Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Kā iespaidot Eiroparlamentu

Druva
00:00
06.03.2009
19

Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Lai pievērstu vēlētāju uzmanību tām un aicinātu pārdomāt savu nostāju Eiroparlamenta vēlēšanu dienā, publicējam vairāku mūsu rajona sabiedriski aktīvu cilvēku domas par šīm vēlēšanām.

Anna Caunīte, Kaives pagasta padomes priekšsēdētāja:

– Domāju, ka lielai daļai cilvēku EP vēlēšanas ir kaut kas svešs, bet tajās noteikti vajadzētu piedalīties ikvienam. Ir jau svarīgi padomāt, ko mēs gribam ievēlēt. Taču otrs jautājums – ko mūsu valsti pārstāvošie deputāti var izdarīt, esot EP. Taču uzskatu, ka līdz mums nonāk arī pārāk maz informācijas par EP aktivitātēm. Ko viņi tur dara, kādus darbus veic un cik liela nozīme ir viņiem? Bēdīgākais ir tas, ka redzam, kurš ir ievēlēts mūsu Saeimā, ja tādi paši aizbrauc uz Eiropu, tad līdzīgi strādā arī tur. Mans personīgais viedoklis – nevajag uz EP sūtīt partiju pārstāvjus, jo tam īsti pat nav jēgas. Ja šobrīd man būtu jāvērtē līdzšinējie EP deputāti, tad prātā uzreiz nāk tikai Ždanoka, par kuru dzirdētas skandalozākas vai mazāk skandalozas atsauksmes. Laikam jau jāatzīst, ka informācija par šiem deputātiem un viņu padarīto ir niecīga.

Raitis Vilciņš, Skujenes pagasta uzņēmējs:

– Uz vēlēšanām ir jāiet kaut vai tādēļ, lai katram būtu tiesības lamāt to, ko pats ievēlējis. Taču, ja nopietni, mums ir jāatbild par to, kuri mūs pārstāv EP. Mums vismaz uz vēlēšanām jāiet tādēļ, lai pasargātu valsti no tā, ka par EP deputātu tiek kāds, kuru mēs noteikti tur negribētu redzēt. Pašlaik skaidrs, ka dažs izdarījis vairāk slikta nekā laba valstij, bet varbūt arī šajā jomā ir jāmācās no kļūdām. Bet skaidrs ir viens – arī Eiropas priekšā mums jāaizstāv savas intereses.

Māris Brasliņš, deju kolektīva “Miķelis” vadītājs: – Mēs esam Eiropas Savienībā, un ir svarīgi, ka mūsu intereses šajā organizācijā tiek pārstāvētas. Latvijā ir daudz partiju, katrai sava politiskā platforma. Kā Tatjana Ždanoka aizstāv krievvalodīgo intereses! Taču mūsu daži deputāti Eiroparlamentā var runāt diezin ko, ja nebūs, kas viņus uzklausa, ja neatradīs domubiedrus, nekas neiznāks. Skaidrs taču, ka spāņus īpaši neinteresē māju siltināšana Latvijā, un varam vien iedomāties, kā vācu zemnieki reaģētu, ja viņiem samazinātu maksājumus. Un viņus, nudien, neuztrauc tas, ka latviešu zemnieki saņem vēl mazāk. Manuprāt, nav pat tik būtiski, kuras tieši – liberālās, nacionālās vai sociāldemokrātiskās partijas pārstāvis no Latvijas būs Eiroparlamenta deputāts. Būtiskākais, kā viņš pats izpratīs Latvijas problēmas, kā mācēs atrast domubiedrus un viņus pārliecināt, lai gūtu labumu Latvijai.

Manam viedoklim piekrita arī vairāki paziņas, ar kuriem

runāju par Eiroparlamenta vēlēšanām. Mani sarunas biedri arī uzsvēra, ka tagadējie Eiroparlamenta deputāti nav spējuši panākt, ka Latvijai pienākas tas pats, kas citām ES valstīm. Mēs pat neprotam paņemt to, ko mums dod. Tieši pārstāvji ES varētu būt tie, kas informē sabiedrību.

Kāds sarunas biedrs sacīja – ja visi Latvijas pārstāvji būtu kā Andris Piebalgs, tad mēs varētu būt lepni par savējiem. Vietu Eiroparlamentā esot pelnījuši Sandra Kalniete un Ģirts Valdis Kristovskis.

Tādas ir manas un manu draugi domas, vērtējot no malas.

Kaspars Pabērzs, SIA “ZAAO” attīstības daļas vadītāja vietnieks:

– Varbūt kādam liekas, ko tā mazā Latvija var, bet domāju, ka ir labi, ka mums ir savi pārstāvji parlamentā, kur tiek pieņemti Eiropai un mums svarīgi lēmumi. Tiesa, jāatzīst, ka trūkst plašākas informācijas par mūsu deputātu veikumu, darbību. Varbūt pats maz interesējos, bet katrā ziņā šī informācija nav tik plaši pieejama, kā vajadzētu.

Viennozīmīgi skaidrs, ka valsts pārstāvjiem Briselē jābūt, lai iegūtu informāciju par gatavotajiem lēmumiem, jo tie attiecas arī uz mūsu valsti. Lai deputāti informētu mūsu valdību, bet galvenais, lai aizstāvētu un lobētu valsts intereses. Vēl svarīga loma ir tam, ka viņi par mūsu valsti, tās kultūrvēsturiskajām un dabas bagātībām stāsta citu valstu pārstāvjiem. Tostarp rīko dažādus pasākumus Eiropas parlamentā. Te var atgādināt nesen notikušo Rūjienas bērnu vizīti Briselē, kur viņi demonstrēja pašu veidoto Lielvārdes jostu no koka klucīšiem. Arī šādām niansēm ir svarīga nozīme mūsu valsts tēla veidošanā.

Domājot par gaidāmajām Eiropas parlamenta vēlēšanām, jāteic, ka vēlētāju aktivitāte, visticamāk, būs neliela. Latviešu iesaistīšanās politiskajos procesos ir kūtra, un maz ticams, ka arī pats izlasīšu detalizētu partiju piedāvājumu šīm vēlēšanām. Bet vēlēt tomēr jāiet, un vismaz tad kaut nedaudz jāpainteresējas par Eiropas Parlamenta deputātu iespējām un paveikto. Jāatceras, ka piemērotu un darboties varošu deputātu ievēlēšana ir mūsu iespēja kaut nedaudz ietekmēt procesus Briselē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
13

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
18

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
29

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
26
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
33

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
25

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi