Sestdiena, 17. maijs
Vārda dienas: Edvīns, Edijs

Kā ASV monetāra politika mainīs pasauli?

Druva
09:35
04.12.2010
10

Aleksejs Marčenko, AS Investīciju pārvaldes sabiedrības „Hipo Fondi” vecākais analītiķis Visā pasaulē investori gaida 3. novembri, kad beidzot ASV Federāla Rezervju sistēma paziņos par to, kā izskatīsies ekstraordinārie monetārās politikas pasākumi (tā sauktā kvantitatīvā pavājināšana, angliski – quantitative easing vai QE). Iepriekšējo mēnešu laikā FRS pārstāvju izteikumi kopā ar ASV diezgan vājiem makroekonomiskiem rādītajiem pārliecināja investorus, ka tādi pasākumi būs, jautājums tikai – cik lieli tie būs un cik ilgā laikā tie turpināsies. QE ietvaros centrālā banka, kura ir samazinājusi bāzes likmi līdz minimumam un tādejādi vairs nespēj ietekmēt naudas piedāvājumu, samazinot bāzes likmi, mēģina panākt procentu likmes samazināšanu un kreditēšanas nosacījumu atvieglošanu, piesātinot banku sistēmu ar pārlieku likviditāti. Parasti šim nolūkam tiek izpirktas no tirgus valsts obligācijas; 2009. gadā ASV tika pirkti arī hipotekārie vērtspapīri. Pasaulē līdz šim nav bijis daudz kvantitatīvās pavājināšanas pasākumu piemēru. Pirmā šādu politiku sāka Japānas centrālā banka 2001. gadā. 2009. gadā tādu īstenoja ASV un Lielbritānijas centrālās bankas. ASV kvantitatīvās pavājināšanas pasākumi tika izbeigti 2010. gada sākumā, kad šis valsts ekonomika sāka demonstrēt ātras atlabšanas pazīmes, taču vasarā, kad kļuva skaidrs, ka ASV atlabšanas tempi būtiski samazinājās un ka līdz gada beigām ASV IKP var atkal sākt samazināties, parādījās gaidas, ka ASV atkal atgriezīsies pie QE politikas, lai atvieglotu kreditēšanu un tādejādi atbalstītu ekonomiku. Tagad, gaidot ASV lēmumu par QE, finanšu aktīvu cenas visa pasaulē kopš septembra sākuma pieauga – gan akcijām, gan korporatīvām un valsts obligācijām. Pieauga arī izejvielu cenas. Tā notika tāpēc, ka investori sāka iecenot QE ietekmi, ņemot vērā iepriekšēja QE raunda pieredzi. Kā darbojās ASV QE 2009. gadā? 2009. gadā ASV neizdevās panākt būtisku iedzīvotāju un uzņēmumu kreditēšanas pieaugumu. Vairāk nekā 1 triljons dolāru, kuru FRS iepumpēja banku sistēmā, netika izsniegts kredītu veidā, bet praktiski pilna apjomā palika ASV banku depozītu kontos Federālā Rezervju sistēmā. Tātad, QE ļoti maz veicināja ekonomikas atdzīvināšanu. Tomēr tā ļoti būtiski veicināja cenu pieaugumu finanšu tirgū. Kad starpbanku tirgū parādījās milzīgs apjoms likviditātes, dolāra īstermiņa starpbanku likmes samazinājās līdz minimumam, un augtākās kredītu kvalitātes bankām parādījās iespēja lēti aizņemties starpbanku tirgū un iegādāties instrumentus, kas dotu augstāku ienesīgumu, nekā naudas tirgus likme. Tas izraisīja 2009. gada otrajā pusē milzīgu pirkšanas ažiotāžu finanšu instrumentu un izejvielu tirgos. Cenas gāja uz augšu praktiski visiem instrumentiem, pie tam tādiem, kas vēsturiski bija absolūti nekorelēti – akcijas, korporatīvas un valsts obligācijas, zelts, nafta, finanšu instrumenti attīstības un attīstītajos tirgos. Visi instrumenti un visi tirgi pieauga pateicoties tam, ka palielinājās naudas apjoms, par kuru šos instrumentus varētu pirkt, nevis pateicoties emitentu kvalitātes uzlabošanai. Finanšu instrumentu cenu pieaugums deva ļoti spēcīgu atbalstu bankām un citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kas spēja atgūties no milzīgiem 2008. gada zaudējumiem vērtspapīru cenu krituma rezultātā, un atkal sāka saņemt peļņu. Tomēr, neskatoties uz lielāko ASV banku stabilizāciju, kreditēšanas pieauguma nenotika. Kāpēc? Tāpēc, ka ASV mājsaimniecības un uzņēmumi ir pārslogoti ar kredītiem, kas tika izsniegti ekonomikas pārkāršanas periodā, samazina savu parādu slogu un nav gatavi ņemt jaunus kredītus, lai cik zemas būtu to likmes. Kamēr parādu apjomi nesamazināsies līdz līmeņiem, kad pašreizējais ienākumu līmenis būs pietiekams to apkalpošanai, jaunā kreditēšana nenotiks. Arī šoreiz QE ASV, visticamāk, neatstās būtisku ietekmi uz kreditēšanas apjomiem ASV. Kā QE ietekmēs attīstības valstis? Tomēr pavisam citu ietekmi šie pasākumi atstās uz dažām attīstības valstīm, kur privāto kredītu līmenis attiecība pret ienākumiem ir salīdzinoši neliels. Naudas masas palielināšana šajās valstīs salīdzinoši ātri translēsies palielinātā kredītu izsniegšanā, kas savukārt ietekmēs inflāciju. Jau tagad inflācija šajās valstīs ir pietiekami augsta (Indijā – 8,62% pret iepriekšēja gada attiecīga gada iepriekšējo periodu, Krievija – 6,96%, Brazīlija – 8,81%). Naudas apjoma pieaugums ASV tirgū paaugstinās pieprasījumu pēc finanšu aktīviem ASV, paaugstinās šo aktīvu cenu un attiecīgi samazinās to ienesīgumu. Meklējot augstāko ienesīgumu, investori ieguldīsies attīstības valstu finanšu instrumentos. Bankas no Brazīlijas, Indijas vai Krievijas varēs diezgan viegli aizņemties salīdzinoši lēto naudu, un pēc tam izsniegt aizdevumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem savās valstīs. Tas vedīs pie inflācijas pieauguma šajās valstīs un/vai šo valstu valūtas kursu pieauguma, kā arī pie šo valstu akciju cenu pieauguma. Pēc kāda laika attīstības akciju tirgos akciju cenas aizies stipri virs sava fundamentāli pamatotā līmeņa – veidosies cenu burbulis, kas agri vai vēlu plīsīs. Pie tam attīstības valstīm būs ļoti grūti novērst tāda spekulatīva burbuļa veidošanos. To var izdarīt, tikai ieviešot kapitāla kontroli līdzīgi kā Ķīnā. Līdz ar to var gaidīt, ka tuvāko vairāku mēnešu laikā attīstības valstu akciju cenas diezgan stipri pieaugs, tomēr jāņem vērā bīstamība, ka tas varētu beigties līdzīgi kā 2008. gadā, kad iepriekšējais burbulis plīsa. Kā ASV QE ietekmēs Latviju? Lats ir piesaistīts eiro, un tāpēc monetāra ekspansija ASV ietekmēs Latviju līdzīgi kā visu eiro zonu. Pieaugot eiro kursam pret dolāru, pieaug arī lata kurss pret dolāru. Tomēr Latvijas eksports uz ASV ir pietiekami neliels, bet pārējās būtiskās valūtas pēdējo mēnešu laika pret dolāru arī vairāk vai mazāk pieauga. Krītot dolāram, Latvijai būs mazāk jāmaksā par importējamām izejvielām – tomēr šo izejvielu cena tirgū pieaugs, tāpēc lielie ieguvumi šeit nav gaidāmi. Visbeidzot, īpašu kreditēšanas pieaugumu Latvijā lētas naudas pārpalikums pasaulē noteikti neveicinās – mums joprojām ir ļoti liels privātā sektora parādu slogs attiecība pret ienākumiem, un nākotnē tas būs jāsamazina. Līdz ar to liels kreditēšanas pieaugums nav gaidāms.

Nozare.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Domāšana veicina garīgo attīstību

17:03
13.05.2025
31

Strauji tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Vai zinām, par ko balsosim? Liekas, rezultātu prognozēt neiespējami. Bet pēc četru gadu pieredzes skaidri redzams, kā rit dzīve apvienotajos lielajos novados. Pašvaldībām aiz muguras nebūt vieglais darbs, lai jaunos novadus izveidotu ne tikai pēc robežām, bet arī pēc satura. Un kopumā jau Latvija tiešām zeļ. Tas skaidri redzams, mazliet izbraucot […]

Gribi zināt vairāk? Meklē!

12:45
12.05.2025
32
1

Nemīlīgais pavasaris, nesteidzinot dārza darbus, dod laiku padomāt par nākotni. Un patiesībā jau pavasarī sējot un stādot  domājam par ražu, ko vāksim rudenī. Šis pavasaris piedāvā nākotnes izvēli turpmākajiem četriem gadiem. Pašvaldību vēlēšanas ir temats, par kuru sarunās nav iesaistījies retais. Par ko balsot? Par ko balsosi, ko iesaki? Ko zini par to un to? Par […]

Par kopīgo darbu

12:43
12.05.2025
25

Angļu rakstnieks un teologs Gilberts Kīts Čestertons (1874. – 1936.) savulaik rakstīja, ka Romu mīlēja ne jau tās diženuma dēļ, bet Roma kļuva dižena, pateicoties mīlestībai pret to. Ma­nuprāt, Čestertona rakstīto ir vērts atcerēties arī šodien. Nav noslēpums, ka Latvijā joprojām attieksme pret savu valsti nereti ir – “mēs un viņi”. Visticamāk, tā ir attieksme, […]

Nemainīgā Krievijas sabiedrība

16:35
07.05.2025
34
1

25.aprīlī publicētais Levadas Centra aptaujas pārskats liecina, ka Krievijas iedzīvotāju noskaņojums aizvien uzlabojas. Aptauja veikta no 17. līdz 23. aprīlim, kopumā 82 procenti aptaujāto apgalvo, ka viņiem ir brīnišķīgs vai arī mierīgs un līdzsvarots noskaņojums. Visvairāk pozitīvu atbilžu ir gados jaunākajiem – tā domā 90 procenti iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadu vecumam. Vismazāk […]

Koru kari vai dziedāšanas prieks

16:33
07.05.2025
659

Svētku dienās televīzijā izskanēja pēdējais ceturtās sezonas “Koru kari” raidījums. Lai gan šoreiz neviens koris nepārstāvēja Cēsis, iepriekšējās sezonās par skanīgākā kora titulu cīnījās arī mūspuses kolektīvi. 2009. gadā mūziķis Ingus Ulmanis līdz ceturtajam raidījumam aizveda Cēsu Balto kori, 2013. gadā, šova trešajā sezonā, Marta Kristiāna Kalniņa vadītais Cēsu Karmīnsarkanā karoga koris iekļuva finālā. Starp […]

Vērtības nav pašsaprotamas. Tas jāsargā

16:21
30.04.2025
35

35 gadi – daudz vai maz? Katram sava mēraukla. Bet viens gan skaidrs, atjaunotajā Latvijas valstī izaugusi paaudze, kas nekad nav piedzīvojusi vārda brīvības ierobežošanu. Varbūt pat pretēji – saviem izteikumiem neviens vairs neseko, kā teikt, mutes brūķēšana, ar to visvairāk domājot ierakstus visdažādākajās interneta platformās, ir ikdiena. Apvainot kādu, paņirgt arī par nopietnām lietām […]

Tautas balss

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
44
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Piestājot tīruma malā

16:23
30.04.2025
68
Lasītāja raksta:

“Priekšā garās brīvdienas, laikapstākļus nesola tos labākos. Ja par aukstu vai vējainu, vai lietainu, var kaut kur braukt ar mašīnu. Un piedzīvot pārsteigumus pa auto logu. Jaunraunā viens tīrums bija kā nosēts ar pelēkbrūniem akmeņiem. Piestāju, skatījos, simtiem, iespējams, tūkstošiem zosu bija piesēdušas atvilkt elpu. Ļāva pieiet diezgan tuvu, jo bija aizņemtas, lasot barību. Kad […]

Teātrim svarīgi skatītāji

16:22
30.04.2025
25
Taurenes amatierteātris "Radi" raksta:

“Sakām sirsnīgu paldies visiem, kas piedalījās mūsu kolektīva jubilejas vakarā ar klātbūtni, arī ziediem, dāvanām, vēlējumiem! Jūsu esamība mums ir ļoti svarīga. Paldies kultūras nama vadītājai Gintai Babrei par atbalstu un sarūpēto lielisko atpūtas vakaru!” saka Taurenes amatierteātris “Radi”, kas pagājušajā nedēļā svinēja 25.jubileju.

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
46
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
48
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Sludinājumi