Gada inflācijas rādītājs Latvijā pagājušajā mēnesī sasniedzis 14,1 procentu – šķietami bezkaislīgi ziņo masu saziņas līdzekļi. Šķietamais bezkaislīgums saistīts ar to, ka pēdējā laikā katrs jauns mēnesis sākas ar datiem par to, par cik tad šoreiz cenas, salīdzinot ar periodu pirms gada, ir augušas. Un vienlaikus aizvien vairāk gaidām to dienu, kad padzirdēsim ziņu – gada inflācija pazeminās, urā!
Statistikas dati vēsta, ka mums ar inflāciju kādreiz ir klājies krietni labāk. 2001. gadā inflācija bija 2,5 procenti, pēc tam nokritās uz 1,9 procentiem, kas ir zemākais inflācijas rādītājs kopš neatkarības atgūšanas. Kopš tā laika cenas ir aizvien augušas. 2004. gadā inflācija bija 6,2 procenti, 2006. gadā 6,5 procenti (kas tomēr ir par 0,2 procentiem mazāk nekā 2005. gadā), savukārt 2007. gadu beidzām ar 14,1 procenta atzīmi. Tik strauju cenu kāpumu Latvija nav pieredzējusi kopš 1996. gada, kad inflācija bija 17,6 procenti. Kontrastam var atgādināt, ka 1992. gadā šis skaitlis sasniedza 951,2 procentus. Šis kontrasts būtu kā pārspīlēts apzīmējums, lai norādītu, ka ir bijis daudzkārt trakāk. Ja ar to nepietiek, var pastāstīt, ko nozīmē īsta inflācija – Zimbabvē, valstī ar pasaulē augstākajiem inflācijas rādītājiem, tā pārsniegusi 8000 procentu atzīmi. Brīdī, kad redzēsim kādu pozitīvu tendenci, varēsim mēģināt aizmirst sekas, ko mums nesis pērnais gads, kam daži ekonomisti devuši apzīmējumu – inflācijas gads. Sākotnēji Latvija lepojās ar vienu no straujākajām ekonomikas izaugsmēm Eiropas Savienībā, nu , ekonomikai piebremzējoties, varēsim lepoties vien ar augstāko inflāciju savienībā. Kad sakām, ka pagājušais gads aizgāja inflācijas zīmē, jāatceras, kas šo inflāciju veidojis. Saprast, ka tas bija inflācijas gads, nozīmē, ka tas bija arī straujas ekonomiskās izaugsmes gads, ko pavadīja straujš patēriņa pieaugums, kas savukārt noveda pie tā, ka apritē parādījās daudz naudas, pazeminājās tās vērtība, radot inflāciju. Šo ekonomisko parādību, protams, neveicināja tikai ļaužu pirkšanas kāres pieaugums. Tika mainītas administratīvi regulējamās cenas (tās palielinājās par 16,5 procentiem), pieauga maksa arī par degvielu. Degviela kļuva dārgāka par 22 procentiem, pārtika – par 20. Taču, ja degvielas cenu svārstības ne vienmēr ir atkarīgas no iekšējā tirgus svārstībām, tad pārtikas cenu pieaugumus ir ne tikai cēlonis inflācijai, bet arī tās sekas. Tāpēc te vietā ir pajautāt tiem, kuri pērn tērēja vairāk nekā iepriekšējos gados – ko tad tādu nopirkāt?
Viena iespēja ir aiziet uz dižveikalu un piekraut pilnus ratiņus dažādu vajadzīgu un ne pārāk vajadzīgu labumu. Cita – aiziet uz banku un dabūt kredītu, par kuru nopirkt dzīvokli par maksu, kas krietni pārsniedz dzīvokļa vērtību. Tā teikt – iegādāties zaporožecu par mersedesa cenu.
Protams, reālo cenu nosaka tirgus, un ja cilvēki gatavi maksāt, tad cenas turas. Savukārt cenas turas tāpēc, ka ļaudis dodas no reģioniem uz galvaspilsētu. Nu jau gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo vai nu Rīgā, vai Pierīgā. Nekustamais īpašums joprojām ir aktuāls jautājums, neskatoties uz to, ka cilvēku Latvijā paliek aizvien mazāk.
Ekonomikai mazliet piebremzējoties un pieprasījumam mazinoties, mazinās arī inflācijas kāpums, tomēr inflācijas kritums joprojām ir tikai sapnis kaut kur pie apvāršņa. Kā redzams, pērnā gada vidū pieņemtais inflācijas apkarošanas plāns ar savu pārlieko maigumu vairāk ir bijis rīks, ko pavicināt, kad skan apsūdzības par inflācijas pieaugumu, nevis dokuments, kura svars parādītos kaut pusgadu pēc tā pieņemšanas.
Ministru prezidents Ivars Godmanis neko iepriecinošu nesola pavēstot, ka, samazinoties ekonomikas attīstības tempiem, valdībai var rasties problēmas ar pilnīgi visu iepriekš noslēgto saistību izpildi pret sociālajiem partneriem. Tā notiks, ja ekonomika turpinās atdzist pēc līdzšinējā scenārija, proti, iekšzemes kopprodukta līmenis krietni samazinās, taču inflācija joprojām ir augsta. Šķiet, ka Latvijas speciālistiem ar cenu savaldīšanu īpaši veicies nav.
„Parex Asset Management” speciālisti prognozē, ka inflācija šī gada sākumā Latvijā sasniegs 15 procentus. Savukārt „SEB Latvijas Unibankas” galvenais ekonomists Andris Vilks aģentūrai LETA teica, ka gada pirmajā pusē vispārējais sadārdzinājums varētu pieaugt pat līdz 16 procentiem. Vien šī gada beigas ļauj prognozēt desmit procentus augstu inflāciju, tomēr gada vidējā inflācija jebkurā gadījumā būs augstāka.
Komentāri