Piektdiena, 19. jūlijs
Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra

Jauns – tātad lētticīgs un ap stūri apvedams?

Druva
23:00
03.04.2007
10

Lita Juberte, DA Cēsu valsts ģimnāzijas audzēkne

Vienalga – sirmums rotājas matos vai bizēs šūpojas rozā tauriņi – dzīve pēc vieglā scenārija nerit nevienam. Katrā vecumā ir savas problēmas, nebūšanas un raizes. Tāpat kā pārējie dzīves posmi, arī jaunības ceļš nebūt nav rožlapiņām kaisīts.

Nereti jauniešiem neērtības ikdienas dzīvē sagādā pieaugušo nekorektā attieksme. ”Lielie” bieži vien nerespektē jauniešus, viņu viedokli un iebildumus, jo neuztver tos kā līdzvērtīgus sarunu biedrus. Tādēļ ir grūti pierādīt, kas patiesībā esi. Pieaugušo attieksme dažkārt ir neizturama un spēj aizkaitināt pat vismierīgāko dvēseli.

Par to, ka jaunam būt nepavisam nav viegli, man lika aizdomāties

kāds notikums. Bija sestdienas rīts. Aizgāju uz tuvāko frizētavu, lai ar kādu pavasarīgu noskaņu apveltītu arī savu galvas rotu. Taču pacilātais garastāvoklis drīz bija kā dubļos izmīcīts un iesviests asinssuņu kārajos žokļos – friziere man pašai lika nosusināt slapjos matus, tad tos izžāvēt un izķemmēt. Vārdu sakot, sagatavot visu tā, lai viņai tikai atliktu pienākt, veikt dažus cēlus žestus ar šķērēm un, protams, sastādīt rēķinu. Turklāt toni, kādā viņa to teica, varēja tulkot ar zemtekstu par kārtējo meiteni, kas traucē dzert rīta kafiju un klačoties ar draudzenēm. Es šo rīcību uztvēru kā lielu nekaunību un visatļautību, jo pie friziera nāku cerībā saņemt kvalitatīvu pakalpojumu, nevis darba veikšanu pēc paviršības rokasgrāmatas. Kad biju samaksājusi par sabojāto rītu, devos prom, skaudībā noskatīdamies uz nākamo klienti – lietišķu kundzīti, kas labpatikā ieslīdēja krēslā, kuru biju atstājusi. Kas to būtu domājis – mana frizierīte kļuva tik laipna un atsaucīga, aptekalēja sievieti un piedāvāja gandrīz vai zvaigznes no debesīm nonest. Tajā brīdī sapratu, ka diemžēl neko vairāk par ‘uz neredzēšanos’ nevēlos teikt.

Šis nav vienīgais gadījums, kas lika man justies kā mazai niecībai. Kurš gan nezina veco, labo triku ar čeka neizsišanu personām, jaunākām par 18, jo nez kādēļ pārdevēji iedomājas, ka tieši šī vecuma grupa neko nesaprot no nodokļiem, valsts ekonomikas un dubultās grāmatvedības. Stereotipi no sērijas – jauns, tātad lētticīgs un ap stūri apvedams. Ja vien šie pārdevēji zinātu, ka redzam viņiem cauri, iespējams, esam pat gudrāki un zinošāki šajā jomā, pateicoties bieži apmeklētajām ekonomikas stundām.

Ir smagi gandrīz ik dienu sajust no pieaugušo pasaules neticību un aizdomas. Iespējams, tādēļ jaunieši biežāk kā jebkura cita iedzīvotāju grupa cīnās par savām tiesībām, pauž viedokli skaļi un atklāti. Viņi zina, ko nozīmē būt diskriminētiem, noliktiem uz zemāka plauktiņa nekā pieaugušie. Arī skatoties raidījumu ”Katrīnes palīdzības formula”, nonācu pie kādas būtiskas atziņas. Tajā bija stāsts par jauniešiem, kuri uzrakstīja vēstuli sava rajona slimnīcai, pārmetot par pirmās palīdzības sniegšanas kvalitāti un novēloto ātrās neatliekamās palīdzības ierašanos negadījuma vietā. Pie sevis nodomāju – cepuri nost! Malači! Vismaz kāds cīnās un cenšas izrādīt, ka nav vienaldzīgi pret apkārt notiekošo. Jutos vīlusies, uzzinot raidījuma vadītājas domas, jo viņa šo rīcību nodēvēja par jauniešu maksimālismu. Tad arī es sapratu, ka laikam nav jēgas cīnīties par ļaunā izskaušanu un labāku nākotni, jo jauno cilvēku aktivitātēm – protestiem, sava viedokļa aizstāvēšanai – tiek atrasts visabsurdākais piesegšanas priekškars– jauniešu maksimālisms.

Nenoliedzami, daudz ir arī atsaucīgu un izpalīdzīgu cilvēku, ar kuriem patīkami kontaktēties. Taču, domāju, ka tieši šie negatīvie piemēri, kas meklēti reālajā dzīvē, var palīdzēt ikvienam saprast, ka jauniešus pazemojošas situācijas nav retums. Ikvienam ir tiesības būt respektētam un uzklausītam, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai reliģiskās piederības. Manuprāt, problēmas sakne jāmeklē dziļāk, jo slima ir pati sabiedrība, ne daži indivīdi. Kādēļ pieaugušie ar jauniešiem un bērniem atļaujas runāt skarbāk un izturēties nosodoši? Kādēļ veikalā attieksme pret vīrieti ar melno biznesa koferīti rokās ir pieklājīgāka nekā pret dzīvespriecīgu bērnu, kurš ienācis pēc Hubba Bubba? Tēlošana? Izpatikšana? Savtība? Egoisms? Lai katrs pats atbild uz šo jautājumu, tas jau būs solis uz priekšu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
30
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
39

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
21

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
33

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
42

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
45

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
25
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
21
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
15
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
22
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
29
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi