Piektdiena, 14. februāris
Vārda dienas: Valentīns

Kad bilžu ir vairāk par patiesiem dzīves mirkļiem

Anna Kola
12:49
12.02.2022
76

Pēdējos gados esam pieredzējuši ārkārtīgi strauju digitālo tehnoloģiju attīstību. Lai kāda inovatīva ierīce arī netiktu palaista plašā tirgošanā, ir tikai laika jautājums, iekams to jaunākās analoģijas tiek aprīkotas ar programmām fotogrāfiju uzņemšanai. Šīs mobilās ierīces ir aprīkotas ar atmiņu, kas spēj saglabāt simtiem un tūkstošiem fotogrāfiju; daži cilvēki izmanto šo priekšrocību, un fotogrāfijas nekad netiek pārvērstas taustāmos glancēta papīra taisnstūros, ko noglabāt biezos albumos kaut kur viesistabas sekcijas plauktos. Šādi attēli tā arī paliek digitālos plašumos ierīču atmiņas kartēs un mākoņos, lai vēlāk tiktu izdzēsti, atbrīvojot vietu jauniem raibiem un krāsainiem mirkļu iemūžinājumiem. Tieši tā iemesla dēļ, ka jaunākās tehnoloģijas ikvienam ir pieejamas tik viegli, cilvēki fotografē ik brīdi savas dzīves.

Lai kāds spontāns un negaidīts, iespējams, pārsteiguma radīts brīdis arī negadās, esam gatavi to iemūžināt fotogrāfijā. Šādus maģiski iekonservētus laika gabaliņus varam turēt sev par piemiņu, poētiski izsakoties, mūžīgi – vai tas būtu tiešām atminēšanās vērts brīdis no svarīga dzīves notikuma vai vienkārši ātrs selfijs, lai parādītu draudzenei jaunāko apģērba gabalu, kas piemērīts kādā modes veikalā. Lielākoties gan tas, ko attēlo fotogrāfijas, ir vērā ņemams aspekts. Joprojām tiek novērtēta fotografēšana kā māksla, veids, kā saglabāt atmiņas un atcerēties tuvos un mīļos cilvēkus. Mēs turpinām izmantot iespēju, ka bildes varam uzņemt teju ik brīdi un ikvienā situācijā, līdz ar to, domājams, lielākajam vairumam cilvēku pieder plaša fotogrāfiju kolekcija, kuras diezin vai kādreiz spēs pretendēt uz goda vietu glītā koka rāmītī.

Senāk ļaudis ticēja, ka foto­grāfija spēja nozagt daļu cilvēka dvēseles. Deviņpadsmitajā gadsimtā Amerikas Lielo Līdze­numu indiāņu ciltis fotogrāfus dēvēja par “ēnu ķerājiem”. Viņi ticēja, ka fotogrāfijas personalizēja ēnas, līdz ar to tajās tiekot iesprostota daļa no tajās attēloto subjektu dvēseles. Lāsti, kas saistīti ar fotogrāfiju izmantošanu, ir daudzās kultūrās, tāpat arī māņticības, kas ar tām saistītas. Pie­mēram, deviņpadsmitajā gadsimtā ģimenes portretus bieži apgrieza ar seju uz leju, lai tajās neiemājotu mirušo gari. Pie mums no vecākiem ļaudīm vēl dzird brīdinājumus, ka pie sienas nevajag kārt mirušo tuvinieku bildes, ka tas atņem enerģiju jaunajiem, spriganajiem. Taču šie ticējumi nekļuva par šķērsli attēlu uzņemšanas Lielajam sprādzienam.

Mūsdienās it visur redzam cilvēkus – jaunus un vecus – ar viedtālruņiem rokās, nodurtām galvām, ar narkotiskai atkarībai līdzīgu azartu raugoties mazajos, spīdīgajos ekrānos. Visbiežāk tieši uz fotogrāfijām, gan svešu, gan pazīstamu, gan sen nesatiktu un satikt negribētu cilvēku bildēm. Mēs esam aizmirsuši visas senās leģendas un nostāstus par foto­grāfiju un to ietverto spēku. Liela daļa mūsu ikdienas balstās uz internetu, sociālajiem tīkliem, ziņām, un lielākā daļa šīs informācijas ir vizuāla. Asiņaini notikumi Tuvajos Austrumos, kādas ģimenes traģēdija Marokā, zaudējot bērnu akas šahtā, mākslīgi izskaistinātas sejas un nedabiski apaļumi no instagrama plašumiem… Šie attēli, vai mēs to gribam vai ne, iespiežas zemapziņā. Nav svarīgi, vai pārtveram enerģiju no tiem, vai spējam izjust empātiju pret kaut kādiem notikumiem vai cilvēkiem, fotogrāfiju spēks atstāj nospiedumus mūsu psihē.

Nereti pieķeru sevi pie domas, kur būs cilvēks vēl pēc gadiem piecdesmit, ja tehnoloģijas turpinās attīstīties ar tādu pašu ātrumu. Vai mēs cits ar citu vairs nerunāsim? Vai viens uz otru vairs nepalūkosimies, jo viss taču būs redzams mazajās, stiklotajās – varbūt halogramētajās – ierīcēs? Varbūt pašiem nebūs balss, jo visu mūsu vietā spēs paziņot ierīces?

Sargāsim savu enerģiju, savu dzīvi, privātumu un to mazo pasaules daļiņu, kas mums katram ir dota, no svešām acīm. Ik katra fiziska komunikācija un dalīšanās ir enerģijas apmaiņa, tāda tā ir arī sociālajos tīklos un internetā kopumā. Katra viedtālrunī notverta bilde noārda daļu no pelēkās vielas šūnām, kam vairs nav jāpiepūlas šo informāciju noglabāt vēlākai apcerēšanai, jo to visu taču var atkal un atkal no jauna aplūkot mākonī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lai mācītos autorizēties elektroniski, jāautorizējas … elektroniski

20:22
12.02.2025
24

Vai otrdienas rītā nevajag mazu devu, par ko pasmaidīt? Noderēs taču! Smaidam piedāvātais gan būs saprotams tikai cēsniekiem un tiem, kas no Cēsīm kaut kur dodas ar sabiedrisko transportu. Lūk, no 10.februāra maršrutā Kalnmuiža-Cēsu autoosta-Priekuļi vairāki reisi tiks sākti no pilsētas centra pieturas “Stacija”. Līdz šim pietura bija Cēsu autoosta, un Autotransporta direkcija ziņo, ka […]

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
19

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
34

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
41

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
26

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
32

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
21
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
43
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
30
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
29
2
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi