Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Jādod ieguldījums kopējā lietā

Druva
23:00
19.06.2007
4

Bieži pārrunātā aktualitāte, vai mūsu karavīriem jākaro Irākā, ir atrisinājusies. Kā zināms, rota, kas piedalījās patruļās, atgriežas mājās pirms Jāņiem, un tā vairs netiks aizvietota ar nākamo. Rodas jautājums, vai Latvija pilnībā aiziet no Irākas un vai turpināsies dalība starptautiskās misijās?

Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilgvars Kļava reģionālajiem žurnālistiem stāstīja, ka pašlaik Irākā starptautiskajos koalīcijas spēkos notiek vispārēja pārkonfigurācija. Mūsu karavīru aiziešana gan nenozīmē, ka Latvija pārtrauc piedalīties operācijās Irākā. Plānots, ka tur paliks 10 – 15 militārie speciālisti, lai palīdzētu apmācīt Irākas drošības spēku un armijas speciālistus. Arī Latvijas dalība starptautiskajās operācijās turpināsies.

– Pasaulē ir ļoti daudz nemierīgu vietu, un daudzviet vajadzīga karavīru klātbūtne. Latvijai kā NATO dalībvalstij jādod sava daļa šajā

misijā. To liek darīt reālā situācija. Cilvēki bieži jautā par Irāku un Afganistānu, prasot, kāpēc mēs tur esam. Tie ir pamatoti un likumsakarīgi jautājumi, tādus uzdod ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, kas piedalās starptautiskajās misijās. Visaktīvāk tas notiek Amerikā, kur sabiedrībā ir pamatīgas domstarpības un plašas diskusijas.

Latvijas gadījumā galvenais ir solidaritātes princips, proti, mums jādara sava darba daļa, ja esam ES un NATO. Tā mēs iegūstam drošības sajūtu gan psiholoģiski, gan reāli, tā ir pamatota uz starptautiskajiem līgumiem, piemēram, Ziemeļatlantijas līgumu. Bez reālas solidaritātes reālās situācijās bloka valstīm ir vienā virzienā vērsta kopīga politika un sadarbība tās īstenošanā. Tā ir tā cena, ko maksājam par mieru un drošību Latvijā. Šī cena var būt ļoti augsta, pat cilvēku dzīvība, kā jau noticis Irākā.

Latvijas karavīri atstāj Irāku, bet tas nenozīmē, ka situācija šajā nemieru plosītajā valstī būtu stabilizējusies. Irāka iziet ļoti grūtam periodam, un tas parādīs, vai tā var normāli funkcionēt kā valsts. Situāciju krietni sarežģī vēsture, kas neatņemami nāk līdzi, proti, veids, kā Irāka tapa par valsti, kādas reliģiskās un etniskās grupas tika saliktas kopā. Nav skaidrības, kā tas var funkcionēt normālā, demokrātiskā valstī. Pagaidām redzam, ka tas funkcionē asiņaini un konfliktējoši. Starptautiskie spēki ir tam visam pa vidu, mēģina nomierināt situāciju, cieš zaudējumus.

Šī gada gaitā un nākamgad par lielāko militāro operāciju Latvijas karavīriem kļūs Afganistāna. Lielajā stratēģijā ir svarīgi, lai Afganistāna un Irāka nekļūtu par nekontrolējamām vai ārpus starptautiskās sistēmas esošām teritorijām, ko izmanto teroristu bāzēm un apmācībai. Pēc tam no turienes tiek veikti uzbrukumi Eiropai un Amerikai. Teroristi, kuri realizēja 2001. gada 11.septembra teroraktus, bija apmācīti bāzēs Afganistānā. Līdz tam gan neviens par to nesatraucās, jo domāja, ka Afganistāna ir tālu, bet izrādījās, ka triecienu var dot arī ļoti tālu aiz tās robežām. Tāda ir realitāte, ar ko modernai, starptautiskai sabiedrībai visu laiku jāsastopas.

Vai situāciju šajās valstīs var atrisināt dažu gadu laikā? Visticamāk, ka ne, cīņa pret starptautisko terorismu, kā to dēvē, var ilgt gadu desmitiem. Tāpēc svarīgi domāt, kā šo situāciju kontrolēt, ierobežot. Atrisināt īsā laikā to nevar, jo valstis, no kurām nāk šie draudi, ir konkrētā attīstības stadijā, tur ir atbilstošs reliģisks noskaņojums, radikālisms. Un tam visam ir daudz vēsturisku iemeslu. Tāpēc naivi cerēt, ka gada laikā situācija mainīsies, visticamāk, jānomainās paaudzēm. Šajos karstajos punktos nāksies ieguldīt milzīgus resursus, amerikāņi tam iztērējuši ļoti lielus finanšu līdzekļus un, jādomā, turpinās to darīt, jo nav alternatīvas. Ja viņi to nedarīs, tas būs jāuzņemas kādam citam. Nav citas izvēles, ja negribam, lai šis process iziet ārpus rāmjiem un kontroles. Svarīgi panākt, lai cīņa pret terorismu notiek tajā valstī, kur teroristus sagatavo, nevis kaut kur Eiropā vai Amerikā.

Latvija ir maza valsts, mums globālais skatījums ir šaurāks, bet, ja esam kopējas sistēmas sastāvdaļa kā ES un NATO dalībvalsts, esam arī visa procesa sastāvdaļa.

Tātad arī turpmāk Latvijas karavīri brauks starptautiskajās misijās, tam nav alternatīvas. Mums jādod ieguldījums kopējā lietā, lai paši justos drošībā, lai nepieciešamības gadījumā varam cerēt uz sabiedroto atbalstu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
7

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
26

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
29

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
38

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Vai pietiek ar sodiem?

10:09
04.07.2024
24

Šogad jūnijā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 300 satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti gan vieglie automobiļi, gan smagie transportlīdzekļi, motocikli un velosipēdi. No šiem negadījumiem vairāk nekā 50 bija ar smagām sekām, tajā skaitā ir arī bojāgājušie. Īpaši satraucoša bija pēcjāņu nedēļa. Atceramies, ka 25. un 26.jūnijā visu Latviju pārskanēja ziņas par traģēdijām uz Rīgas – Liepājas […]

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
50

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
16
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
12
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
9
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
12
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi