Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Jauni un atjaunoti personāži

Druva
23:00
21.05.2007
11

Nedēļa Latvijā

Universitātei jauns rektors. Valsts lielākās augstskolas – Latvijas Universitātes (LU) – rektors nākamos četrus gadus būs fiziķis Mārcis Auziņš. Pagājušajā nedēļā notikušajās rektora vēlēšanās viņš pārspēja otru konkurentu – filozofi Maiju Kūli.

Par M.Auziņu balsoja 213 LU Satversmes sapulces pārstāvji, bet par M.Kūli 47. Tādējādi M.Auziņš pēc kārtas ir trešais fiziķis, kas vada šo augstskolu. Viņš kopš 1998. gada ir LU Senāta priekšsēdētājs, un kopš 2002. gada – LU fizikas un matemātikas fakultātes dekāns.

Lielas reformas Universitātei M.Auziņš nesola. ”Mums nebūs revolūcijas, mums būs evolūcija,” tūdaļ pēc ievēlēšanas sacīja jaunais rektors. Akcents, kam viņš sola veltīt uzmanību – lielāks uzsvars uz pētniecību mācību procesā. Viens no pirmajiem veicamajiem darbiem – zinātņu nozaru attīstības stratēģijas izstrāde. M.Auziņa pirms vēlēšanām izstrādātā vadības programma paredz attīstību pētniecības universitātes virzienā, un šis ir viens no programmas īstenošanas pirmajiem posmiem.

Jaunievēlētais rektors pārliecināts, ka piecu gadu laikā Universitāte var kļūt par galveno universitāti Baltijas valstīs, savukārt desmit gadu laikā ierindoties simts pasaules nozīmīgāko universitāšu sarakstā.

Arī M.Kūle savā vadības programmā bija piedāvājusi LU veidot par pētniecības universitāti. Bez tam viņa pauda uzskatu, ka studiju kvalitātes uzlabošanai nepieciešams ne tikai palielināt studiju prasības, bet arī risināt valsts budžeta finansēto studiju vietu jautājumus. Viņa arī bija piedāvājusi veidot līdzsvaru starp dažādiem zinātņu virzieniem un nodrošināt vienlīdzīgas pozīcijas gan sociālajām, gan humanitārajām, gan dabas zinātnēm.

Iepriekšējos divus termiņus LU rektors ir bijis Ivars Lācis, kura darbību abi kandidāti publiskajos izteikumos vērtējuši atzinīgi. M.Auziņš laikrakstam ”Diena” pauda atzinību par I. Lāča saimnieciskās darbības stiprajām pusēm, piemēram, LU īpašumu piederības jautājumu sakārtošanu. Savukārt M.Kūle norādīja, ka I.Lāča laikā notikusi daudzu fakultāšu attīstība. Piemēram, 2000. gadā no nulles tika izveidota sociālo zinātņu fakultāte.

I.Lācis, vērtējot pēcgājēja veicamos darbus, sacīja, ka ”LU ir gana sarežģīts mehānisms, un ikviena kustība ir jāveic pēc nopietnas izvērtēšanas.” Šajā ziņā viņš M. Auziņu uzskata par ”ideālu rektoru”.

Cūkmens pamodies. </b.Dabas saudzēšanas kampaņas ”Nemēslo mežā!” galvenais varonis Cūkmens ir atsācis jauno – jau trešo – sezonu.

Vides aizsardzības sezona sākas ar siltāka laika iestāšanos, kad pie dabas atpūsties dodas aizvien vairāk cilvēku. Tāpēc Cūkmena uzdevums ir stāstīt par dabas piesārņošanas sliktumu, kā arī aicināt uz talkām un citiem apkārtnes sakopšanas darbiem veidot saudzīgu attieksmi pret dabu, norāda ”Latvijas valsts mežu” komunikācijas nodaļa.

Cūkmens kampaņas laikā stāsta, ka mežu piesārņošana nav cilvēku cienīga rīcība un ka tā darot, ļaundari pārvērtīsies cūkās. Šogad viņš īpašu uzmanību veltīs plastmasas izstrādājumiem, jo, piemēram, plastmasas maisiņi mežos esot sastopami lielā daudzumā.

Pagājušajā sestdienā Latvijas Dabas muzejā Muzeju nakts laikā atraktīvais personāžs atrādījās cilvēkiem un demonstrēja eksperimentus ar plastmasu. Eksperimentu mērķis ir parādīt, ka plastmasu var izmantot dažādi un ka tā var būt kaitīga dabai. Piemēram, no plastmasas pudelēm var izveidot plostu, savukārt, lai uzadītu džemperi, nepieciešamas esot 27 pudeles. Tomēr sliktais ir tas, ka plastmasas sadalīšanās process ilgst vairākus simtus gadu, tāpēc nevietā nomests plastmasas izstrādājums tur arī paliks. Cūkmens pasākuma laikā tika uzsēdināts uz plosta, kas veidots no 150 plastmasas pudelēm, un palaists Operas kanālā. Noslīcināt viņu tomēr neizdevās, tāpēc personāža gaitas turpināsies.

Drīzumā Cūkmens dodas plašā talku un informēšanas turnejā pa Latvijas piejūras skolām no Nīcas līdz Ainažiem. Turnejai dots nosaukums ”Piekrastes blieziens”.

Cūkmena līdzšinējās atrakcijas ir bijušas veiksmīgas, jo ”Latvijas valsts mežu” rīkotajā aptaujā noskaidrots, ka viņu pazīst vairāk nekā 60 procenti Latvijas iedzīvotāju. Nedēļa pasaulē

Aug saspīlējums ES un Krievijas starpā. Pagājušās nedēļas beigās Samarā notikušā Krievijas un Eiropas Savienības līderu tikšanās parādīja pušu vidū valdošās nesaskaņas, taču attiecību uzlabošanas pavērsienu nebija.

Tikšanās laikā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam Rietumu partneri pārmeta opozīcijas pārstāvju aizturēšanu, neļaujot viņiem pasākuma laikā paust savas iebildes pret V. Putina režīmu. Tāpat ES izrādīja atbalstu Baltijas valstīm, ko Krievija ir kritizējusi par cilvēktiesību pārkāpumiem. Īpašu kritiku pēdējā laikā ir izpelnījusies Igaunija -tās valdības lēmums pārvietot padomju karavīriem veltītu pieminekli izraisīja ne tikai Maskavas vārdisku nosodījumu, bet bija iemesls uzbrukumu vilnim Igaunijas valdības datorsistēmām un vardarbīgām protesta akcijām.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barozu, kurš kopā ar ES prezidējošās valsts Vācijas kancleri Angelu Merkeli Samarā pārstāvēja ES valstis, norādīja, ka šajā konfliktā ES nostāsies dalībvalstu, nevis Krievijas pusē. ”Mums ir izdevība pavēstīt Krievijas partneriem, ka vienas dalībvalsts problēmas ir visas Eiropas kopienas problēmas,” preses konferences laikā sacīja teica Ž.M.Barozu.

Vēl viens problēmjautājums ir Polijas pārtikas produktu importa aizliegums Krievijā. Poļu produktus Krievijā ievest aizliegts kopš 2005. gada. Maskava šādu soli skaidro ar to, ka Polija neievēro drošības standartus, turpretim Varšava uzskata, ka aizliegums ir politiski motivēts. Tāpēc, būdama ES dalībvalsts, Polija bloķē mēģinājumus sākt sarunas starp ES un Krieviju par sadarbības līguma noslēgšanu.

Savukārt V.Putins vēlreiz apsūdzēja Latviju un Lietuvu ” nepieļaujamos krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumos”. ”Krievu valodā runājošo tiesību pārkāpšana abās valstīs ir nepieņemama un nav Eiropas cienīga,” preses konferencē teica Krievijas prezidents.

Par spīti tam, ka nekāda vienošanās par problēmjautājumiem panākta netika, pasākuma dalībnieki beigās vienojās, ka diskusijas ir bijušas atklātas un ka dialogs, par spīti nesaskaņām, jāturpina. Sanāksmes dalībnieki noslēgumā sacīja, ka viņu diskusijas ir bijušas ”atklātas” un ka viņi vienojušies turpināt konstruktīvu dialogu. Tomēr Samaras sanāksmes laikā netika noslēgtas nekādas vienošanās un netika arī pieņemti nekādi lēmumi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
4

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
26

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
29

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
38

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
24

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
50

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
6
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
5
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
4
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
6
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi