Otrdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Jāsakārto darba organizācija

Druva
23:00
19.09.2008
10

Uz piketu Rīgā, kas plānots nākamnedēļ, dosies policisti arī no Valsts policijas Cēsu rajona pārvaldes. “Druva” vaicāja Neatkarīgās policijas arodbiedrības valdes loceklim Jurim Skutelim, kā viņš vērtē plānotās aktivitātes un situāciju policijā.

“Mērķis gan Neatkarīgajai policijas arodbiedrībai, gan Latvijas Apvienotajai policistu arodbiedrībai ir viens. Abas rūpējas, lai tiktu risinātas policistu sociālās problēmas. Tādēļ atbalstīsim piketa ideju 26. septembrī. Rajona policijas pārvaldes darbinieki, kuriem šajā dienā būs brīvdiena, dosies uz Rīgu.

Strādāju policijā kopš 1992. gada, un ir sakrājies rūgtums. Policija ir struktūra, kurai vajadzētu būt

sakārtotai, lai mēs varētu pildīt galveno uzdevumu – nodrošināt kārtību, izmeklēt lietas, lai vainīgās personas ātrāk sauktu pie atbildības. Tomēr gadu gaitā esam atstāti pabērna lomā. Problēmas ir sasāpējušas arī ugunsdzēsējiem, mediķiem un skolotājiem – struktūrām un iestādēm, kas ir valsts serviss. Ja to nevaram nodrošināt, kas notiks?” rūgtumu pauž J. Skutelis.

Viens no jautājumiem, kas ir par iemeslu policistu, mediķu un skolotāju protestiem, ir algu iesaldēšana. J. Skutelis vērtē, ka pagājušajā gadā policistiem piešķirto algas palielinājumu ir apēdusi inflācija. “Ir policijas darbinieki, kuri, lai piepelnītos, strādā arī citās darba vietās, bet tas nozīmē, ka pamatdarbā viņi nevar strādāt ar pilnu atdevi. Jāsaprot – ja cilvēks strādā vairākās darba vietā, tātad viņam pietrūkst naudas,” neslēpj J. Skutelis. Tomēr arodbiedrības pārstāvis piekrīt arī tam, ka ne visi policijas darbinieki strādā ar vienlīdz lielu atdevi: “Ir darbinieki, kuriem vēl vajadzētu pacensties, lai nopelnītu arī pašreizējo algu.”

J. Skutelis uzsver arī to, ka policistiem nākas dzīvot no solījumiem. Trīs gadu plānā policijas darbinieku atalgojuma sakārtošanai tika solīts algu pielikums arī šogad. Tāpat tika paredzēts algas sasaistīt ar inflācijas tendencēm, lai, palielinoties inflācijai, palielinātos arī algas. Taču J. Skutelis atzīst – jebkura solījuma izpildi nākas panākt ar piketēšanu un protestēšanu.

Vaicāts, vai tad, ja algas nepalielinās, varētu sagaidīt masveidīgu policistu aiziešanu no darba, J. Skutelis atbild noraidoši. Viņaprāt, ilggadīgie darbinieki turpinās strādāt, ņemot vērā sociālās garantijas, taču jaunie darbinieki apzinās, ka arī privātajā sektorā pašlaik ir daudz problēmu. Tomēr policistus no darba aiziet var pamudināt noslogotība, kā arī neskaidrība, vai par virsstundām tiks samaksāts un vai pēc nakts dežūras būs brīvdiena. Tie ir darba organizācijas jautājumi, ko J. Skutelis izvirza kā būtiskus un līdz šim Valsts policijā nesakārtotus: “Ja nav organizācijas, darbs tiek darīts stihiski un rezultāta nav. Piekrītu, ka darba organizācijā un pārvaldībā jābūt izmaiņām, bet tādām, kas ir darboties spējīgas. Piemēram, neuzskatu, ka savulaik bija pareizi izveidot dažādus birojus Valsts policijā. Tagad ir kriminālpolicijas, kārtības policijas un citi biroji. Katram birojam ir priekšnieki. Un, šķiet, to skaits ir lielāks par ierindas darbinieku skaitu.

Uzskatu, ka kadrus samazināt nedrīkst, taču vairāk policistiem būtu jābūt tur, kur ir saskarsme ar sabiedrību. Noziedzība Latvijā nesamazinās, tā pieaug. Šādā situācijā nedrīkst domāt par darbinieku skaita samazināšanu, turklāt nesen nenokomplektētās štata vietas jau tika likvidētas. Jā, šķiet, ka policijas pārvaldē ir daudz darbinieku, taču esam ļoti noslogoti, izmeklētāju trūkst. Lietu skaits ir ļoti liels. Nereti lietas izmeklēšanu iespējams uzsākt tikai pēc gada. Tā nav normāla situācija. Jā, tas ir policistu darbs. Bet ir jābūt kārtībai, un cilvēkiem jābūt iespējai arī atpūsties.

Trūkst arī iecirkņu inspektoru. Pagastu iedzīvotājiem nepieciešams, lai viņi var satikt šos inspektorus, kad tas nepieciešams, taču lielākoties neviens apkalpojamajās teritorijās nedzīvo. Mainījusies attieksme. Agrāk, kad biju iecirkņa inspektors, cilvēki man varēja zvanīt arī naktī. Būtībā strādāju 24 stundas diennaktī, un neviens tolaik šīs stundas neatmaksāja. Tagad jaunie darbinieki stingri ievēro darba laiku.

Problēmas ir arī jauno policistu sagatavošanā, apmācības sistēmā. Nereti jaunajiem profesionālais līmenis ir zems, pietrūkst prasmes komunikācijā ar iedzīvotājiem un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Uzskatu, ka nepieciešama lielāka kontrole, jo, kā jau minēju, ne visi nopelna pašreizējo algu.

Policista darbs nav viegls. Ja psihologi iesaka pēc darba laika beigām par darbu aizmirst, tad šī nav tā profesija, kur tā varētu.”

Vaicāts, vai J. Skutelis uzskata, ka pikets nesīs rezultātus, viņš atzina – galvenais, lai cilvēki nepaliek malā, bet pauž savu nostāju. Tomēr cerība, ka kaut kas mainīsies, ir neliela.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Esam kultūras baudītāji

14:27
22.04.2025
9

Latvieši ir kultūras baudītāji, tas zināms izsenis. Arī šajā “Druvas” numurā esam rakstījuši par dažādiem, turklāt kupli apmeklētiem kultūras pasākumiem. Kad lasīju “Kultūras aktivitātes barometrs 2024” rezultātus, uzreiz iztēlojos arī mūsu novadniekus, jo šķita, tas rakstīts tieši par mums. Proti, jaunākais pētījums apliecina, ka kultūras patēriņš Latvijā palielinās. To, ka pēc pandēmijas pasākumus sāk apmeklēt […]

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
47

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
44

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
48

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
50

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
38

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
19
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
40
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
15
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
20
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
22
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Sludinājumi