma terora upuriem. A. Mihaļovs tūlīt jautāja, no kurienes M. Malcenieks rāvis tādu informāciju. Viņa atbilde bija lakoniska: ”No ”Druvas””. Manu paskaidrojumu, ka arī domes sēdē tiek faktiski runāts ne jau par parastas piemiņas vietas, bet memo-riāla izveidošanu, A. Mihaļovs vērtēja kā nepatiesu.

Sēdes gaitā vairāki deputāti (G. Bērziņa, R. Sijāts) izteicās, ka nepiekrīt memoriāla veidošanai, ka te varētu būt tikai līdzšinēja apjoma piemiņas vieta. Un tad nu sākās raganu dejas.

A. Mihaļovs palika pie sava viedokļa, ka nav runas par nekādu memoriālu. Pie tam vairāki deputāti uzsvēra, ka piemiņas vietai nebūšot nekādas kapu auras.

Taču projekta autors tēlnieks M. Jansons runāja pavisam ko citu. Lūk, viņa komentārs, vērtējot savas skices: ”Divās plāksnēs varēs ie-rakstīt 600 bojā gājušo uzvārdus. Liksim kaut vai desmit, kaut vai div-desmit plāksnes.” (Lūk, kā!)

Muzeja vadītāja D. Tabūne pamatoja, ka plāksnēs vajadzēs iekalt ne 600, bet vismaz divreiz vairāk vārdu. Vismaz tik daudz bojā gājušo ir 1941. un 1949. g. izsūtīto, padomju okupācijas gadu desmitos notiesāto, filtrācijas nometnēs bojā gājušo. Ja pieskaita nacionālo partizānu cīņu gados likvidētos, un vēl, un vēl, skaitlis var pārvilkt pāri pusotram tūkstotim.

Represēto pārstāvji domes sēdē nepieļāva domu, ka jaunveidojamajā piemiņas vietā varētu nebūt bojā gājušo vārdu. Viņu argumenti sasaucās ar M. Jansona viedokli.

Tātad par ko bija runa domes sēdē – par parastas piemiņas vietas vai memoriāla izveidi? Jebkurš memoriāls ir arī piemiņas vieta. Taču tikai dažas piemiņas vietas ir memoriāli. Ja tiks īstenotas ieceres, par kurām runāja domes sēdē, tad iecerēts ne parasts memoriāls, bet gan tāds, kam nekropoles aura. Bojā gājušie apbedīti citur, taču viņu simboliskā apbedīšanas (piemiņas) vieta būs Cēsu zemē, Pils laukumā.

A. Mihaļovs nav dzirdējis nopietnus iebildumus piemiņas vietas izveidošanai Pils laukumā, taču, ja pie laukuma sienas tiks uzcelts arhitektonisks ansamblis ar nekropoles auru, kurš gan ļaus te rīkot izklaides pasākumus. Bet tieši šī varētu būt īstā vieta, ņemot vērā izklaides biznesam ļoti labvēlīgo vidi. Ja te organizēs plašus atpūtas pasākumus ar bufetēm un visādām izdarībām, politiski represētie pirmie cels trauksmi, ka notiek viņu likteņa tuvinieku piemiņas zākāšana.

Tas ir vai nav pietiekams arguments pret piemiņas vietas izveidošanu Pils laukumā? Vai domnieki patiešām grib panākt, lai balles un dažādi izklaides pasākumi te notiek blakus memoriālam? Deputāts J. Žagars domes sēdē izteicās, ka tieši tāpēc, ka Pils laukumā ir liela ļaužu plūsma, cauri iet jaunieši, arī uz pasākumiem Pils parkā, te lietderīgi atrasties piemiņas vietai. Lai redz, lai atceras, lai saprot, ka kaut ko tādu nekad nedrīkst pieļaut. Bet par ko pārliecināsies jaunieši, redzot, ka blakus piemiņas vietai (joprojām apgalvoju, ka nekropolei) var svinēt, priecāties, dzert un plosīties? Var nešaubīties, ka nākotnē šī būs atpūtas pasākumu vieta. Otru tik izdevīgu Cēsu centrā neatrast, ja nu vienīgi stadiona teritoriju. Bet tur Pils laukuma romantiskās auras nekad nebūs.

Pēc domes sēdes kāds savulaik aktīvs tautfrontietis izteicās, ka memo-riālam vispiemērotākā vieta būtu pie sv. Jāņa baznīcas. Upuru piemiņas dienās varētu vērt baznīcas durvis un logus, klausīties ērģeļu melodijas, pat atceres dievkalpojumus rīkot. Traucē M. Jansona skulptūra ”Laika vecis”? To demontēt un novietot citur, piemērotākā vietā, gan nav grūti. Un par ”Laika veča” iesaistīšanos dažādās dzīves norisēs, tikai ne pie sv. Jāņa baznīcas, nesen ”Druvā” ar īstu cēsnieka ieinteresētību rakstījis kinomākslinieks Gunārs Balodis. Viņš, un ne tikai viņš, ir neizpratnē, ka pēc viņa ierosinājumiem bagātā raksta publicēšanas ”Druvā” ir nāves klusums. ”Ja jau esmu muļķis un nekā nesaprotu, lai tad kompetentas pilsētas domes amatpersonas tā arī pasaka, ” tāda ir G. Baloža pašreizējā nostāja.

Par vienu no pamatojumiem memoriāla novietošanai Pils laukumā izvirza it kā faktu, ka te pirms aizvešanas novietoti nelaimīgie ļaudis un it kā arī čekas mājā blakus. Taču neviens vēstures dokuments par to neliecina. Nav arī tādu pierakstītu atmiņu. Kam gan var ienākt prātā, ka izsūtīšanas organizatori bijuši ieinteresēti visai pilsētai rādīt varmācības upurus. Toreiz visu no-strādāja klusām, tieši no automašīnām vai pajūgiem ielādēja dzelzceļa vagonos. Tagad ieinteresētības dēļ falsificē vēsturi, lai to izmantotu savas rīcības attaisnošanai.

Domes sēdē kāds represēto pārstāvis izteicās, ka tieši vēsturnieki esot pret pareizu lēmumu vietas izvēlē. Lūk, kā! Taču ne jau visi vēsturnieki. Tikai nesaprātīgie, tādi kā D. Tabūne, D. Vasmanis, V. Rudzītis, T. Pumpuriņš… Un tādi kā arhīva ļaudis. Saprātīgie piedalījās projekta izstrādē, lai dabūtu Eiropas naudu piemiņas vietai. Jā gan. Ja nebūtu Eiropas naudas, nebūtu nekāda domes lēmuma par piemiņas vietas izveidošanu līdz jūnijam. Jo tad nebūtu naudas, par ko šādu memoriālu būvēt.

Visvairāk brīnos par to, ka par tik neskaidri uzrakstītu lēmuma projektu, kuru izpildes gaitā var pavērst gan tā, gan citādi, balsoja desmit domes deputāti, arī sākumā iebildušie. Vienīgi Daumants Vasmanis drosmīgi teica: ”Nē!”

Dzīve rādīs, kuri bijuši tālredzīgāki un asāk domājoši – visi desmit vai viens D. Vasmanis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
27

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
42

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
51

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Sievišķība, demokrātija un gudrība

17:23
16.03.2025
30

Šogad šķietami klusāk nekā citus gadus, jo 8. marts iekrita brīvdienā, aizvadīta Starptautiskā sieviešu diena. Bet vīriešu rosība ziedu veikalos bija vērojama, un pasākumu klāsts, kas veltīts tieši Sieviešu dienai, bija bagātīgs gan sestdien, gan jau dienu iepriekš, piektdien. Tāpat kā par daudziem svētkiem, ko atzīmējam Latvijā, arī par 8. martu viedokļi ir atšķirīgi – […]

Noteikumi nav lasāmgabals pirms iemigšanas

14:46
12.03.2025
42

Laikam gan tikai pa kluso, bez atļaujas pilsētās nozāģēts kāds koks. Lai to nocirstu, īpašas komisijas vērtē, cik katrs konkrētais koks nozīmīgs vai bīstams, tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas tā likteņa lemšanai.    Kur tad vēl ceļu pārbūves ieceres, kad iedzīvotāji rīko koku    aizstāvības pasākumus, bet būvnieku darbi kavējas. Koki, īpaši jau lielie un vecie, […]

Kailais karalis un Sīpola kungs

16:56
08.03.2025
52

Notikumi pasaulē ir tik intensīvi un līdzšinējo lietu kārtību jaucoši, ka pievērsties kaut kam, kas ir tepat un ikdienišķas normālības rāmjos, šķiet teju nepieklājīgi. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās Baltajā namā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas spēji noslēdzās ar skandālu Ovālajā kabinetā, krustu šķērsu apspriesta gan pilīs, gan būdiņās. Pievienošu tikai vienu asociāciju, kas […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
32
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi