Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Kad žurnālistu drosme ir dzīvības vērtībā

Iveta Rozentāle
08:15
04.11.2025
22
1
Iveta Rozentāle

Viesojoties Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā, man bija iespēja redzēt, kā piešķir Dafnes Karuanas Galicijas balvu pētnieciskajiem žurnālistiem.

Šogad pirmo reizi no vairākiem simtiem žūrijas izvēlēto desmit finālistu vidū bija arī Latvijas žurnāliste Inga Spriņģe no “Re:Baltica”. Viņa kopā ar kolēģiem no Igaunijas, Vācijas, Austrijas, Šveices pētīja, kā, izmantojot saziņas vietni “Telegram”, tiek vervēti eiropieši, lai veiktu sabotāžas, dedzināšanas un slepkavības.

Šoreiz galveno balvu gan ieguva Krievijas “ēnu flotes” pētnieki. Pētījums tapa, sadarbojoties 13 starptautiskām ziņu aģentūrām un 40 žurnālistiem. Šajā darbā līdzās ierastajām žurnālistikas metodēm un datu analīzei tika izmantota arī satelītnovērošana.

Balva ir iedibināta 2020. gadā un nosaukta par godu Maltas pētnieciskajai žurnālistei Dafnei Karuanai Galicijai, kuru nogalināja 2017. gada oktobrī par korupcijas pētīšanu valdībā. Un viņa nav vienīgā pētnieciskā žurnāliste, kas zaudējusi dzīvību, darot savu darbu. Ne velti EP prezidente Roberta Metsola pirms balvas pasniegšanas sacīja: “Šis gads žurnālistiem ir bijis īpaši grūts. Neatkarīgi, vai runa ir par visiem tiem, kas gājuši bojā kara zonās, vai tiem, kurus nomelno cilvēki, par kuriem viņi ziņo. Drosmei nevajadzētu būt žurnālista darba pienākumu apraksta sastāvdaļai. Un tomēr pārāk bieži tā ir.”

Karš Ukrainā patiesi prasa arī žurnālistu dzīvības. Vēl oktobrī vairākkārtīgi Krievijas bezpilota lidaparāti uzbrukuši gan militārajām automašīnām, kurās bijuši arī žurnālisti, gan tieši žurnālistu auto ievainojot un nogalinot. Lsm.lv rakstījis, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma nogalināti vismaz 135 mediju darbinieki, tā liecina Ukrainas Žurnālistu savienības dati. 104 no viņiem cīnījās Ukrainas Bruņoto spēku rindās, bet 21 mediju darbinieks pildīja profesionālos pienākumus.

Taču arī parastā ikdienā žurnālistiem ir jābūt drosmei meklēt un pastāstīt patiesību, vēl jo vairāk mūsu laikmetā, kad informācija ir tik sadrumstalota un lielākoties cilvēki saņem to, kas atbilst viņu interešu burbuļiem. Ja informāciju smeļas tikai sociālajos medijos, algoritmi strādā tā, lai apstiprinātu to, kam cilvēks grib ticēt. Savukārt, ja žurnālisti norāda uz kailo patiesību, daudzi neskopojas ar apvainojumiem, ka konkrētais medijs ir uzpirkts un žurnālistu darbs vispār nav vajadzīgs. Jā, kāpēc gan dzirdēt patiesību, kuru negribam, ja var dzirdēt to, ko vēlamies? Un, ja paskatāmies, kas ir populārākie žurnāli Latvijā, tie nav analītiskie, bet tādi, kuri ieskatās sabiedrībā plaši pazīstamu cilvēku privātajā dzīvē, apraksta kādu vietējo sensāciju.

Nereti žurnālisti saņem pārmetumus – kāpēc nerakstāt par pozitīvo, kāpēc jums vienmēr vajag atrast negatīvo? Bet es teiktu, ka reģionālajos medijos pozitīvās informācijas pārsvars ir ļoti liels, turklāt negatīvais nav vienkārši sensācija, bet gan analīze par to, kas vai nu nav izdarīts, vai varēja tikt izdarīts labāk. Te man nāk prātā salīdzinājums ar ģimeni – vai ģimenē bērniem var teikt, ka viņi visu dara tikai labi, pat ja tā nav? Vai tomēr ir jābūt patiesiem?

Turklāt mediju lasītāju (klausītāju, skatītāju) atziņas visbiežāk ir pretrunā ar viņu rīcību. Izskan pārmetums, ka vajag vairāk pozitīvā, bet lasītākās un skatītākās ir tieši ziņas par skandāliem, nelaimes gadījumiem un kriminālpārkāpumiem.

Komentāri

  • Vecais saka:

    Kuri Latvijā ir “analītiskie” žurnāli? Cik viņu ir? Es zinu tikai vienu.

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Ievainojamība – pretimnācēja, kolēģa, mana un tava

    09:17
    17.11.2025
    11

    Nav jau tā, ka nekad par to neaizdomājamies. Par to, ka esam ievainojami un it viegli kādā brīdī vairs nevaram darīt to, ko līdz šim esam uztvēruši kā pašsaprotamu. Varam nonākt slimnīcā, varam iekļūt ugunsgrēkā, varam vienkārši palikt bez darba vai uzticama drauga. Tomēr – ik reizi, par to atceroties, gribas noskurināties. Attapties. Mēs visi […]

    Kādam vien pieci eiro, citam būtisks atbalsts

    09:21
    12.11.2025
    31

    Saka, ka mēs esot ziedotāju tauta. Visu, kas nav valstiskā vai individuālā līmenī sakārtots, esam gatavi ātri atrisināt, pa visiem saziedojot nepieciešamo summu. Ģimene nevar atļauties atgādāt uz mājām tuvinieku, kas miris ārzemēs, nekas, saziedosim naudu. Trūkst līdzekļu slimības ārstēšanai, ko nekompensē valsts, vēršanās pie sabiedrības nereti palīdz. Biatlona komandai pietrūkst naudas dalībai sacensībās, arī […]

    Neko nezinu, vainīgs neesmu

    08:18
    09.11.2025
    65
    1

    “Starp mašīnām, motoriem, meitenēm [..]; Starp rūcieniem, kaucieniem, svilpieniem [..] … atskan…” Nē, nē, ne jau dzeguzes balss (kā citētajos dziesmas vārdos). Publiskajā telpā reizi pa reizei dzirdams bijušā politiķa un Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārds. Kā atceramies, savu politiķa statusu viņš zaudēja, jo atklātībā nāca (tika izcelta) lieta par viņa izšķērdīgi dārgajiem lidojumiem, esot […]

    Mājas un kafejnīcu ēdienu atšķirīgais šarms

    08:17
    08.11.2025
    35

    Šonedēļ gardās noskaņās notiek Cēsu novada rudens Restorānu nedēļa, kad mūspuses restorāni aicina doties garšu piedzīvojumā, katrs piedāvājot citu ēdienkarti. Kamēr vieni īpašo piedāvājumu sagatavo no mūspusē audzētiem produktiem un pat servējuši to uz novadā radītajiem traukiem, citi vilina ar svešādiem ēdienu nosaukumiem. Restorānu nedēļa, protams, cenšas iepazīstināt ar piedāvājuma daudzveidību, taču daudzi iedzīvotāji ir […]

    Partijas bez partijām un vēlēšanas bez vēlēšanām?

    08:13
    07.11.2025
    32

    Diezgan droši var apgalvot, ka pasaulē nav ideālu valstu – arī labklājīgākajās un demokrātiskākajās valstīs ir jautājumi, kurus grūti atrisināt vai ar kuriem politiķi pat necenšas tikt galā. Ik pa laikam neatrisinātās problēmas sakrājas, un tad sākas vēlētāju protesti, dumpji un sapņi par citu parlamentu, citiem politiķiem un citu vēlēšanu sistēmu. Latvija, protams, nav izņēmums: […]

    Otrreizējo lietu LIELĀ bode

    08:29
    06.11.2025
    34

    Aizvadītajā nedēļā kādā brīvbrīdī uzdūros angļu un velsiešu televīzijas kanāla “BBC Cymru Wales” sižetam par lielveikalu Zviedrijā. Lielu tirdz­niecības kompleksu, kur dažādos mazos veikaliņos tirgo visplašākā sortimenta lietotas preces un produktus, kas tapuši no otrreizējām izejvielām. Tik vienkārši. Un – man vajadzēja kādu mirkli, lai to aptvertu, manuprāt, – vienkārši ģeniāli. Eskilstūna ir pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, […]

    Tautas balss

    Skatītājam sarežģīti

    09:19
    17.11.2025
    20
    Teātra cienītāja K. raksta:

    “Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

    Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

    09:29
    14.11.2025
    27
    Seniore raksta:

    “Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

    Par maz informācijas

    09:28
    13.11.2025
    25
    1
    Cēsniece J. raksta:

    “Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

    Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

    09:28
    13.11.2025
    33
    Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

    “Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

    Medijam ir spēks

    09:27
    12.11.2025
    21
    Lasītājs raksta:

    “Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

    Sludinājumi