Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Laima, Laimdota

Iznest dienasgaismā nežēlību un cietsirdību

Iveta Rozentāle
08:46
26.04.2022
13

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā divus mēnešus.

Politikas pētnieki, sociologi, psihologi, žurnālisti un daudzi citi atgādina – vissliktākais, ja demokrātiskā pasaule pieradīs pie kara, ja cilvēku un valstu uztverē tās briesmas, kas notiek Ukrainā, pamazām kļūs par tādu kā nolemtības notikumu. Taču labā ziņa – mēs nepierodam. To apliecina gan aizvien lielākais starptautiskais atbalsts, sniedzot militāru resursu un humāno palīdzību agresorvalsts postītajai tautai un zemei, gan protesti, kas nerimst ne Latvijā, ne citviet.

Dramatisma piepildīts un spilgts protests pagājušajā trešdienā Rīgā, pretī Krievijas vēstniecībai, skaļi (kaut protestētājas klusēja) vēstīja – mēs neapklusīsim, mēs nepievērsim acis uz bruņotu iebrukumu miermīlīgā valstī un uz neiedomājamu vardarbību pret šīs valsts iedzīvotājiem. Vairāk nekā 150 sievietes, tostarp arī no Ukrainas, ģērbušās tikai apakšveļā – baltā, ar asins krāsu notraipītā –, aizsegtām sejām un aiz muguras sasietām rokām protestēja pret Krievijas iebrucēju seksuālās vardarbības noziegumiem. Tā protesta dalībnieces uzsvēra, ka Ukrainā izvarotajām sievietēm atņemta gan balss, gan seja, arī protests tika organizēts anonīmi, tāpēc “Druva”, uzrunājot novadnieces, kas piedalījās akcijā, ievēroja anonimitāti.

Sievietes uzdrošinājās dienasgaismā iznest to, kas parasti paliek noslēpts nakts melnumā vai risināts aiz aizslēgtām durvīm. Drosmīgi runājot par tik sensitīvu tēmu, protestētājas saskārās ar to, ka ne visi atbalstīja tādu akciju. Cik nesaprotami saņemt nosodījumu, ja tu protestē pret neiedomājamu varmācību. “Man trūkst vārdu, ja 21.gadsimtā mūsu vidū ir sievietes, kas spējīgas moralizēt, ka protestā redzamie skati esot amorāli. Kurām vēmiens nākot nevis no bērnu un sieviešu izvarošanas Ukrainā, bet no pusplikiem dibeniem, kas lieki vairojot negatīvo enerģiju, provocējot vīriešus un traumējot bērnu psihi,” sacīja kāda akcijas dalībniece.

“Druvas” uzrunātā novadniece, kas piedalījās protestā, vērtē: “Domāju,    liels procents akcijas nosodījuma paudēju kādreiz paši cietuši, bet par viņiem neviens nav iestājies, tāpēc sāp sirds un gribas izkliegt pirmo stulbību, kas uz mēles. Un tad atlikušais kliedzēju procents vienkārši nav apveltīts ar pietiekami daudz prāta. Nu tur jau neko daudz nevar līdzēt, varbūt vienīgi iemācīties paklusēt. Bet to viņi nespēj, jo nepietiek prāta, lai apjaustu neprātu, kam viņi seko.”

Viņa teic, ka protesta laikā jutās kā plakāts: “Mans ķermenis vizuāli attēloja agresoru izdarītās zvērības. Tas nebija mans ķermenis, tas bija visu izvaroto sieviešu ķermenis.” Novadniece akcijā piedalījusies ar apņēmību turpināt darīt visu, kas viņas spēkos, lai atbalstītu ukraiņus un Ukrainu: “Es negribu, ka karš kļūst par kaut ko normālu. Es negribu pierast pie kara. Sajūta, kopā ar citām sievietēm plecu pie pleca stāvot piketā, bija sirdi plosoša, saliedējoša un reizē pretīga. Es daudz labāk ar viņām plecu pie pleca stāvētu un vērotu saulrietu. Bet pašreiz esam realitātē, kur sievietes un bērni mirst izvaroti. Un te nav iespējama neitralitāte.” Vēl kāda no protesta akcijas dalībniecēm raksta: “Mēs esam izrunājuši savas dvēseles sausas par šīm ellīgajām zvērībām, ko cilvēks var nodarīt cilvēkam. Mēs paliekam bez elpas, vērojot Eiropas gļēvulību atteikties no dzīves ērtībām, lai beidzot pārtrauktu sponsorēt Krievijas veikto kara darbību Ukrainā. Bet mēs katrs esam spējīgi veikt simt un vienu mazo darbību, lai paustu savu nostāju, lai vērstu savu un citu ikdienu labāku, lai pieprasītu taisnību, lai palīdzētu viens otram un palīdzētu tiem, kas vienu vai citu iemeslu dēļ šobrīd palikuši Ukrainā un ir visklātesošākie elles šausmām.”

Līdzīgas akcijas notikušas arī pārējās Baltijas valstīs. Sievietes vienojas protestā pret Krievijas iebrucēju veiktajiem seksuālās vardarbības noziegumiem Ukrainā. Šausmas, kas atklājas – izvarotas sievietes, meitenes, bērni un pat zīdaiņi, sievietes, kuras izvaro, spīdzina un nogalina viņu bērnu acu priekšā,– netiks aizmirstas, tās nenotrulināsies. Protesta akcijas aicina ne tikai saredzēt šos dvēseli plosošos pieredzes stāstus, bet arī aktīvi rīkoties, lai pieliktu punktu Krievijas agresijai un kara noziegumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mīlestību var izrādīt arī ziedojot

12:27
10.02.2025
11

Februāris, un ne tikai 14. datums, bieži vien tiek atzīmēts kā Mīlestības mēnesis. Iepriekš nebiju aizdomājusies, ka viena no mīlestības formām varētu būt ziedošana, jo īpaši asiņu ziedošana. Arī mūsu novadā februārī būs iespēja ziedot asinis, izbraukuma Donora diena 19. februārī notiks Jaunpiebalgā. “Druvā” jau rakstījām, ka gada sākumā ļoti trūka vairāku asinsgrupu asinis. Man […]

Pirms - viss ir slikti - beidzas

12:26
09.02.2025
24

Kādā filmā, kas tapusi tepat Ziemeļu kaimiņos, kritiskā situācijā izskanēja vārdi: “Ir cilvēki, kuri dara, tie, kuri neiesaistās, un tie, kas par visu raksta internetā.” Galvenais varonis atzina, ļoti gribētos būt vienam no pēdējiem diviem. Bet dzīve un arī paša izvēle šādu iespēju pat nepiedāvāja. Darītājs ir redzams, tāpat viņa ieceres. Kur nu vēl labāk, […]

Apaļo un kantaino skaistumkonkurss

12:24
08.02.2025
31

Politologs Filips Rajevskis nesen kādā intervijā pieļāva, ka pašvaldību vēlēšanās, kas gaidāmas vasaras sākumā,    deputātu kandidāti novados un pilsētās necentīsies akcentēt savu piederību noteiktam politiskam spēkam un priekšplānā būs personības, nevis partiju nosaukumi. Kā apstiprinājums politologa prognozei drīz manā e-pastā iekrita Rīgas mēra amata kandidāta Jura Pūces aicinājums izvēlēties – viņš vai Šlesers, citu […]

Kodoldrošība: apdraudējumi, cerība un fakti

12:23
08.02.2025
20

4.februārī vizītē Kijivā ieradās Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) ģenerāldirektors Rafaels Grosi. Tā ir jau vienpadsmitā Grosi vizīte gandrīz trīs gadus ilgā pilna mēroga Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā. Tās mērķis ir apspriest paš­reizējos centienus novērst atomkatastrofu. “Kamēr turpinās briesmīgais karš, SAEA turpinās aktīvi piedalīties, koncentrējoties tam, lai darītu visu iespējamo kodoldrošības saglabāšanai ārkārtīgi sarežģītos apstākļos. Kopējā […]

Vārdu izvēles labirinti

17:14
03.02.2025
30

Iepazīstoties ar Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības rīkotās aptaujas rezultātiem, kurā spārnoto teicienu ieguva Valsts prezidenta izteiktā frāze gadu mijā “Ja nu nesanāks. A ja nu sanāk?”, aizdomājos, kā mainās latviešu valodas lietojums. Prezidents spēj uzrunāt dažādu valstu līderus un tajā pašā laikā palikt cilvēcīgs un saprotams ikvienam iedzīvotājam. Kā redzam, viņa […]

"Danči" ap Latvijas Banku

09:13
03.02.2025
59

Jūnijā notiks pašvaldību vēlēšanas, partijas jau rosās. Tomēr pārsteidz, ka izskatās – dažām partijām ir pilnīgi vienalga, ko par tām var nodomāt vēlētāji. Proti, attieksme un izvēle jautājumā par Latvijas Bankas (LB) prezidenta izraudzīšanos un ievēlēšanu liecina, ka ne vienam vien politiķim ir pilnīgi vienalga, ka pašlaik Banku vada uz laiku apstiprināta amatpersona. Savukārt tas […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
6
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
35
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
26
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
5
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi